Līdzdalība. Jauniešu iespējas

Lai gan pētījumos novērtēts, ka jauniešu līdzdalība ir pārāk zema un arī vietvara atzīst, ka izaugsme jāturpina, Cēsu novadā iespējas būt aktīviem ir.

Novada pašvaldība veicina jauniešu iekļaušanos vietējās kopienas kultūras, sporta un izglītības jomā, sekmē aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un sabiedriskajos procesos.

Jauniešiem ir iespēja piedalīties jauniešu iniciatīvu projektu konkursā, sabiedriskajās apspriešanās, pasākumā “Kafija ar politiķiem”, tikšanās reizēs pagastos ar pašvaldību pārstāvjiem.

Līgatnē īstenos ideju par disku golfa izveidi

Vai jauniešu ierosmes at­nāk arī    novada apvienības pārvaldēs? Pārvalžu vadītāji atzīst, ka tas notiek reti. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante pastāsta, ka reiz jaunieši viņu apmeklējuši Ēnu dienā, vēloties vairāk uzzināt par apvienības pārvaldes vadītāja darbu. E.Šīrante viesojusies Liepas jauniešu centrā “Apel­sīns”, viņa saka: “Saprotams, ka Cēsīs un pagastos jauniešiem aktuālās tēmas var atšķirties. Šai vecuma grupai ir laba iespēja iesaistīties Eiropas Savienības projektos un doties pieredzes apmaiņā uz citām valstīm. Pateicoties Lie­pas jauniešu centra vadītājas rosībai, daudziem šāda iespēja ir.”

Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne dalījās ar līgatnieša Ralfa Ozoliņa ideju, ar ko viņš nāca uz pašvaldību – disku golfa parka izveidi. “Viņš pārstāv vairākus jaunus cilvēkus, kas aktīvi darbojas, aizrautīgi īstenojot savas idejas. Pēc Ralfa ierosmes sagatavojām un iesniedzām projekta pieteikumu un dabūjām arī finansējumu. Tā šajā pavasarī Lī­gatnē taps disku golfa laukums,” pastāsta L.Medne.

Ralfs Ozoliņš “Druvai” pastāstīja, ka vēlas, lai pagastā, kurā dzīvo, rastos jaunas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku. Disku golfu ideju R.Ozoliņš guvis studiju laika Somijā, tur tas populārs, tikai viņam šķitis, ka pie mums šo nodarbi nesapratīs: “Taču, kad redzēju, ka arī Latvijā tas parādās un pats to izmēģināju, sapratu, ka jāpanāk, lai disku golfs būtu arī Līgatnē. Pirms gada iedzīvotāju sanāksmē pārvaldes vadītājai izteicu šo ierosinājumu. Kad viņa sacīja, ka to tiešām varētu realizēt, man acis iemirdzējās. Šī aktivitāte ir piemērota pilnīgi visiem: bērniem, pieaugušajiem, sievietēm, vīriešiem. Turklāt tas ir viens no straujāk augošajiem sporta veidiem, tāpēc tā ieviešana Līgatnē varētu piesaistīt interesentus ne tikai no pagasta. Lai gan bijuši kāpumi un kritumi, izskatās, ka drīz darbi varētu sākties, un ceram, ka uz vasaras sākumu tas varētu būt gatavs. Esmu jau saņēmis vērtējumu, ka izvēlētā vieta ar dinamisku reljefu ir piemērota augstas klases laukuma izveidei, kas varētu būt interesants ne tikai amatieriem, bet arī profesionāļiem, tātad iespējams domāt par sacensībām starptautiskā mērogā.”

Līgatnietis pastāsta, ka daudzi jau ar nepacietību gaida, kad sāksies darbi laukuma izveidē, ir gatavi nākt talkā, lai viss izdotos pēc iespējas profesionālāk. “Telefons ik pa brīdim ir karsts, zvana, jautājot, kad būs. Interese ir tiešām liela,” atklāj R.Ozoliņš.

