Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sports, emocijas, Latvija

Sarmīte Feldmane
06:14
08.05.2024
123
Pl Rauna

Raunu var iepazīt arī velobraucienā. Andris Abrāmovs kopā ar domubiedriem rīko velobraucienu “Brauc brīvi!”. FOTO: Sarmīte Feldmane

4.maijā Raunā jau 20. reizi notika velobrauciens “Brauc brīvi!”. Tā moto -  “Iebrauc savas sliedes Latvijas neatkarības gados”, bet rīkošanu visus šos gadus uzņēmies Andris Abrāmovs.

“Pirms tam gadus desmit velobrauciens notika 1.maijā. Sākumā bija vienkārši – apbraucām apkārt Raunai, lai brīvajā dienā ir, ko darīt. Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, braucienu pārcēlām uz 4.maiju,” stāsta A.Ab­rāmovs un uzsver, ka visus gadus līdzās ir ieinteresēti cilvēki, kuri gatavi iesaistīties, palīdzēt, jo patīk to darīt. Daudzus gadus trases veidoja Mareks Dombrovskis, pērn to uzņēmās smiltenietis Mārtiņš Ulāns, velosporta entuziasts. Ir brīvprātīgo, zemessargu atbalsts.

Visu noorganizēt nav vienkārši, atzīst Andris. Maršruts jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem, līdz šim gan neviens nav iebildis un līgumi par teritorijas izmantošanu netiek slēgti, pagasta pār­vald­niece sarunā. Tāpat sacensībām, lai gan tās nav sacensības, jānodrošina nepieciešamais. Tūlīt pēc brauciena daudzi grib redzēt rezultātu, vajadzīgi kārtas numuri.    “Ja brīva diena, patīk būt svaigā gaisā un braukt ar velosipēdu, tad var piedalīties. Dalības maksas nav,” bilst organizators un pastāsta, ka pērn braucienā piedalījās 154 interesenti, sākot no trīs gadu vecuma. Bērni brauc stadionā, pieaugušajiem jāmēro divreiz 14 kilometru aplis.

Bet “Brauc brīvi!” dalībnieki ar ovācijām sagaida tos, kuri turpina kopības velobrauciena “No Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Brīvības piemineklim Rau­nā” tradīciju. Tā aizsākās 2017. gadā un kā organizēts brauciens turpinājās divus gadus. Dalīb­nieku skaits bija krietni pāri simtam. Ap desmit entuziastu joprojām katru gadu 4.maijā brauc no Rīgas līdz Raunai. Noorganizēt kopības braucienu ir sarežģīti, jo tas ved pa Vidzemes šoseju, vajadzīgi daudzi saskaņojumi. Entu­ziasti brauc individuāli. Viņu sagaidīšana vienmēr ikvienam raisa emocijas,” pastāsta raunēnietis un uzsver, ka sportošana kopā    valsts svētkos vienmēr rada īpašas sajūtas. Tāpat kā hokejs maijā.

Pēc velobrauciena Andris kopā ar vēl četriem raunēniešiem dosies uz Pasaules čempionātu hokejā Ostravā. Tas būs 13. čempionāts, kurā pabūts klātienē, kā pats atzīst, katru gadu maijā var atļauties un izbrīvēt laiku, lai brauktu. “Būt citā valstī, just līdzi savējiem, pārdzīvot, kad neveicas, kliegt un nevaldīt emocijas, kad iesisti vārti – to nevar izstāstīt. Esi daļa no viņiem, no Latvijas. Sports spēj vienot,” pārdomās dalās A.Abrāmovs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi