Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

No Rīgas uz savu saimniecību

Iveta Rozentāle
08:19
30.03.2024
190
Pagastlapa Vaive

Lauku dzīvē. Arta Celma saimniekošanā laukos gūst arī emocionālu labsajūtu. FOTO: no albuma

Arta Celma un Pēteris Janevics Vaivē saimnieko trešo gadu. Abiem gan ir algots darbs, Pēteris ir instruktors Žagarkalnā, Arta e-komercijas projektu vadītāja uzņēmumā “EKJU”. Un tikpat svarīga ir pašu saimniecība.

Viņi audzē aitas, nu sagaidīta jēru trešā sezona. Jau tuvākajos nākotnes plānos, šovasar, saimniecību iecerēts paplašināt ar ūdens bifeļiem, ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā maz zināmiem mājdzīvniekiem. No šo bifeļu piena ražo mocarellas sieru.

Arta iepazīt ūdens bifeļus braukusi uz Itāliju, kur to audzēšana ir labi pazīstama. Šo dzīvnieku dabiskā vide ir siltākas zemes. Tomēr tie ļoti labi spēj pielāgoties un arī pārziemot, to lieliski pierāda Ziemeļvalstu kaimiņi zviedri, kuri arī audzē bifeļus. Arta un Pēteris plāno saimniecībā izveidot pienotavu, nodarboties ar mājražošanu.

Abi tik veiksmīgi saimnieko, it kā to apguvuši no bērna kājas. Taču viņi ir no Rīgai tuvās Ikšķiles. Pēteris uz darbu Žagarkalnā gadiem brauca no turienes. Kad sapratuši, ka vēlas savu saimniecību, domas bijušas par labu vietai, kas ir tuvāk Cēsīm.

Pirmais Vaives pagastā apskatītais īpašums arī izrādījies īstais. “Uzreiz sapratām, ka šī vieta starp Rīdzeni un Rāmuļiem ir mūsu. Ar pilnu krūti metāmies darbos. Lai īstenotu iecerēto, centos piesaistīt atbalstu, startējot dažādos projektos. Zeme mums ir pauguraina, sapratām, ka ar augkopību nodarboties nebūtu pareizi, tā nonācām līdz aitu audzēšanai. Manā pārziņā ir aitas, savukārt Pēteris, lai aizsargātu īpašumu, kļuvis par mednieku.”

Aitas devušas kādu negaidītu labumu, izrādās, tām garšo latvāņi. Ganāmpulks kļuvis par lielisku palīgu cīņā ar invazīvajiem augiem, kuri Vaives pagastā aizvien cenšas izplesties.

Saimnieki interesējas arī par vietas un ēkas vēsturi. A.Celma pastāsta: “Mēs ļoti meklējam vēsturiskas īpašuma fotogrāfijas, bet neko nav izdevies atrast. Māju restaurējam, kā paraugu izmantojot veco detaļu fragmentus. Darāmā gan vēl daudz.” Pētot savu māju vēsturi, runājuši ar kaimiņiem, uzzinājuši daudz interesantu vēsturisku faktu.

Vaicāta, kas bijis pārsteidzošākais, pārceļoties no Rīgas puses, Arta atbild, ka tā bijusi cilvēku draudzīgā, personiskā attieksme. Piemēram, kaimiņi, uzzinot par jaunajiem saimniekiem, nākuši apciemot un vēlējušies iepazīties. “Cilvēki te ir daudz laipnāki, smaidīgāki, atvērtāki nekā lielākās apdzīvotās vietās. Jūtams, ka cilvēki labprāt cits citam izpalīdz. Pagasta ļaudīm pat ir Whatsapp grupa, kas ļauj operatīvi risināt aktuālos jautājumus un problēmas, ja tādas rodas,” pastāsta saimniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi