Pedagoģija ir viena no profesijām, kurā nav iespējams strādāt, ja nevēlies nemitīgi mācīties, pilnveidoties. 21. gadsimta skolotāji to apzinās un regulāri papildina zināšanas, arī maina darba stilu, lai noturētu skolēnu interesi par mācīšanos laikā, kas piedāvā tik daudz saistošu jaunumu ārpus skolas.
Kā skolām iet vienā solī ar laiku, pirms desmit gadiem vēsturiskajā Cēsu rajonā tika noformulēts ar teicienu “Gandrīz ideāla skola”. Mācību iestādes ir to pielaikojušas, novērtējot jomas, kurās ir tuvu ideālam un kurās tam vēl jātiek klāt. Skolēnu brīvlaiks ir viens no ražīgākajiem darba cēlieniem, kurā pedagogi satiekas kursos vai lielākos forumos , ļaujoties dziļākām domām un vērtējumam, lai pilsētu un lauku skolas nemitīgi ietu līdzi laikam, tuvotos mūsdienīgas skolas ideālam modelim.
Šogad pedagogu profesionalitātes pilnveidošanas forums “Gandrīz ideāla skola” Cēsīs bija pulcējis rekordlielu dalībnieku skaitu – ap četriem simtiem skolotāju. Šāds pilsētu un lauku skolotāju forums iepriekšējos gados un arī šopavasar varēja notikt, pateicoties pašvaldību atbalstam. Amatas un Cēsu kā vadošās, kā arī Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada pašvaldības bija rūpējušās, lai pilnā mērā atbalstītu pedagogu tiekšanos uz padziļinātu profesionālu darbu.
Amatas pamatskolas pedagoģes apstiprināja, ka forumā “Gandrīz ideāla skola” ik pavasari apguvušas pārmaiņas pedagoģijas laukā. Apgūtais jau lielā mērā ir iedzīvināts skolas dzīvē. Tas ir pedagogu individuālais darbs ar audzēkņiem, novērtējot katra audzēkņa ceļu izglītībā, tajā skaitā individuālajā darbā klasē, kā arī skolotāju koleģiālā sadarbībā. Pedagogu profesionālo veikumu apstiprinājuši vairāki rādītāji, tajā skaitā no gada gadā izlaiduma klases rezultāti eksāmenos.
Amatas pamatskolas skolotājas bija starp tām, kas pēc šī pavasara lielā pedagoģijas foruma secināja – ne visu lektoru un lekciju tēmu izvēle bijusi atbilstoša. Pedagogi bija ievērojuši atkārtošanos. Saturu veidoja mūžizglītības un kultūras institūts VITAE, pieaugušo izglītības iestāde “Radošuma pils”, iesaistoties Amatas novada pašvaldības Apvienotajai izglītības pārvaldei un Cēsu novada Izglītības nodaļai.
Galvenās tēmas par mācīšanos mācīties un to, kā bērni uztver informāciju, pieredzējušiem pedagogiem, un to bija lielākais vairums, lika domāt par atkārtošanos, nevis jaunumiem, kas gaidāmi skolā. Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede apstiprināja “Druvai”, ka skolotāji patiešām vairs negrib klausīties pieredzes stāstos par citu pedagogu darbu. Skolotāji pret pedagoģisko kursu un konferenču piedāvājumu un lektoru izvēli kļuvuši prasīgāki. Jauno pedagogu laukos tikpat kā nav. Tas nozīmē, ka ikviens skolotājs strādā ilgus gadus, ir pieredzes bagāts un reizē aktīvs profesionālo kursu un konferenču apmeklētājs. Aktuālā tēma -kompetencēs balstīta satura ieviešana – skolās jau notiek. Ja par to kursos runā kā jaunumu, pedagogi klausās rezervēti.
“Bijām pieraduši, ka ikgadējās konferences saturs kādā mērā liek izzināt sevi, paskatīties uz sevi no malas. Šoreiz pasākums bija veltīts jaunā mācību satura izpratnei. Ļoti veiksmīga izvēle! Paldies lektoriem par iespēju domāt mums, pieaugušajiem! Šādu zināšanu atsvaidzināšana mazina bailes un neizpratni, dod priekšstatu par bērna domāšanas veidu katrā vecumposmā,” tādu atsauksmi savukārt devuši pirmsskolas pedagogi no Veselavas.
Komentāri