Jaunieši iesaistās dažādos veidos

Vērtējot, cik bieži jaunieši vēršas pie domes ar savām idejām, jaunatnes lietu speci­āliste Pārgaujas apvienības pārvaldē un Cēsu Jauniešu mājas vadītāja Iluta Balode teic: “Vēs­turiski ir bijuši dažādi gadījumi, kad jaunieši vēršas pie domes ar ierosinājumiem vai jautājumiem. Pēdējā laikā gan šādu gadījumu nav bijis, bet tas var būt skaidrojams ar to, ka reizi gadā mēģinām sarīkot tikšanos “Kafija ar politiķiem”. Jaunieši tiekas ar paš­valdības lēmumu pieņēmējiem un nozaru speciālistiem un diskutē par aktuāliem jautājumiem. Pēdējo reizi pasākums notika pagājušā gada oktobrī. Jaunieši ar vietvaras pārstāvjem diskutēja un papildināja topošo Cēsu novada Jaunatnes politikas stratēģiju, ko apstiprināja novembrī.”

Bijušas arī dažādas tematiskās tikšanās. Cēsu Jauniešu dome un novada Izglītības pārvaldes darbinieki vērtējuši, kā jaunieši jūtas izglītības iestādēs, kā arī notikušas sarunas ar Sociālā dienesta darbiniekiem, lai labāk izprastu, kāda veida emocionālais atbalsts jauniešiem nepieciešams.

Raksta gatavošanas laikā varēja pieteikties pašvaldības izsludinātajam novada jauniešu iniciatīvu projektu konkursam, kurā aktīvistiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem savu ideju īstenošanai iespējams saņemt 300 eiro atbalstu. Konkursa mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt iniciatīvas, kas veicina Cēsu novada jauniešu iekļaušanos vietējās kopienas kultūras, sporta un izglītības norisēs, bet arī sekmēt viņu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un sabiedriskajos procesos. Iluta Balode teic: “Šobrīd vēl gaidām, kādas idejas mūs pārsteigs. Pēc pagājušā gada pieredzes zinu, ka pieteikumi lielākoties ienāk pēdējā dienā. Pērn saņēmām astoņus pieteikumus, no tiem piecus atbalstīja.”

Analizējot jauniešu ideju tematiku, I.Balode secina, ka tās parasti vērstas uz kādām tobrīd viņiem aktuālām tēmām, piemēram, mentālās veselības noturībai, bijuši pieteikumi par kādas vietas sakopšanu kopienas vajadzībām, prasmju pilnveides veicināšana un citiem vietējā vidē svarīgiem jautājumiem. Projek­tus īstenojot, notika mākslas plenērs, nakts pārgājiens, Jauniešu dienai izveidota “chill” telts, Vec­piebalgā, Kārļa Skalbes muzejā, atjaunotas šūpoles, rīkotas radošās darb­nīcas jauniešu organizētajā festivālā “Veidenfests” Liepas pagastā, Eduarda Veiden­bauma muzejā.

Vispirms jāsakārto pamati

Cēsu novada pašvaldība regulāri tiekas ar iedzīvotājiem pagastos. “Druva” vaicāja novada domes priekšsēdētājam, vai tikšanās reizēs piedalās arī jaunieši, dzirdami viņu ierosinājumi. Jānis Rozen­bergs gan atzīst, ka iedzīvotāju sapulcēs skolas vecuma jauniešu aktivitāte un līdzdalība nav novērojama. Izņēmums bijusi Nītaure un Amata, kur uz tikšanos ar vietvaras vadību bija atnākuši jaunieši un arī uzdeva vairākus jautājumus. Viņi interesējās, kā veicināt jauniešu aktivitāti, kā pašorganizēties. Taču laiku pa laikam sapulces apmeklē jauni cilvēki, kuri pēc studijām vai darba citviet atgriezušies pagastā, aktīvi darbojas. Viņiem ir jautājumi un ierosinājumi, piemēram, uzņēmējdarbības veiksmīgākai īstenošanai.

