Tirgū katra prece atrod jaunu īpašnieku

Līdz ar pavasari atsākas aktīvā tirdziņu sezona. Plašāki vai mazāki tie tiek rīkoti pagastos un pilsētās.

Līgatnē šopavasar pirmo tirdziņu rīkoja nītauriete, burgernīcas “Suses burgers” saimniece Elīna Legzdiņa.
“Līgatnē tirgus laukums pamiris, to izmanto kā auto stāvlaukumu. Pati te regulāri braucu ar burgeru busiņu. Līgat­nieši teica, ka vajag tirdziņus, ka tādi bijuši,” pastāsta Elīna un atzīst, ka pirmais izdevies. Arī pašvaldībā visas formalitātes nokārtotas ātri. Atbrauca 22 tirgotāji, bija no Krāslavas, Jelga­vas, Siguldas, Ogres, Mālpils, arī līgatnieši piedāvāja adījumus un pinumus, māla izstrādājumus, stādus un medu.   

“Bija maize, gaļa, siers, olas,    marinējumi, kartupeļi gan sēklai, gan galdam – tas pircējiem svarīgi. Tirgotāji bija apmierināti. Ja gatavi braukt nākamreiz no Krāslavas, Jelgavas, tas liecina, ka ir pircēji,” vērtē tirdziņa rīkotāja un uzsver, ka sestdienās Līgatnē ir daudz tūristu, arī viņi ir pircēji. Sa­vukārt vietējie, ja arī neko nenopērk, var iziet no mājas, satikt kaimiņus. “Ne viens atzina, ka par tirdziņu nav zinājis. Jādomā par reklāmu,” teic Elīna.        

Veselavas Zirgu pasta stacijā lauku labumu tirdziņš “Piektdienis” noticis divreiz. “Gribas, lai garāmbraucēji nevis izskrien cauri Bērzkrogam, varbūt piestāj degvielas uzpildes stacijā, bet iepazīst vietējos mājražotājus, amatniekus. Pro­tams, jāpaiet laikam, kamēr gan tirgotāji, gan pircēji pieradīs, ka piektdienu vakarā Bērzkrogā ir tirdziņš,” saka tirdziņa rīkotāja Oksana Zariņa un pastāsta, ka pirmajā reizē bija 35 tirgotāji, bet otrajā uz pusi mazāk, jo laikapstākļi bija nepatīkami. Ar tiem ikreiz jārēķinās rīkotājiem, pārdevējiem un pircējiem.

“Prieks, ka par “Piektdieni” interese ir. Produktus, izaudzēto un izgatavoto bija atveduši ne tikai novada cilvēki, arī no Limbažiem, Baložiem,” pastāsta Oksana un piebilst, ka būtiski, lai būtu daudzveidīgs piedāvājums. Ja ir pārtika – maize, gaļa, zivis, marinējumi un kūpinājumi, kāds kārums – un pārsteigums, pircēji piestās arī nākamreiz. Tirgotāji atzinuši, ka vieta ir laba un brauks atkal.

“Ir iecere rīkot tirdziņus līdz oktobrim. Būtiska ir reklāma, lai    jau pirms došanās uz tirdziņu pircēji zina, kas būs, varbūt var ko pasūtīt tieši sev,” atklāj tirdziņa rīkotāja un uzsver, ka ir patīkami, ja piektdienu novakarēs Bērzkrogs atdzīvojas.

Aizvadītajā sestdienā vecajā Cēsu tirgus laukumā Oksana aicināja uz Bagāžnieku tirgu. Ideja vienkārša – preci tirgo no mašīnām. Rīkotāja ar gandarījumu pastāsta, ka izskanējušas labas atsauksmes. Cēsnieki novērtējuši, ka bijusi liela dažādība, ne tikai tas, ko tirgo tā sau­camajos krāmu tirgos, bet arī pašu gatavotais, ražotais.

“Tirgus laukums bija pilns, un nu jau var vērtēt, vai veikala preču izpārdošanai te ir vieta. Gribas, lai ir krāmi un antīkas lietas, par ko arī bija vislielākā interese.    Kāds tirgotājs pastāstīja, ka īsti neko nav pārdevis, bet sapratis, kas cilvēkiem interesē, tagad tas ir mājasdarbs. Svarīgi, lai atbrauc māj­amatnieki, kuriem tas ir vaļasprieks un var parādīt citiem, ko dara,” vērtē Oksana un par lielu ieguvumu uzskata to, ka ne vien tirgus apmeklētājs saprata, ka arī var vilkt ārā bēniņu krājumus un vest tirgot, jo kādam tas var noderēt.      “Parasti jau saka: “Kam tas krāms vajadzīgs, bet ārā mest žēl.”

Cēsnieks Pēteris piedāvāja Rīgas porcelāna fabrikas traukus, dažādas pudeles, skaņu plates, kasetes. “Ir tie, kas pērk interjeram, citi veido kolekcijas. Žēl izmest. Savu reizi kādā tirdziņā    piedāvāju to, kas mājā sakrājies,” pastāsta cēsnieks un piebilst, ka jaunajai paaudzei ir ļoti liela interese par skaņu platēm.

Rīdzinieks Laimonis regulāri brauc uz Bagāžnieku tirgiem daudzviet Latvijā. “To nav daudz, bet tie ir laba izklaide. Ja cilvēkam vajag un    lēti var nopirkt gan jaunas, gan lietotas mantas, tad priecīgs pārdevējs un pircējs. Te var arī satikt domubiedrus,” pārdomās dalās Laimonis un atklāj, ka Cēsīs uz līdzīgu tirdziņu bijis Cēsu 800 gades svētku laikā.

