Iedzīvoties un būt savējai

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita.

“Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra.

“Mana dzimtā puse ir Sēlija, vīrs ir daugavpilietis, bet dzīvojām Rīgā.    Pati strādāju bērnudārzā, esmu pabijusi arī Vācijā. Dzīves un darba pieredze uzkrāta,” saka Evita un atzīst, ka abi ar vīru Rīgā nejutušies labi. Ne­pārtrauktā burzma, troksnis, steiga, bet te klusums, ja gribi skaļāk paklausīties mūziku, zini, ka nevienam netraucē. Mājai tuvu kaimiņu nav, teritorija apkārt plaša.

Evita un arī dzīvesbiedrs strādā Latvijas Samariešu apvienībā. Viņu klienti dzīvo Skujenē, Ieriķos, Āraišos, Līgatnē. Evita atzīst, ka darbs patīk un ir satikusi daudzus interesantus cilvēkus. Ikdienā arī būtiski, ka pati var plānot darba laiku. “Vienīgi ziemā jārēķinās ar ceļiem, kā kuru reizi izbraukt,” bilst kaivēniete.   

Evita atzīst, ka nu jau ģimene pagastā ir iedzīvojusies. “Manā dzimtajā pusē, šķiet, cilvēki ir atvērtāki, izpalīdzīgāki, te atturīgāki. Ja nav pazīstams, nekontaktē. Tagad jau daudzi pazīstami,” pastāsta Evita un atzīst, ka visvieglāk vietējos iepazīt var ar bērnu starpniecību, bērnudārzā, skolā. Vecāki iepazīstas, ir kopīgas intereses.

Meitas sāka dziedāt vietējā ansamblī, vēlāk arī Evita iesaistījās sieviešu ansamblī. Tagad viņa darbojas arī pagasta amatierteātrī. “Pašiem dzīve jāorganizē. Ne­esam daudz, bet, ja kāds dara, citiem jāatbalsta, tad iesaistās vēl citi,” pārliecināta Evita un piebilst, lai arī laukos cilvēki ir aizņemti, laiku izbrīvēt var vienmēr, ja vien vēlas.

Visi trīs bērni mācās Vec­piebalgā, uz skolu brauc ar skolēnu autobusu, dienās, kad ir mākslas skolas nodarbības, bērnus mājās ved vecāki paši. “Laukos bez savas mašīnas neiztikt, jo ar sabiedrisko transportu rēķināties nevar,” teic Evita.
   

Petrovu ģimenei ir neliela saimniecība, kurā izaudzē visu pašu galdam nepieciešamo. “Kad atnācām uz laukiem, bija doma turēt lopus, bet tad esi piesiets mājai. Vistas turēt nav vērts, lapsas nāk pusdienās, ne no kā nebaidās. Neattur ne suns, ne iežogojums, tam izraksies cauri. Esam sākuši turēt trušus. Dīķī aug zivis. Laukos, ja dara, tad vari būt paš­pietiekams,” saka Evita un pastāsta, ka blakus “Ūdrīšos” un “Vi-dus Muilēnos” dzīvo brīnišķīgi kaimiņi.

Ģimene ziemas vakaros iecienījusi dažādas spēles. Tēvs ar meitām spēlē šahu, bet visiem kopā patīk uzspēlēt kārtis. Vasarā tiek izdomāts, kur doties ekskursijās, ko apskatīt, kur braukt ar teltīm, bet noteikti jāredz jūra, jāpaciemojas pie radiem Daugavpilī.