Šobrīd skolotāju atalgojums ir zem kritiskā līmeņa un šis apstāklis ir jāņem vērā, veidojot nākamā gada budžetu, žurnālistiem sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Pēc Jaunsleiņa domām, skolotājiem patlaban ir būtiski dot skaidru atbildi uz jautājumu, kāds būs viņu atalgojums nākamā gada 1.janvārī un 1.septembrī. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, komentējot pedagogu noskaņojumu pēc samazinātā atalgojuma saņemšanas, atzina, ka tas varēja būt pat vēl traģiskāks. Proti, lai arī skolotāji zinājuši, cik lielu atalgojumu tie saņems, reāli saņemot pārskaitīto naudu, viņi redzējuši, ka izdzīvot ar saņemto naudu būs ļoti grūti. Krastiņš sacīja, ka skolotāju streika prasības ir nodotas izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) un viņai trīs dienu laikā ir jāsniedz atbilde, lai pēc tās saņemšanas lemtu par nepieciešamību rīkot izlīgšanas komisiju. Jau ziņots, ka vairākos novados skolotāji 9.oktobrī saņēmuši pirmās algas 2010./2011.mācību gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātas līdz 250 latiem par likmi pirms nodokļu nomaksas, kā arī vairs neietver piemaksas par papildus pienākumu veikšanu. Līdz ar to pedagogi novados arī nopietni nobrieduši streikam. Kā stāstīja arodorganizāciju pārstāves, Gulbenes rajonā streiku atbalsta ap 90% skolotāju, Liepājas rajonā – ap 70%, bet Ogres rajona pedagogu attieksme pret streiku tiek raksturota kā “lielākoties pozitīva”. LETA
Komentāri