Valstī esošā situācija ar negodprātīgu suņu un kaķu audzētājiem ir ļoti satraucoša. Pirms mēneša skaudru pieredzi guvusi Madara, kurai joprojām ir grūti aptvert pie kāda audzētāja Bauskas pusē ieraudzīto realitāti. Madara ir nolēmusi par šo pieredzi neklusēt un vēlas ikvienu aicināt no tās mācīties un kopā izskaust šī neētiskā biznesa praksi. If Apdrošināšana un dzīvnieku patversme “Labās mājas” uzsver, ka audzētāja izvēle ir kritiski jāizvērtē un par aizdomīgu gadījumu ir jāziņo.
Kopš no Madaras ģimenes pēkšņa negadījuma rezultātā aizgāja japāņu šibas šķirnes suns, par otru suni sarunas un domas bija jau kādu laiku. Tika izskatīta arī iespēja dzīvnieku paņemt no patversmes, tomēr Madaru nepameta sajūta, ka viņa vēlas iegādāties tieši japāņu šibu, jo mīlestība konkrēti pret šo šķirni nebija zudusi. Pēc Latvijā populāra sludinājumu portāla izskatīšanas viņa nolēma apskatīt konkrētu kucēnu, tāpēc jau nākamajā dienā bija ceļā pie audzētāja, kurš atrodas Bauskas pusē.
Ja pirmajai satikšanās reizei ar izraudzīto mīluli vajadzētu būt pozitīvi satraucošai, Madarai tā bija ļoti nepatīkama. Saimniece neuzskatīja par vajadzīgu parādīt vietu, kur tiek turēti suņa vecāki, kā arī sniegt par tiem plašāku informāciju. Vieta, kur Madaru sagaidīja saimniece, bija pavisam cita, un izturēšanās no saimnieces puses pret ķepaini līdzīga – vienaldzīga un bez emocijām. Būris netīras telpas vidū, un tam visam pa vidu – suns, kurš savos septiņos mēnešos bija pavisam mazkustīgs un nobijies. Tobrīd Madaras un līdzi atbraukušās mammas vienīgās domas bija par to, kā pēc iespējas ātrāk glābt šo nelaimē nonākušo dzīvnieku un aizvest prom no šīs vietas.
Madara uzsver, ka, šādi impulsīvi rīkojoties, ir jāapzinās sekas. Viņai nebija ne mazāko aizdomu par to, kā darbojas negodprātīgu audzētāju bizness, tāpēc aicina ikvienu mācīties no savas pieredzes un izvēlēties godprātīgu audzētavu, kur saimnieki sev ir izvirzījuši par prioritāti rūpes par dzīvnieku labturību un veselību. Tai pašā brīdī viņai ir skaidrs, ka par pašas piedzīvoto gadījumu nedrīkst klusēt, jo šādos apstākļos tiek turēts nevis viens, bet vairāki dzīvnieki un visticamāk, būs vēl cilvēki, kuri nonāks līdzīgā situācijā.
Lai arī Madara apzinājās, ka pieredze ar līdzpaņemto suni prasīs pilnīgi citu pieeju un tas nebūs suns, kurš ģimeni priecīgs ar luncinošu asti ikreiz sagaidīs mājās, tomēr viņa bija gatava uz visu – sniegt bezgala daudz mīlestības un rūpju, lai dzīvnieks ieraudzītu pasauli pavisam citām acīm. Ir pagājis mēnesis, kopš no pavairotāja izglābts suns, bet tikai tagad ķepainim ir mazinājušās bailes no apkārtējās vides, kā arī cilvēku klātbūtnes.
