Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Dzīvot un domāt zaļi mācās skolā

Druva
14:42
12.01.2024
15
Jersika 15

Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma jau 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.

“Ar runāšanu, ka šķirosim atkritumus, vāksim makulatūru un baterijas, ir daudz par maz. Vajag iemācīties to reāli darīt, turklāt ne tikai kādas akcijas vai projekta laikā, bet nostiprināt sevī nepieciešamību tā rīkoties visu mūžu,” saka skolotāja. “Rudens mums sākas ar vides novērtējumu – kā esam tērējuši elektrību, ūdeni, kā vākuši makulatūru un citus otrreiz izmantojamus vai pārstrādājamus materiālus un cik taupīgi izmantojuši pārtiku. Tālāk seko mācību gada laikā paredzēto darbu plānošana, kad ekoplānā iekļaujam Vides fonda idejas, apmācības skolēniem un pedagogiem, pieredzes apmaiņas braucienus. Pirms kovida vairākus gadus rīkojām Lielo Eko dienu, kad uzņēmām ciemiņus no Pļaviņām. Novembrī parasti notiek Rīcības dienas, kad atbilstoši to galvenajai tēmai izvēlamies savas aktivitātes. Visas vidi saudzējošās lietas cenšamies sasaistīt ar ikdienas mācību procesu.

Šogad esam iesaistījušies lielā projektā “No atkritumiem līdz resursiem”. Sākumā ir pētījums, lai noskaidrotu, ko tad mēs metam papīrgrozos. Nupat no Vides fonda saņēmām sūtījumu – svarus, spaiņus, portatīvo datoru, lai visus datus varētu apstrādāt un saglabāt. Nedēļas garumā kopā ar atbalsta komandu vāksim, svērsim un analizēsim atkritumu grozu saturu vairākās klasēs.

Konteineri šķirotajiem atkritumiem skolā izvietoti gan iekštelpās, gan ārā, visi jau esam pieraduši pie tā, ka katram atkritumu veidam ir sava vieta, ka pēc kādas lietas izmantošanas nekas nebeidzas, jo ir citas iespējas to tālāk izmantot. Noslēgumā paredzēta arī diskusija, kad runāsim par atkritumu šķirošanas sasaisti ar ekonomiku. Ir doma noorganizēt radošo darbnīcu, kuras laikā mēģināsim veidot glītus dāvanu iesaiņojumus no reiz jau izmantotiem materiāliem.

Pavasarī un rudenī, kad laukā ir silti, kā daļu no mācību procesa apgūstam komposta veidošanu. Tur mums jau laba pieredze, jo gatavā komposta konteinerā bērni iestādīja un skolas ēdnīcai izaudzēja ķirbjus.

Jersikas pamatskola cenšas piedalīties visdažādākajos projektu konkursos, ko rīko Viduslatgales pārnovadu fonds. Fonda projekta ietvaros un ar Līvānu pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem īstenojām senu sapni – skolas teritorijā uzbūvējām “Kukaiņu viesnīcu”, izmantojot uz vietas atrodamos materiālus. Tagad tas viss noder skolēniem, veicot pētījumus un apgūstot dabas zinības.”

Laika gaitā, sargājot un uzturot skolai piešķirto Zaļo karogu, skolotāja M. Pinupe un viņas zaļie aktīvisti pārliecinājušies, ka pat tajā gadījumā, kad kāds no audzēkņiem smīkņā par papīrgroza satura pētīšanu vai čubināšanos pa komposta kasti, viņi atcerēsies visas šīs lietas. Atcerēsies vizuālās mākslas stundas pagalmā, ābolu novākšanas talkas, skolas absolventu iestādītos 100 bērzus, “Laimīgā koka dienas” un daudzas citas zaļās aktivitātes.

UZZIŅAI

Bērnu padomi pieaugušajiem zaļākai dzīvošanai

  • Vairāk izmantosim sabiedrisko transportu, dodoties uz skolu vai darbu, bet, braucot ar automašīnu, paņemsim līdzbraucējos arī kaimiņus.
  • Dodoties iepirkties, ņemsim līdzi auduma maisiņu pirkumu nogādei mājās.
  • Atteiksimies no plastmasas maisiņiem, tā būs tīrāka apkārtējā vide.
  • Pirms pērkam kādu preci, labi padomāsim – vai tiešām mums to vajag?
  • Pareizi un rūpīgi šķirosim atkritumus, jo ir tik daudz lietu, ko varam izmantot atkārtoti.
  • Ievērosim veselīgu dzīvesveidu un iegādāsimies vietējo ražotāju produkciju.
  • Svētkos nelaidīsim gaisā krāsainus balonus (kaut kur tālu tie kļūs par atkritumiem), bet iestādīsim Laimes koku.
  • Taupīsim dzeramo ūdeni, jo uz planētas ir vietas, kur tīrs dzeramais ūdens ir liels dārgums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi