Brīvības cīnītāju piemiņai. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš pie Uzvaras pieminekļa aizdedzis uguni, kas tiks vesta uz Tori. FOTO: Sarmīte Feldmane
Vasarā plaši tiks atzīmēta Cēsu kauju 105. gadadiena. Toreiz blakus par savu brīvību cīnījās latvieši un igauņi. 23. aprīlī, Svētā Jura, karavīru aizbildņa, dienā Igaunijā piemin un godā kritušos karavīrus. Jau 12 gadu svinīgajā pasākumā Tori piedalās arī cēsnieki.
Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš aizdedza piemiņas uguni Veselavas kapos pie brīvības cīnītāju pieminekļa un Cēsīs pie Uzvaras pieminekļa. Pēcpusdienā tā dega līdzās daudzām citām pie svētā Jura monumenta, kas atrodas pie Tori baznīcas. Tāpat kā vestā no Mazsalacas.
“Svētā Jura baznīca ir Igaunijas karavīru piemiņas baznīca,” pastāsta Ē. Krieviņš. 1854. gadā celto Tori baznīcu 1944. gadā vācu armija atkāpjoties pilnībā nodedzināja. 1990. gadā to sāka atjaunot, 2001. gadā iesvētīja kā Igaunijas Kareivju piemiņas baznīcu. Te savu zvērestu nodod Igaunijas policisti un virsnieki, kā arī notiek Igaunijas vēstures piemiņas dienām veltīti pasākumi.
Tori baznīcā ir arī latviešiem, brīvības cīnītājiem, veltīta piemiņas plāksne. Tajā to cilvēku vārdi, kuri saņēmuši Igaunijas Brīvības krustu, kas ir līdzvērtīgs Lāčplēša Kara ordenim.
“No Tori baznīcas svētītā uguns tiek nogādāta uz igauņu karavīru kapiem un piemiņas vietām. Pēc dievkalpojuma pie Svētā Jura monumenta tika nolikti ziedi,” pastāsta Ē.Krieviņš. Kopš 2012. gada arī cēsnieki un Zemessardzes 19. bataljona veterāni piedalās svinīgajā pasākumā. Dalība ir neformāla.
“Igauņu tradīcijā esam iesaistījušies arī mēs, un uguns, aizdegta Cēsīs, Uzvaras pieminekļa pakājē, deg Igaunijā,” saka Latviešu strēlnieku apvienības Cē- su nodaļas vadītājs Māris Niklass.
Komentāri