“Tādi saimnieki, kas, neraugoties uz dažādām sākotnējām problēmām, iemīl suni un ir gatavi par to uzņemties atbildību, noteikti nav retums,” saka dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa. Tomēr Astrīda ikdienā patversmē redz pavisam citu ainu – to, kā šie par mazāku naudu iegādātie it kā šķirnes suņi kļūst nevajadzīgi. Kad saimnieks saprot, ka tie ir ar lielām veselības problēmām vai arī izaug pavisam citādi – noļukušām ausīm un sāk līdzināties pavisam citai šķirnei, viņi tiek pamesti un nokļūst patversmē. Tāpēc brīdī, kad esat sapratis, ka pie audzētāja valda netīrība vai nelaba smaka jeb antisanitāri apstākļi, kādos noteikti nav pieļaujams turēt dzīvnieku, vai arī audzētājs nevar uzrādīt dokumentus – ciltsrakstus, aicinām dzīvnieku neiegādāties, bet ziņot par šādu audzētāju Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
If Mājdzīvnieku apdrošināšanas produkta vadītāja Ilze Roce norāda, ka šo neētisko biznesa praksi var ietekmēt tikai un vienīgi cilvēku rīcība, un, sarūkot pieprasījumam, mazināsies arī piedāvājums. Diemžēl mājdzīvniekiem, kas iegādāti no negodprātīgiem pavairotājiem, gandrīz vienmēr ir veselības problēmas, tāpēc galarezultātā saimnieks samaksās ļoti lielu naudu, kas atainosies veterināro pakalpojumu rēķinos. If pieredzē veselības likstu priekšgalā ierindojas franču buldogi, kurus skar ļoti daudzveidīgas veselības problēmas, piemēram, alerģijas, krūšu daļas/muguras skriemeļu anomālijas, brahiocefāliskais sindroms, entropijs u.c. Izvēloties savu četrkājaino draugu, lietderīgi ir zināt visas nianses par konkrētās šķirnes īpašībām.
“Kucēna iegādei jābūt pārdomātai un izsvērtai. Tāpēc aicinu cilvēkus rīkoties šādi: vispirms iepazīties ar šķirnes standartu, kādam mērķim šķirne ir veidota, apmeklēt kādu no lielajām izstādēm, kur var sastapt daudzus audzētājus un pavērot attiecīgo ringu, kā arī iepazīt audzētāja attieksmi pret suni. Vēlāk, sazinoties ar attiecīgo klubu, var pārliecināties par audzētāja piederību kādai no dzīvnieku audzētāju organizācijām, un apmeklēt audzētāju, kurš piedāvā kucēnus,” saka A.Kārkliņa.
Kucēni augot patiesi nav tie tīrīgākie un kārtīgākie, bet audzētāja mājai jābūt tīrai, kucēniem – drošiem un priecīgiem. A. Kārkliņa iesaka arī noskaidrot, vai ķepaiņa vecākiem ir veiktas veselības pārbaudes (katrai šķirnei ir specifiski testi), bet arī bezšķirnes suņi var būt ar iedzimtām slimībām. Nekādā gadījumā nevajadzētu kucēnu iegādāties aiz žēluma, ko tik perfekti izmanto negodprātīgi pavairotāji, kas to vien gaida, lai potenciālais pircējs aiz žēluma atdarītu maciņu. Godprātīgu audzētāju suņiem veselības problēmas ir krietni mazākas nekā tiem, kurus pavairo tikai biznesam.
Lai atpazītu godprātīgu audzētāju, pircējam ir jāpārbauda ikviena nianse:
- jāredz vieta, kur kucēns vai kaķēns ir piedzimis un uzturējies pirmos savas dzīves mēnešus;
- jāiepazīstas ar saimniekiem/audzētājiem, izrunājot un noskaidrojot visu par mājdzīvnieka aprūpi;
- ikvienam pircējam ir tiesības redzēt kucēna vai kaķēna māti, kā arī apskatīt vecāku ciltsrakstus un pieprasīt tādus arī par savu topošo mājdzīvnieku. Atlaide vai mazāka cena, ko sola par to, ka šķirnes dzīvnieks ir bez oficiāli sakārtotiem ciltsrakstiem, bieži vien ir signāls, ka kaut kas ar darījumu nav kārtībā;
- veicot pirkumu, jānoslēdz līgums, kurā ir atrunātas konkrētas lietas, piemēram, tas, ka audzētājam ir tiesības dzīvnieku paņemt atpakaļ, ja tiek atklāts, ka suns vai kaķis nav pienācīgi aprūpēts (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266 par labturības prasību mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai). Atbildība par dzīvnieku ir jāuzņemas ne tikai jaunajam saimniekam, bet arī audzētājam. Līgumā parasti ir atrunāti punkti, kas attiecas uz mājdzīvnieka veselību, – kad tas ir attārpots, kad vakcinēts un kā rīkoties saslimšanas gadījumā. Protams, to, kāds būs dzīvnieka raksturs vai ar kādām veselības likstām tas, iespējams, saskarsies savas dzīves laikā, nav iespējams paredzēt, bet līgums ir lielāks drošības garants, ka nenopirksi to, ko negribēji.
Komentāri