Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

Iveta Rozentāle
06:02
06.05.2024
58
Papardite 3

Dejotprieks. Jau 15 gadus dāmu deju kopa “Papardīte” ļaujas deju priekam. FOTO: no albuma

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bija
apliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties.

Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma nosaukums par ziedu virpuli: “Dāmas mācās dažādas dejas, kas ir kā ziedu virpulis, kurā var izpausties dažādos ritmos un deju stilos. Turklāt katra dejotāja ir kā zieds – tik dažāda un krāšņa.”

Patlaban kolektīvā ir sešas dejotājas, kurām kopā ir bagātīga deju pieredze, bet kolektīvs labprāt uzņem arī jaunas dalībnieces. “Iesaku nebaidīties un apgūt pieredzi, ka var dejot ne tikai pārī, jo deju kultūra ir daudz plašāka. Jau vēsturiski nereti ir bijušas sieviešu deju grupas, tas allažiņ ir veids, kā ļauties deju burvībai. Ir īpaši festivāli, kas paredzēti tiešu dāmu deju kolektīviem,” atgādina kolektīva vadītāja. Deju kopā ir gan dalībnieces, kuras agrāk dejojušas, gan tādas, kuras atnāk bez pieredzes, iepazīst kustību burvību un paliek kolektīvā.

Lai gan G.Berķe kolektīvu nevada gluži no pirmās deju kopas rašanās dienas, jau ilgs laiks pavadīts kopā ar dāmām, kurām tuva ir deja. “Līdz tam biju strādājusi ar bērnu un jauniešu deju kolektīviem. Kad saņēmu piedāvājumu vadīt kolektīvu dāmām, pamēģināju un turpinu. Dāmām ir neizsīkstoša mīlestība uz deju, kustību, turklāt kolektīvā vienmēr ir jautrība un smiekli. Jā, mēs strādājam nopietni, sasniedzot vēlamo rezultātu, bet vienmēr ir vieta humoram. Arī mūsu dejas lielākoties ir jestras, jo dzīvē jau nopietnības pietiek. Pašas arī šujam tērpus, cakinām vajadzīgo skaistam koptēlam.”

Daloties sajūtās par svētku pasākumu, vadītāja teic: “Kas gan tā būtu par dzimšanas dienu bez draugiem, tāpēc bijām ļoti priecīgas par tiem, kuri atbrauca. Bija jūtams, ka visi ir apmierināti un laimīgi, saņēmām labus vārdus, cik pie mums mājīgi un viesmīlīgi. Centāmies, lai tā būtu. Paldies kultūras darbiniecēm, kas mums palīdzēja. Mūsuprāt, pasākums tiešām izdevās.”

“Papardīte” katru mēnesi uzstājas dažādās novada un Latvijas vietās, kopīgi ar draugu kolektīviem svin svētkus. Neiztrūkstoša ir gaviļnieču sveikšana ar kopīgu pasēdēšanu pie kafijas un kūkas. Līdztekus mēģinājumiem un koncertiem “Papardītei” ir savas tradīcijas, piemēram, kopīgas ekskursijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi