Izrāda senču mantojuma pūra lādes

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto.

Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru saglabāto rokdarbu bija silts stāsts no pagātnes. Apkārtne bija rotāta ziediem, kalmēm un ozolu zariem, daļa darbu bija izlikti uz zārdu kokiem, radot vēl īpašāku noskaņu.

Piedalījās arī kungi, kuri bija atveduši senākus amata rīkus, bez kuriem savulaik saimniecībā nebija iespējams iztikt – gan divroku zāģi, gan koka mizotāju un citus darbarīkus. Pasākuma dalībnieki bija arī dabas lutināti, jo, lai gan debesīs bija daudz draudīgu mākoņu, neviena pilīte nenopilēja, nebija ne karsti, ne auksti,    visi varēja atpūsties un izbaudīt pasākumu. Arī māmiņas, kas ratiņos vizināja bērnus, un velobraucēji piestāja un ieklausījās paaudžu stāstos.

Līvija Svīķe saglabājusi vairāk nekā 50 pārus savas mammas adītos, krāšņos, rakstainos cimdus gan vienkāršā, gan dubultadījumā. L.Svīķe stāsta: “Mamma bija liela adītāja, arī tamborēt viņai patika, kamēr redze ļāva. Mums pūra lādē ir arī vecmammas tamborēta sega, tā tapusi ļoti sen, visticamāk, pirms kara. Arī es pati drusku adu, tikai tam atliek pavisam maz laika. Bet tāpat bērniem, mazbērniem kaut ko uztapinu, patīk adīt rakstainās zeķītes, kas ir arī paliekoša vērtība.” Viņa atzīst, ka saglabāt paaudzēs atstāto mantojumu ir svarīgi, tas rāda, kā cilvēki strādājuši, kā domājuši. L.Svīķe ar interesi aplūkoja arī citus izstādē redzamos darbus, ko no pūralādēm izņēmuši pagasta iedzīvotāji. “Tā ir vērtība, kas jāgodā. Prieks bija redzēt, cik daudzi to dara.”

Pasākuma organizatore Grieta Grosberga, pensionāru biedrības “Dzīvotprieks” vadītāja, teic: “Ru­nāt par senčiem nekad nav par vēlu. Ir teiciens, ja kokam nav sakņu, nebūs galotnes, ziedu un augļu. Saknes ir kā pagātne, dzīvot un nezināt, kā reiz dzīvoja mūsu vecvecāki, būtu skumīgi. Tieši tādēļ otro gadu pašā vasaras plaukumā zem simtgadīgajiem ozoliem pie Stalbes tautas nama satiekas senču mantojuma pūra glabātājas un turpinātājas. Smai­došas un lepnas sievas atrādīja vecmāmiņas un māmiņas austās vilnas segas, ar mīļumu noteica, ka tās saglabātas ar svētību. Šo­gad pūra lādes glabātāji jau bija kuplākā skaitā, liels paldies visiem, kas glabā    dzimtas mantojumu, un pateicība ikvienam par piedalīšanos un mīļajiem stāstiem!”

Pasākums ir tapis, pateicoties pensionāru biedrības “Dzīvot­prieks” sadarbībai ar Cēsu novada Sociālo dienestu. Biedrība tā rīkošanai saņēma atbalstu pašvaldības sociālo projektu konkursā. Kopienas sociālā darbiniece San­ta Rudmieze vērtē: “Sociālais dienests sniedz biedrībām atbalstu dažādu projektu īstenošanā. Ir prieks redzēt ikviena iedzīvotāja iesaisti pasākumā, kurā ir iespēja palepoties ar savā īpašumā esošajām lietām. Ar šiem stāstiem mēs godinām savus senčus un neļaujam pagātnei palikt aiz­mir­stī­bā.”