Adataiņi var arī apvainoties

Stalbēnietes Veltas Bušas istabā pavasara saulītes spožos starus izbauda kaktusi. Saimniece laipni aicina apskatīt savu kaktusu midzeni. “Nezinu, kāpēc tie man patīk,” viņa saka. Kastītēs omulīgi gozējas vairāk nekā 30 dažādu šķirņu adataiņi. “Tie jau vēl mazulīši. Lieliem vairs mājās nebija vietas. Tagad aug bērni. Gan jau nepaies daudzi gadi un arī ziedēs,” stāsta Velta un piebilst, ka ar to jārēķinās – kaktusiem ir adatas. “Tas nav kaktuss, kam nav adatu,” viņa nosmej. Un daži dzeļ ļoti sāpīgi. Stalbēniete atzīst, ka šķirnēm un nosaukumiem viņa īpašu uzmanību nevelta. Ja patīk, tad tas aug viņas mājās. Daudzi kaktusi Veltai dāvināti, jo radi jau zina, kas viņai patīk. “Kaktusus kopt ir viegli. Tie ir mazprasīgi un reizē cimperlīgi. Augiem patīk smilšaina augsne. Galvenais – nepārliet. Kaktusi mitrumu saņem no gaisa. Ne reizi vien man gadījies, ka apleju, bet pēc neilga laika, tas vienkārši sabrūk. Apvainojies par ūdeni,” pieredzē dalās Velta Buša un piebilst, ka pāris reižu gadā viņa kaktusus mēslo ar speciālo mēslojumu. “Gaismu un siltumu gan kaktusiem vajag. Vasarā nesu pagalmā, nolieku, kur vairāk saules. Vasarā tie neiebilst arī pret lietainu laiku, bet karstā saule ļoti patīk,” pastāsta Velta. Kaktusi patikuši arī Veltas vecaimātei, viņa šo mīlestību pret adataiņiem pārņēmusi. Agrāk katrs kaktuss auga savā podiņā, aizņēma daudz vietas. Tagad augi sastādīti kastītēs. Lai telpā radītu īpašu gaisotni, starp kaktusiem salikti akmentiņi. Tā izveidota tuksnešaina aina, kurā pretī saulei sniedzas dažāda lieluma, formas un krāsas adataiņi. Kaktusi it ļoti piemēroti kompozīcijās. Protams, jārēķinās, ka katram cits augšanas ātrums un visiem vajag gaismu. “Esmu lasījusi, ka kaktusus nevajag turēt istabā, kurā guļ, to ietekme esot negatīva. Kad apslimu, apdomājos, varbūt kādam kolekciju uzdāvināt? To jau tā vienkārši nevar izdarīt, žēl,” bilst Velta Buša un uzsver, ka kaktusi ir tik dažādi, tāpēc arī mīļi. Turpat blakus kaktusiem trijos gados augsts izaudzis avokado. Ziedējis gan vēl nav un diezin vai kādreiz dos augļus. Velta pārliecinājusies, ka avokado gan ļoti patīk mitra augsne. Tikko padzīvo kādu dienu sausumā, tā lapas nodzeltē un nobirst. “Zinu, ka ne viens vien mēģinājis audzēt avokado, bet nekas nav iznācis. Redzēs, kā man izdosies,” saka stalbēniete Velta Buša. Sarmīte Feldmane