Siltais pavasaris no mājām vilina aktīva dzīvesveida piekritējus. Dzīvāka bērnu un jauniešu rosība vērojama arī skeitparkos, līdz ar to atkal aktualizēsies jautājums par drošību, jo šādās ekstrēmu izjūtu vietās neiztikt bez nobrāzumiem, dažāda smaguma traumām, diemžēl arī traģiskiem negadījumiem.
Dažkārt izskan jautājumi, vai konstrukcijas ir sertificētas, kurš ir atbildīgs par drošību? “Druva” Cēsu skeitparkā satika Pēteri Bāliņu, kurš ne pārāk sen kļuvis par cēsnieku, bet jau domā par regulāru sacensību rīkošanu skeitparkā. Pats aktīvs “slidotājs”, labprāt izmēģina spēkus skeitparka konstrukcijās. Viņš uzsver, ka tas, vai konstrukcijas ir sertificētas, braucējiem nav svarīgi, jo tas jau negarantē drošību: “Galvenais, lai rampas būtu kvalitatīvas, par drošību katram jādomā pašam atkarībā no tā, kādi ir mērķi, ko vēlas sasniegt, cik pārliecināts jūtas par sevi. Par kādu sertificēšanu var runāt, jo skeiteri taču brauc visur, atrod asfaltētus laukumus, ielu apmales, margas, ko citu un tur mēģina trikus. Tad jau arī tie jāsertificē.”
P.Bāliņš atzīst, ka Cēsīs ir viens no drošākajiem skeitparkiem Vidzemē, tas ir pietiekami liels un kvalitatīvs: “Svarīgi, ka rampas, skeitparkus būvē cilvēki, kuri paši ar šo sportu nodarbojas, izbaudījuši, ko nozīmē labs, ko slikts skeitparks. Šīs jomas profesionāļi parku izveido ērtu, drošu un kvalitatīvu.
Manuprāt, svarīgi uzturēšanas, varbūt pat būvniecības procesā iesaistīt jaunos, lai viņi izprot, kā tas top. Citādi jau atbrauc, un – parks ir -, bet, ja pats pieliks roku, būs lielāka vēlme to saglabāt un atjaunot, kad mēs, “vecie”, vairs to nedarīsim.” Cēsu skeitparka konstrukcijas tika uzstādītas pirms vairākiem gadiem, bet pērn iedzīvotāju rīcībā tika nodots multifunkcionāls veloparks, kur var braukt ar velosipēdiem, skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejriteņiem.
Cēsu novada pašvaldības sporta koordinatore Rasa Siliņa stāsta, ka skeitparka konstrukcijas pieder uzņēmumam “Cēsu alus”, kas pirms pieciem gadiem tās uzdāvināja novada domei, bet pašvaldības speciālisti katru pavasari konstrukcijas vizuāli apseko, nepieciešamības gadījumā veicot remontus. Nākamajā gadā plānota skeitparka konstrukciju pilna drošības pārbaude.
“Kādreiz izskanējis, kāpēc ziemā šajā teritorijā nelejam ledu, kā senāk darīts, bet ir noteikumi, kas liedz konstrukcijas kustināt, tāpēc tas netiek darīts. Mēs ievērojam noteikumus, arī skeitparka lietotājus aicinām ievērot tur izlasāmos drošības noteikumus.”
Paskatoties, kāds drošība ekipējums braucējiem, var redzēt, ka retais lieto ķiveri. Braucēji saka, ka jūtas par sevi droši un braukt bez ķiveres esot stilīgi.
P. Bāliņš norāda, ka par drošību jārūpējas katram pašam, katram jāpieņem lēmums, vai lietot ķiveri: “Jaunieši ir dažādi. Daudzi brauc bez, bet ir jaunieši, kuri līdz pat profesionāļa līmenim braukuši ar visiem aizsardzības līdzekļiem, domāju, ka tas viņiem nācis tikai par labu. Viņi jūtas pārliecinātāki, spēj sasniegt vairāk. Sacensībās jauniešiem līdz 18 gadiem noteikti jābūt ķiverei, lai pasargātu galvu. No kritieniem un skrāpējumiem šajā vaļaspriekā neviens nav pasargāts, neviens bez tiem nav izticis.”
Atgādināsim, ka pērn rudenī traģisks negadījums notika Raunas skeitparkā, kur pēc kritiena no gūtajām traumām slimnīca mira 11 gadus vecs zēns. Lai gan bija informācija, ka zēns nav izmantojis skeitparka infrastruktūru un traģiskais notikums bijusi neveiksmīga apstākļu sakritība, tobrīd skeitparks tika slēgts, lai rūpīgi apsekotu konstrukciju drošību. Tagad sācies jauns pavasaris, Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko pastāstīja, ka drīzumā tiks atklāts pilnībā atjaunots skeitparks: “Pēc konstrukciju apsekošanas tika secināts, ka labāk tās tomēr noņemt un būvēt jaunas, jo bija kalpojušas jau septiņus gadus. Vietējais uzņēmums “Fabrika Rauna” to apņēmās izdarīt, pēc ziemas vecās konstrukcijas demontēja, izgatavoja jaunas. Būvnieki sola, ka kalpošot ilgi un būšot droši!”
Lielāki vai mazāki skeitparki ir arī citos novados, pašvaldības iespēju robežās rūpējas par to apsekošanu, remontu, drošības nodrošināšanu. Tas gan var izpausties tikai kā drošības noteikumu izvietošana, jo nevar katrā skeitparkā nodrošināt darbinieku, kurš sekotu, vai sportotāji lieto ķiveres, ievēro citas drošības prasības. Jāņem vērā arī, ka visi skeitparki ir atklātas teritorijas, ko var izmantot 24 stundas diennaktī, tādēļ nav reāli runāt par kontroli. Protams, var jau teritoriju iežogot, atvērt noteiktās stundās, algot dežurantu, bet vai tas palīdzēs izvairīties no traumām? Visticamāk, ne.
Komentāri