Ja viss ritētu, kā plānots, vietā, ko saucam par Cēsu veco tirgu, jau sen slietos mūsdienīgs tirdzniecības komplekss. Pirmās ieceres Cēsīs bija tādas, ka 2010. gada otrajā pusē Cēsu tirgus strādās jaunās telpās.
Aizvadītā gada nogalē notikušajā domes sēdē, kad tur prezentēja tagad iecerēto tirdzniecības kompleksu ar vietu, ko ieņems uzņēmums “Cēsu tirgus”, klausītājos valdīja pozitīvs noskaņojums. Sēdes dalībniekiem bija cerība, ka tūlīt sāksies darbi, taču atkal ir aizķeršanās un nav skaidrs, kur īsti meklēt vainīgo.
“Cēsu tirgus”, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš skaidro, ka aizķeršanos radījusi neskaidrība ap zemes gabalu 500 kvadrātmetru platībā. Tas pieder Cēsu rajona patērētāju biedrībai, un “Cēsu tirgus” izteicis vēlmi to iegādāties, lai varētu realizēt visas ieceres.
“Kad bija skaidra ideja par tirgus būvniecību, sapratām, ka no patērētāju biedrības vajadzētu nopirkt 500 kvadrātmetrus zemes. Toreizējais biedrības valdes priekšsēdētājs bija iepazīstināts ar tirgus būvniecības ideju, ar mūsu vēlmēm. Lai sāktu projektēšanu, nepieciešams ilgtermiņa nomas līgums par lielāku platību. Pēc tam varētu vienoties par pirkumu minētajiem 500 kvadrātmetriem. Sarunas bija ilgas, pagāja apmēram gads, līdz toreizējais priekšsēdētājs parakstīja nomas līgumu līdz 2029.gadam. Darījums bija likumīgs, to apliecina nostiprinājuma lūgums, ko izdevis zvērināts notārs, tas ierakstīts Zemesgrāmatā. Mainoties Cēsu rajona patērētāju biedrības vadībai, saņēmām pārmetumus, ka šis nav bijis likumīgs līgums, par to neesot bijis valdes lēmuma. Kā mēs to varējām zināt? Mēs runājām ar valdes priekšsēdētāju, bet tas, kas notiek biedrības iekšpusē, uz mums neattiecas,” skaidro M. Bērziņš.
Tagad sāktas sarunas ar jauniecelto Cēsu rajona patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāju Gaidu Jonāsi, taču saņemts atteikums ar norādi, ka šī teritorija vajadzīga pašiem. Aizvadītajā nedēļā notika patērētāju biedrības paju biedru pilnsapulce, kurā lemts par “Cēsu tirgus” piedāvājumu. M. Bērziņš jau prognozējis, ka atbilde būs negatīva. Tas piepildījies.
To “Druvai” apstiprināja arī Cēsu patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Gaida Jonāse: “Patērētāju biedrības pilnsapulcē pieņemts gandrīz vienbalsīgs lēmums, vienam atturoties, nepārdot šo teritoriju.” Viņa arī norādīja, ka tiek pārskatīts noslēgtais nomas līgums, jo iepriekšējais valdes priekšsēdētājs to noslēdzis vienpersoniski, nesaskaņojot ar paju biedriem, neinformējot valdi.
M. Bērziņš skaidro, ka tirgus attīstītājam nebija dota iespēja klātienē paju biedrus iepazīstināt ar situāciju: “Tagadējā biedrības vadība pārmet, ka viņiem nemaz vairs neesot savas zemes, jo nomas līgumā minētais zemes gabals stiepjas līdz pat ēkas sienai. Centāmies skaidrot, ka tas bija nepieciešams, lai varētu veikt projektēšanu, bet, slēdzot pirkuma līgumu, būs skaidri norādīts, ka mums vajadzīgi tikai šie 500 kvadrātmetri, kur tagad ir zālājs (nosacīts), pārējais zemes gabals paliks biedrībai, tā varēs izmantot savām vajadzībām. Skaidrojumi palika nesadzirdēti, vēl vairāk, mani izslēdza no paju biedriem, jo es neaizstāvot patērētāju biedrības pusi, bet lobēju “Cēsu tirgus” vajadzības.”
“Cēsu tirgus” valdes loceklis Arkādijs Suškins piebilst, ka projektā bijis paredzēts būvdarbu laikā pilnībā sakārtot patērētāju biedrības pagalmu: “Viņiem tas būtu dubults ieguvums, – nauda par pārdoto zemes gabalu, pie tam saņemot divreiz vairāk, nekā novērtēts, un, otrkārt, sakārtots pagalms.”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs stāsta, ka ticies ar patērētāju biedrības jauno vadītāju, bijusi deputātu saruna ar iesaistītajām pusēm, taču neviena no sarunām nevedusi uz kompromisu: “Patiesībā tā arī nesapratām, kas būtu galvenais iemesls, kāpēc neizdevās rast kopsaucēju.”
Šobrīd izstrādātā iecere par tirgu jāatliek, jāpārstrādā, jācenšas ietilpt tieši “Cēsu tirgum” piederošajā teritorijā. A. Suškins norāda, it kā varētu būvēt iecerētajā pilnajā apjoma, jo ir minētais līgums līdz 2029.gadam: “Taču laiks paskrien ātri. Pēc līguma beigām patērētāju biedrība var pateikt, ka līgumu nepagarinās. Tad mūsu uzbūvētais vai nu pārietu biedrības īpašumā, vai mums nāktos uzbūvēto daļu demontēt. Tā nedrīkst rīkoties, tāpēc nāksies palikt savā zemes gabalā. Šie 500 kvadrātmetri āra teritorijas patiesībā bija paredzēti galvenajai tirgošanās vietai, citādi tā ir pārāk maza. Pieļaujot, ka mums, tirgum, šī zeme netiks, aicinājām savu teritoriju sašaurināt pašam tirdzniecības centram, tā attīstītājiem. Arī viņi nepiekrīt. Esot noteikti standarti, jau noslēgti līgumi. Cietējs jebkurā gadījumā būs “Cēsu tirgus”.”
Atliek secināt, ka tuvāko mēnešu laikā vecajā tirgus teritorijā nekāda darbība laikam tā arī nesāksies. Jāgaida, kad pabeigs projekta nākamās versijas izstrādi, kurā tirgus daļai pilsētā jāiekļaujas tikai juridiski savā platībā. Pēc tam sekos projekta kārtējā juridiskā saskaņošana, pārbaudes, ekspertīzes. Laiks turpinās ritēt.
Komentāri