Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola uzstādījusi jaunu latiņu tik ierastajai Atvērto durvju dienai. Vakar skola vēra durvis, lai iepazīstinātu jauniešus ar savu piedāvājumu.
Aicinājums uz pasākumu neaprobežojās tikai ar paziņojumu skolas mājaslapā, sociālajos tīklos, tur bija arī video aicinājumi, kuros jauniešus uzrunāja Elizabete no grupas “Franco Franco”, Reinis Reķis, (Ex) da Bass. Atvērto durvju diena nebeidzās tikai ar skolas apskatīšanu un informācijas iegūšanu, vakarā notika koncerts, kurā uzstājās minētie mūziķi.
Skolas direktors Guntars Zvejnieks atzīst, ka vairs nedarbojas tik ierastā sistēma, nepietiek pateikt, ka skolā atvērto durvju diena, nāciet: “Ir vajadzīgs kas vairāk. Patiesībā mums jāiet pie jauniešiem, ko arī cenšamies darīt. Braucam uz skolām, aicinām caur sociālajiem tīkliem kritiski domāt par savu izvēli. Manuprāt, svarīgi, lai jauniešiem būtu informācija, lai viņi varētu izvēlēties. Ja gribam, lai jaunietis ieklausās, jārunā viņam saprotamā valodā caur tiem rīkiem, ko viņš lieto. Jāsaprot, ka laiki mainās, visi dzīvojam pārmaiņās un ir tām jāpiemērojas. Vairs neder tas, kas pirms gadiem 15 vai 20.”
Direktors vērtē, ka ir svarīgi meklēt veidu, kā komunicēt, kā piesaistīt audzēkņus, kā padarīt profesionālo izglītību prestižu, lai profesionālās skolas 9.klašu absolventiem kļūtu par līdzvērtīgu izvēli vispārējām vidējās izglītības iestādēm.
Skola nākusi ne tikai ar jaunu nosaukumu, bet arī ar jaunu piedāvājumu. Līdztekus jau zināmajām profesijām – namdaris, mēbeļu galdnieks, elektrotehniķis – ar jaunu informāciju tiek pieteiktas profesijas, kas bija piedāvājumā, bet iepriekš neizdevās nokomplektēt grupas, proti, restauratora asistents un mēbeļu dizaina speciālists. Kā jaunumus skolā piedāvā apgūt apģērbu dizaina, telekomunikāciju tehniķa, programmētāja profesijas.
Jaunieši varēja iepazīties ar visām profesijām, par katru stāstīja zinoši skolas pasniedzēji. Mārtiņš Jurciņš pastāstīja par mēbeļu galdnieka darba niansēm, par uzdevumiem, kas jāveic katrā mācību gadā. Restaurators Jānis Tolpežņikovs, kurš sācis sadarbību ar skolu, iepazīstināja ar šīs profesijas noslēpumiem. Viņš arī norādīja, ka restauratoram jāstrādā ar cilvēkiem, jāprot izskaidrot, pārliecināt pasūtītāju, kāpēc jādara tieši tā: “To visu var iemācīties tikai darot. Te jūs varat iegūt pamata zināšanas, tad turpināt mācības augstskolā vai doties darba tirgū, kur restauratori ir pieprasīta profesija.”
Rīta grupā skolu apmeklēja vairāk nekā 20 jauniešu, vakaram bija pieteikušies vēl vairāk. Interesentu vidū ne tikai cēsnieki, bet arī atbraucēji no citām pilsētām, novadiem. Vairums bija zēni, taču interesi izrādīja arī meitenes. Cēsu 1.pamatskolas audzēknes Elizabete Krūmiņa un Rūta Skavronska pastāstīja, ka vēl mācās 8.klasē, taču viņām esot svarīgi laikus paraudzīties uz piedāvājumiem profesijas izvēlē. Jautātas par jauniešu attieksmi pret profesionāli izglītību, E. Krūmiņa pastāstīja, ka esot divu veidu jaunieši: “Vieni jau no mazotnes zina, kas būs tā profesija, kura viņus piesaista, to arī mācās, bet daļa izvēlas vidusskolu vai ģimnāziju, lai domātu pēc tam. Mani interesē koks, darbs ar to, un šī skola varētu būt viena no izvēlēm.”
R. Skavronska atzina, ka viņai vēl neesot skaidrības, ko mācīties tālāk, tāpēc cenšoties izmantot iespēju un apmeklēt dažādu skolu atvērto durvju pasākumus, lai iepazītu piedāvājumu: “Ir aizraujoši un patīkami domāt, par ko varētu mācīties. Arī šajā skolā ir profesijas meitenēm – apģērba dizains, mēbeļu dizains.”
Skolas direktors “Druvai” pastāstīja, ka kopējais apmeklētāju skaits būs zināms pēcpusdienā, bet esot pilnīgi droši, ka šogad interesentu jūtami vairāk nekā pērn: “Tas ir kā novērtējums darbiem, ko esam veikuši, tām aktivitātēm, tai skaitā sociālajos tīklos, ko īstenojām, lai aicinātu jauniešus. Interese ir apliecinājums, ka esam sasnieguši šo auditoriju, jaunieši informēti, ka mūsu skolā piedāvā labas profesijas, kam ir perspektīva, ka mūsu skola atšķiras no citām.”
G.Zvejnieks komunikācijā vienmēr cenšoties uzsvērt, ka katram jaunietim jāmeklē savs ceļš, jāieklausās sevī, jāsaprot aicinājums. Nav noteikti jāmācās šajā skolā, ja te nav piemērotas, interesējošas profesijas, tā jāatrod. Ja to izdarīs, jaunietis būs laimīgs, ģimene būs laimīga, arī sabiedrība būs tikai ieguvēja. Par šo nosacījumu vajadzētu vienoties visai valsts izglītības sistēmai, lai katrs nevilktu to deķi uz savu pusi, bet attīstītu tos talantus, kas ir katrā jaunietī.
“Kāds rezultāts būs šai dienai, to redzēsim tikai pēc laika, varbūt pat ne jaunajā mācību gadā. Notikušas daudzas pārmaiņas, jauninājumi – nosaukums, programmas -, nevar cerēt, ka jau pirmajā gadā būs jūtams rezultāts. Lielākas cerības liktu uz nākamo gadu, kad jau varēsim baudīt ieguldītā darba augļus,” teica G. Zvejnieks.
Komentāri