Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju rūp savu pirkumu ietekme uz vidi

Druva
21:40
29.07.2009
6

Publicētās Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka četri no katriem pieciem iedzīvotājiem Eiropā interesējas par to, kāda ir iegādāto produktu ietekme uz vidi. Ar vidi saistītie apsvērumi vislielākā mērā tiek ņemti vērā Grieķijā, kur vairāk nekā 9 no 10 aptaujātajiem apgalvoja, ka, pieņemot lēmumus par pirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Šajā aptaujā arī atklājās, ka Eiropas iedzīvotāju viedoklis par ražotāju apgalvojumiem saistībā ar saražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem dalās. Aptuveni puse aptaujāto arī uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt ekoloģiski draudzīgo produkciju, būtu palielināt nodokļus, kurus piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt videi draudzīgajiem produktiem piemērotos nodokļus. Aptaujātie ir cieši pārliecināti par mazumtirgotāju lielo nozīmi videi draudzīgu produktu popularizēšanā. Tika atbalstīta arī obligātā oglekļa emisiju ietekmes marķējuma ieviešana. ES komisārs vides jautājumos Stavross Dimass sacīja: „Cīņai pret klimata pārmaiņām ir jānorisinās visās jomās, un visiem ir jāsniedz savs ieguldījums. Šis jautājums attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un valdībām; arī patērētājiem ir jāpiedalās tā risināšanā. Iegādājoties videi un klimatam draudzīgus produktus, katrs patērētājs rosina ražotājus ražot ekoloģiskā ziņā draudzīgākus produktus.”

Produktu ietekme uz vidi ir liela Šodien publicētajā Eurobarometer aptaujā par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (83 %) pauda nostāju, ka, pieņemot lēmumus par iepirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Visaktīvākie šādā ziņā ir grieķi: 92 % aptaujāto atzina, ka produktu ietekme uz vidi tiem ir nozīmīgs apsvērums; čehi šajā ziņā pauda mazāko interesi par vides apsvērumiem (tikai 62 % aptaujāto).

Jautājumā par uzņēmumu apgalvojumiem saistībā ar to ražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem viedokļi dalās Aptaujāto Eiropas iedzīvotāju viedoklis par to, vai var uzticēties ražotāju apgalvojumiem par produktu ekoloģiskajiem rādītājiem, dalās līdzīgās daļās: 49 % šiem apgalvojumiem tic, kamēr 48 % šiem apgalvojumiem netic. Visvairāk šiem apgalvojumiem tic holandieši (78 %), kamēr bulgāri ir visskeptiskāk noskaņoti (26 %).

Lielāki nodokļi videi kaitīgiem produktiem, zemāki nodokļi — videi draudzīgiem produktiem Aptuveni 46 % ES iedzīvotāju uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt videi draudzīgu produktu ražošanu, būtu palielināt nodokļus, ko piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt nodokļus, kurus piemēro videi draudzīgiem produktiem. Lielbritānijā, piemēram, iedzīvotāji lielākoties pauda atbalstu nodokļu dubultas uzlikšanas sistēmām, kamēr Maltā šādu iespēju atbalstīja daudz mazāks aptaujāto skaits (28 %), priekšroku dodot tikai iespējai samazināt nodokļus videi draudzīgiem produktiem.

Videi draudzīgu produktu sekmēšanā svarīga loma mazumtirgotājiem Aptaujātās personas ir pārliecinātas, ka mazumtirgotājiem ir ļoti liela nozīme videi draudzīgu produktu sekmēšanā. Aptuveni puse ES iedzīvotāju (49 %) uzskata, ka mazumtirgotājiem būtu jāuzlabo šādu produktu pamanāmība to veikalu plauktos, vai arī būtu jāierīko īpašs „zaļo produktu” nodalījums. Trešā daļa (31 %) Eiropas iedzīvotāju norāda, ka vislabākais veids, kā mazumtirgotāji varētu veicināt „zaļo” produkciju, būtu nodrošināt patērētājiem izsmeļošāku informāciju.

Izteikts atbalsts marķējumam, kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi Tikai nedaudz mazāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju atzina, ka, izvēloties pirkumu, tie ņem vērā ekomarķējumu, un tikai 1 no 10 aptaujātajiem atzina, ka uz vides ietekmes marķējuma būtu jānorāda arī produkta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr, neraugoties uz to, 72 % ES iedzīvotāju uzskata, ka nākotnē šādam marķējumam — kas norādītu oglekļa emisiju ietekmi — būtu jābūt obligātam. Attieksme šajā jautājumā dalībvalstīs ļoti atšķiras: čehi šādu marķējumu atbalsta vismazāk (47 %), savukārt grieķi ir vislielākie entuziasti, paužot 90 % atbalstu.

Ar šo oglekļa emisiju ietekmes marķējumu norādītu uz kopējo siltumnīcefekta gāzu (tostarp oglekļa dioksīda) apjomu, kas tiek emitēts visā attiecīgā produkta derīguma laikā, sākot no tā ražošanas līdz iznīcināšanai. Pašlaik visas Eiropas mērogā šāda shēma nav vēl ieviesta. Bet 2008. gada decembrī vides ministru Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju ieviest šādu shēmu, lai marķētu oglekļa emisiju ietekmi.

Priekšvēsture: ES rīcības plāns ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai 2008. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, kas paredz virkni priekšlikumu ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai, kuri palīdzētu uzlabot produktu atbilstību ekoloģiskajām prasībām un palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgākām precēm un ražošanas tehnoloģijām. Šajā plānā arī ietverti stimuli ES rūpniecības nozarei, lai tās izmantotu visas iespējas ieviest inovācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
328

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi