Turpinām iepazīstināt mūsu lasītājus ar Cēsu slimnīcas traumatologa Ģirta Bērziņa vēstulēm no Maskavas, kur šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Arī viņš ir aktīvs šo sacensību dalībnieks, burājot uz jahtas “Flame”. Trešā vēstule
Šodien piektdiena un tā ienesīs lielāku skaidrību – vai nu nāksies ļoti ļoti saspringt, vai arī varēs nedaudz uzelpot. Tas tāpēc, ka ir pats sacensību vidus, notikuši pieci braucieni, bet vēl teorētiski iespējami septiņi, katru dienu trīs un svētdien – viens. Tas, savukārt, nozīmē, ka līdzšinējie sasniegumi vēl nenodrošina neko.
Kā jau minēju, kopā ir 72 laivas. Ātrākajā – Proto divīzijā – 22 laivas. Mūsējā – Racer divīzijā – 11, bet pārējās Cruizer un krievu nacionālā Touring jeb Rikošet.
Vakardienas garajā braucienā mēs (fajta “Flame”) nobraucām pa 20.vietu. No reiseriem mums tieši priekšā bija viena laiva, bet tuvākie sekotāji atpalika vēl. It kā divīzijas kopvērtējumā joprojām esam līderi, un no tuvākiem sekotājiem mūs šķir 36 punkti, pēc tam ļoti blīvi, ar dažu punktu atstarpi, seko pārējie. Taču pie tik lielas flotes 36 punktus var zaudēt vienā braucienā (lineārā punktu skaitīšanas sistēma – kura vieta finišā, tik punktu). Tāpēc nekāda miera pagaidām nav. Runājot par kopvērtējumu, esam 10. vietā. Apkārt mums ir proto, bet tieši priekšā viens kruizers no Krievijas. Pirmajā desmitniekā ir septiņi krievi, divi francūži un mēs. Bet tas ir pagaidām.
Pamazām sāk bojāties laiks. No rīta vēl ir izteikta rasa, tāpēc ceram, ka lietus nebūs, bet parādās mākoņi un atgriežas vēsums. Tieši šorīt šķiet, ka temperatūra pazeminās ik desmit minūtes. Vējš pieņemas spēkā ar katru dienu, diemžēl tas pūš šķērsām ūdenskrātuvei, tāpēc ir nenormāli raustīgs, brīžains; liegas pūsmas mijas ar ļoti stiprām brāzmām, kas uznāk pēkšņi. Šādi apstākļi vispār ir ekstremāli grūti, komanda nepārtraukti pārvietojas – iekšā un uz borta, iekšā un aiz borta. Uzvar tie, kam tas izdodas labāk. Bet labs līdzsvars ir tikai viens no neskaitāmiem laba rezultāta priekšnoteikumiem.
Tieši vakar – garajā braucienā – vējš prasīja no komandām šādu nepārtrauktu kustību, pirmo reizi, atnākot malā, jutāmies pa īstam piekusuši. Pie tam – ļoti, jo rezultāts arī nebija spīdošs. “Flame” veica savu labāko startu mūžā, taču diemžēl divas sekundes par agru (falšstarts) un nācās atgriezties un startēt vēlreiz, bet šādā burzmā tas nozīmē zaudētas ļoti daudzas minūtes. Visa garā distance pagāja, ķerot rokā konkurentus, tika pieņemti dažādi riskanti lēmumi, ne visi attaisnojās, bet šādā situācija bez riska nevar, tāpēc 20. vieta ir vērtējama gan kā labs, gan arī, protams, kā ne pārāk labs rezultāts, ja gribam saglabāt labu vietu kopvērtējumā. Pēdējam gan ir tikai teorētiska nozīme.
Sadzīves apstākļi nav mainījušies, vienīgā duša ir slēgta, tā nav sabojājusies, bet viesnīciņas personāls vienkārši to neslēdz vaļā, lai nebūtu jātīra. Uz jautājumu, kāpēc tā, rausta plecus un saka, ka atslēgu paņēmuši te serbi, te francūži. Lai gan ne vieniem, ne otriem nemaz nav pieejas pie tās. Uztrāpīt uz atslēgtu dušu mums nav izdevies pēdējās divas dienas, vienkārši peldamies un mazgājamies ūdenskrātuvē, neskatoties uz lielu uzrakstu „Peldēties kategoriski aizliegts”. Protams, rīta vēsumā tas ne vienmēr ir patīkami.
Tātad šodien – divi vai trīs braucieni, un tad jau sacensības būs pāri pusei.
Komentāri