Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Cepure no upes malas

Druva
15:48
11.03.2011
265
Img 8891

“Nav kur tālu jāiet un jāmeklē, materiāli ir tepat. Tie nav jāpērk, par tiem nav jāmaksā,” saka vaivēniete Baiba Brammane un rāda no meldriem un doņiem gatavotas cibas, paliktņus, somiņas, cepures, maciņus.

No tā, kas tepat Gaujmalā, radīt skaistas un noderīgas lietas pirms gadiem divdesmit Jaunpiebalgā savai radu meitenei iemācīja Velta Pētersone. “Pa gadiem neesmu aizmirsusi. Es nevaru mierā nosēdēt, vienmēr vajag kaut ko rokās. Kad meitas bija mazas, spēlējos ar viņām, bet rokās meldri un platmale, kas kalpo ilgus gadus. Tas nekas, ka to govs pagaršojusi, ka vairs nav kā jauna, bet pirmais darbs vienmēr ir un paliek pirmais.” Patlaban Baiba ir bezdarbniece, strādājusi Koknesē, Rīgā par skolotāju – logopēdi, dzīves ceļi atveduši uz šo pusi. Profesijā darba tuvākā apkārtnē nav. “Kad nav darba, sāc vairāk domāt, ko darīt, gan lai piepildītu laiku, gan lai paveiktu ko lietderīgu,” domās dalās vaivēniete. Pie mājas sāka aizaugt pļava. Sākumā bija vien daži doņu čemuri, nu jau tos nesaskaitīt. “Materiāls pa logu nāk iekšā,” nosmej Baiba. Un viņa ķērās klāt. Doņus savāc, sasien saišķos, izžāvē, kad grib ko gatavot, pārlej ar verdošu ūdeni, tie kļūst mīksti un var pīt pīnes, tad tās sašūt kopā un radīt, ko vien kāro. “Ekskluzīvi ir jūras meldri. Tie ir smalkāki, tajos saulains dzeltenums, vēlāk kļūst gaiši brūni. Ja izgatavo cepuri, karstā saulē ir jūtams jūras vēsums. Gaujas meldri, kurus vācu Jaunpiebalgā, arī ir mīkstāki nekā doņi,” noslēpumu atklāj Baiba. Meldri jāsavāc pirms Jāņiem, citādi tie kļūst cieti, doņus var vākt arī rudenī. “Ideju netrūkst, atliek vien strādāt. No meldriem un doņiem var gatavot ļoti daudzas un dažādas lietas, arī paklājus, kas ir ļoti labi kāju masāžai, Lieldienām olu trauciņus, Ziemassvētkiem eglīšu rotājumus, lielas somas. Interesantas gaismas spēles ir istabā, kurā no meldriem pīts lampas abažūrs, bet virtuvē dažāda lieluma un formas cibas vienmēr noder,” nedaudz noslēpumus pastāsta Baiba. Baibai ir vēl daudzi citi vaļasprieki. Kopā ar meitām Lieni un Lāsmu visas vasarā prot pārsteigt ar skaistu puķu dārzu, arī mājā augi zaļo un zied visu gadu. Kad vairs puķu podus nav kur likt, Baiba mezglo dekoratīvus traukus, kuros tos var ielikt un piestiprināt kaut pie sienas. “Mezglošana ir aizmirsta. Tagad ir tik daudz dažādu materiālu un var izgatavot ne tikai dekorus, arī daudzas praktiskas lietas,” domās dalās Baiba. Viņa atzīst, ka patīk arī floristika un ne reizi vien savējos un draugus izdevies pārsteigt. “Man prieks, ka meitas arī nesēž rokas klēpī salikušas. Lāsma jau pin no meldriem, ir lepna, ka pašas gatavots naudas maciņš. Abām ar māsu ļoti patīk zīda apgleznošana, tapošana, arī puķes,” ar lepnumu par meitām saka mamma. Baiba Brammane ar laiku vēlētos, lai vaļasprieki kļūst par nodarbošanos. “Meldru un doņu izstrādājumi ir praktiski un skaisti. Bet, lai tos izgatavotu, paiet ilgs laiks. Vasarā aizbraukšu uz kādiem tirdziņiem, ja būs karsta vasara, cepures noderēs, tāpat citi darinājumi pie vasaras tērpiem, telpu vai dārza interjerā,” domās dalās Baiba Brammane un ir pārliecināta, ka dzīvē ir ļoti daudz iespēju, tās jāizmanto. “Nekad nevari zināt, kas no tā, ko reiz esi iemācījies, apguvis, noderēs. Tagad tāds laiks, jāizmanto tas, ko proti. Un, ja vēl to dari ar prieku, noteikti būs arī rezultāts,” saka vaivēniete. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi