Nezina, kas ir garlaicība

Genovefa Bojāre tikko aplaistījusi dārzu, nolasījusi jāņogas. Drustēniete pastāsta, ka dārziņa platību samazinājusi, lai godam tiktu galā ar kopšanu.

“Pie mājas ir dīķītis, saleju ūdeni traukos un vedu uz dārziņu. Bez ūdens nekas neizaugs. Siltumnīcā karstajās dienās daudz ūdens vajag,” atgādina Genovefa un piebilst, ka karstajā laikā arī puķes ātri nozied. Vislielākais prieks viņai par baltajām baznīcas lilijām, nevienas citas nesmaržo kā tās. “Galvenais, pavasarī nosargāt no salnām,” uzsver drustēniete. Audzētas arī citas lilijas, bet tās ar smaržu un skaistumu nevar sacensties.

Savulaik Genovefa strādāja pastā Gatartā, Drustos. Bija gan priekšniece, gan pastniece.    “Pazinu gandrīz visus pagastā, nu vairs tikai savu paaudzi. Paliekam aizvien mazāk,” bilst drustēniete un uzsver, ka pēdējās desmitgadēs daudz kas mainījies. Pagastā vairs nav pasta, kura ēka, tāpat kā bērnudārzs, skolas nams, stāv tukša.

“Žēl māju, kas kļūst par graustiem. Bet tā bijis visos laikos – ir savas jaunceltnes, ir savi grausti. Reiz bija skaistas muižas, apkārt daudz ēku, cik no tās bagātības tagad ir grausti? Pēdējās pārmaiņās par tiem pārtapa daudzas fermas, nepabeigtās jaunbūves. Lauku viensētas stāv pamestas, pamazām brūk. Negri­bētos, ka nākamajos gados skolas kļūst par graustiem. Saprotams, katram laikam savas prasības, pārmaiņās daudz kas kļūst nevajadzīgs, bet vai mājas,” pārdomās dalās Genovefa un uzsver, ka viņai vislielākais prieks par pagasta bibliotēku, arī tautas namu, kurus viņa regulāri apmeklē.

“Mums ir jauka un zinoša bibliotekāre. Esmu cītīga lasītāja, viņa vienmēr ieteiks grāmatas, kas man patiks,” saka drustēniete un pastāsta, ka, skatoties seriālu “Likteņa līdumnieki”, ar interesi pārlasa Vladimira Kaijaka romānus. No pēdējām lasītajām grāmatām patikusi par kādreiz populāro diktori Gerdu Sinkēviču.
“No bibliotēkas ņemu žurnālus, avīzes, tad arī kaimiņi izlasa. Ir taču jāzina, kas Latvijā, novadā notiek. Par pagasta dzīvi gan ne vienmēr uzzinu laikus, tā kaut ko palaižu garām,” stāsta drustēniete. Genovefa ir arī aizrautīga krustvārdu mīklu minētāja, pacietības pietiek, lai atrisinātu līdz galam.

“Man nekad nav garlaicīgi. Ja nu vienīgi tad, kad kaut kas jāgaida,” smaidot teic drustēniete. Meita dzīvo Cēsīs, dēls Gulbenē, un ciemošanās reizēs allaž tiek pārrunāta dzīve Drustos. Vecmā­miņai, protams, īpašs prieks satikt mazbērnu.