Medību kolektīva “Jānīši” mednieki mēdz apmesties arī mednieka Jāņa Rubeņa mednieku mājā, kas atrodas teju viņa pagalmā. Daudz darba mednieku apmešanās vietas izbūvē un iekārtošanā ieguldījis J.Rubeņa tēvs, kurš laiku un darbu nežēlo. “Arī te, Jaunpiebalgas apkaimē, kolektīvam ir neliela daļa teritorijas, tādēļ, organizējot medības šajā pusē, izdevīgāk ir apmesties pie manis. Kolektīva īstā mednieku māja atrodas nostāk, pie Drustu pagasta robežas,” stāsta J. Rubenis un ved rādīt izbūvēto kautuvi un telpas, kas paredzētas medniekiem.
“Agrāk vecāki turēja lopus, kad saimniekošana beidzās, kūti pārtaisījām par kautuvi. Plīts, siltais, aukstais ūdens ir, galdi, bluķītis, saldētava – viss, kas nepieciešams medījuma apstrādei. Kad ārā ir mīnus 20 grādi, atbraukt un darboties te ir patīkami,” saka J. Rubenis un izrāda arī telpu, kurā ierīkota mednieku sapulcēšanās un atpūtas vieta.
“Telpa gan nav ļoti liela, taču galds ir un pasēdēt var. Vēl domāju iegādāties pāris mēbeles. Droši vien jāiegādājas ādas dīvāns, kas būtu praktisks un ērts kopšanai. Vīri te uzturas ar darba drēbēm mugurā, tādēļ jādomā par piemērotām mēbelēm,” saka mednieks un norāda, ka ikvienam medību kolektīvam būtiski, lai būtu sava mednieku māja. “Dzinējmedību sezonā nereti visu dienu nākas slapjumā vai aukstumā nobristies pa mežu, un tad ir labi, ja zini, ka vari atnāk uz siltu un omulīgu māju, nesteidzīgi tikt galā ar medījumu un pēc tam pasēdēt. Ja medījums uz ātru roku jādīrā salā meža malā un jādomā tikai, kā ātrāk tikt prom, tas neatbilst mednieku garam,” vērtē pieredzējušais mednieks. Vaicāts, vai ģimenei nav bijis iebildumu, ka sētā regulāri sabrauc daudz mednieku, J. Rubenis smaidot saka: “Nav gan. Ģimene pieradusi. Turklāt viņiem labāk, ka mēs tepat uz vietas darbojamies, nekā mētājamies apkārt. Man arī labāk, jo nav jādauzās prom un vīrus varu uzņemt pie sevis.” Liene Lote Grizāne
Komentāri