Lai jauniešus vairāk iesaistītu pašvaldības norisēs, aizvadītajā domes sēdē pieņemts lēmums par jaunatnes jomas reorganizāciju ar mērķi veicināt jaunatnes speciālistu pieejamību, lai, kā saka J.Rozenbergs, “novadā nebūtu balto plankumu, kur nav šādu speciālistu”.    “Šie speciālisti ir būtiski jauniešu aktivizēšanā, arī saliedēšanā,” vērtē domes priekšsēdētājs.

Jaunatnes speciālisti mēdz piedalīties domes sēdēs, sniegt pieteikumus. Individuāli uz domes sēdēm jaunieši gan nemēdzot ierasties. Bet J.Rozenbergs atzīmē, ka vērtīgas diskusijas ar jauniešiem izvēršas pasākumā “Kafija ar politiķiem”. Tāpat domes priekšsēdētājs pastāsta, ka jauniešus plānots iesaistīt Cēsu novada teritorijas jaunā plānojuma izstrādē. Jauno cilvēku viedoklis un vērtējums par vides, transporta, publiskās pārvaldes jautājumiem ir svarīgs, tas palīdz vērtēt šo jomu attīstību paš­valdībā.

Domes priekšsēdētājs atzīst, ka pēc divpadsmitās klases beigšanas, kad jaunieši dodas prom no ierastās skolas vides, sporta skolas, jauniešu domes, nav skaidra struktūra, kur jaunietis var darboties, būt aktīvs, ja neskaita, piemēram, augstskolu studentu pašpārvaldes. “Katrā ziņā mums vēl ir, kur augt. Bet vispirms jāsakārto pamati, ko darīsim ar jaunatnes jomas reorganizāciju, lai tālāk varētu likt klāt arī jaunas aktivitātes,” rezumē J.Rozenbergs.

Pētījums – līdzdalība pārāk zema

“Sabiedrība par atklātību – Delna”, 2023. gada rudenī apmeklējot 15 skolas visā Latvijā, aptaujāja 500 skolēnus un 30 skolotājus par viņu zināšanām un pieredzi saistībā ar pilsoniskās līdzdalības iespējām skolā un pašvaldībā.

Pētījumā secināts, ka visos Latvijas reģionos tendences ir līdzīgas – par līdzdalību skolā zina un tajā iesaistās ievērojami vairāk jauniešu nekā pašvaldības līmenī. Pašvaldībām tādēļ īpaši būtiski nodrošināt līdzdalības iespējas un rast komunikācijas kanālus, lai nodrošinātu informāciju. Skolēni, kuri sevi uzskata par labi informētiem skolas un pašvaldības līmenī, biežāk arī uzrāda augstāku līdzdalības līmeni.

Pilsoniskā līdzdalība atšķiras atkarībā no reģiona, kurā skolēns dzīvo, viņa dzimuma, vecuma un ģimenē runātās valodas. 15-17 gadu vecums ir posms, kad jaunieši sāk patstāvīgi un aktīvi iesaistīties, bet zināšanas par šīm prasmēm un iespējām jāveido jau laikus, savukārt augstākajās klasēs sasaiste jāuztur, lai pēc skolas beigšanas līdzdalība pašvaldībā turpinātos.

Biežākie iemesli, kāpēc skolēni neiekļaujas  vietējās sabiedrības aktivitātēs, ir laika trūkums. Vienlaikus jauniešu vidū izskanējušie viedokļi liecina, ka daļai nav ticības spējai ietekmēt lēmumus skolā un vēl jo vairāk pašvaldībā, tādēļ ar zināšanu paplašināšanu vien nepietiek, lai veicinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību – ir jā­sniedz iespējas praktiski pieredzēt, ka viņu viedoklim ir svars. Visbiežāk darbība sabiedriskajā jomā notiek, izmantojot jauniešu pilsoniskās līdzdalības struktūras skolā un pašvaldībā. Skolēni izceļ to nozīmi un uzsver, ka iesaiste lēmumu pieņemšanā viņiem ir būtiska.

Lai arī jauniešu līdzdalībā un zināšanās par to ir novērojamas atšķirības, aptauju dati un nodarbībās novērotais norāda – tas ir jāuzlabo visā valstī neatkarīgi no reģiona.