Cēsnieks Andris, novērtējot tirgu, atzīst, ka nav redzējis unikālas vērtības. “Bet tās jau visas ir pie kolekcionāriem,” viņš nosaka un atklāj, ka pats nopircis lietotas “Straumes” kafijas dzirnaviņas un    padomju laika Gulbenes rajona velosipēda numuru. Sarunā pieredzējušie Bagāžnieku tirgu apmeklētāji pastāsta, ka labdarības veikali uzņemas tirgot visu ko, pieņem bez maksas un mēģina pārdot vairākas reizes dārgāk nekā tirdziņos. Tas nav glīti.

Jauks papildinājums Bagāžnieku tirgū bija iespēja apskatīt retro auto un motociklus.    “Bagāžnieku tirgus taču saistās ar auto, un mūsu mašīnas te labi iederas,” pastāsta Madara Petroviča, atklājot,    ka teju simt domubiedrus vieno interese par seniem braucamrīkiem. Viņi, ja uzaicina, labprāt piedalās, lai parādītu, kādas mašīnas pirms gadiem brauca pa ceļiem. Visvecākais no šoreiz apskatāmajiem bija 1973.gada GAZ. Ar šo mašīnu vairākas vasaras Cēsu pilsētas svētkos ved pūtēju orķestri modināt cēsniekus.    Mada­ra, kura vasarās ikdienā brauc ar zilu vabolīti, atklāj, ka domubiedri savus braucamos atkal rādīs pilsētas svētkos.
O.Zariņa Bagāžnieku tirgu iecerējusi rīkot četras reizes gadā. Būtiska ir vietas izvēle, lai laukums būtu pietiekami plašs, pa gabalu pamanāms un var piebraukt. Oksanas vaļasprieks ir tirdziņu rīkošana. Jūnija sākumā Maija parkā būs bērnu drēbju un dažādu lietu tirdziņš, viņa gribētu noorganizēt mākslas dizaina tirdziņu, gleznu izsoli…

“Ļoti gribu atdzīvināt pilsētu un novadu, lai mūsu cilvēkiem nav jābrauc uz citām pilsētām, ja to    varam piedāvāt tepat,” teic O.Zariņa.   

Nedēļas nogalē tirdziņi notika arī Piebalgā. Laukumā pie Zosēnu kultūras nama bija Pavasara andele “Mostamies pavasarim kopā”. To organizēja Zosēnu kopienas ļaudis sadarbībā ar kultūras namu.

Pasākumu vienmēr atklāj ar parādes braucienu, kurā var piedalīties ar dažādiem braucamrīkiem. Šogad pirmo reizi parādē iespēja bija arī tiem, kas neprot stūrēt, spēkrata piekabē varēja sēsties ikviens, gūstot sajūtu, ka dodas uz zaļļumballi. Proti, piekabe bija rotāta ievu ziediem un andelēšanās vietā sagaidīja akordeonistu ansamblis. Vizināties vēlējas gan jaunie, gan vecie, radot jauku kopīgu piedzīvojumu. Varēja izvizināties arī zirga pajūgā, piedalīties tā sauktajā brīvajā mikrofonā, atklāt savu talantu.

Zosēniete Sanda Pogule teic: “Ideja aizsākta, ir svarīgi to turpināt, un kopā to varam. Lai viss izdotos, svarīgi ir cilvēkus uzrunāt personiski. Ja cilvēks pavada daudz laika mājās, viņu grūti pierunāt iziet sabiedrībā, bet, kad tas izdodas, arī pats uzrunātais cilvēks gūst enerģiju, atgriežas dzīvotprieks.”

Tirdziņā varēja nopirkt lauku labumus, stādus, mainīties ar sēklām. Visātrāk izpirka kūkas. S.Pogule medu iemainījusi pret egļu sveķu ziedi. Bet no čaklas seniores, kurai ap 90 gadiem, iegādājusies par pāris eiro spilventiņu, ko uzlikt uz krēsla, lai mīkstāka sēdēšana. “Man prieks par katru, kurš iesaistās, katra pienesums ir ļoti būtisks. Katru gadu nāk jaunas idejas, kaut kas notiek citādi, tam ir jāļaujas. Un prieks, ka arī paš­valdība mūs atbalsta, tā varējām braukšanu zirga pajūgā nodrošināt bez maksas.”

Nemainīga ir tirgošanās tradīcija Jaunpiebalgas tirgus laukumā “Zem Ķenča cepures”. Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa apstiprina, ka tirgoties gribētāju un pircēju daudz: “Pats pirmais, pie kā sastājās rindas, bija kūpinātās jūras zivis, mājās cepta maize, pīrādziņi, konditoreja un kūpināta gaļa. Pārtikas placī rindas vienmēr ir no paša tirgošanās sākuma līdz brīdim, kad izbeidzas prece. Un tiem, kas paliek tukšā, atliek vien noplātīt rokas. Stādu placī vienmēr pērk ābelītes, bumbieres, plūmes, visus kociņus līdzvērtīgi. Katram pircējam bija līdzi groziņš, kur ielikt puķu un dārzeņu dēstus, jo visi jau dzīvo vasaras un stādīšanas režīmā. Latvietī ļoti pulsē zemnieciskais un zaļo pirkstiņu gēns. Vienīgi laikapstākļi mūs nelutina, jo rīti Piebalgā ir auksti, ar salnām, kas ir nepiemēroti gurķu un tomātu stādiem.”

Egita Zariņa vērtē, ka cilvēkiem tirgi ļoti patīk, tajos ir pozitīva, darbīga gaisotne, satikšanās un runāšanās: “Ja gribi satikties ar priecīgiem cilvēkiem, tad ir jāiet uz tirgu, jo tā ir vieta, kur satiekas rosīgi un dzīvespriecīgi ļaudis.”