Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Arī veģetārie ēdieni var būt pārsteidzoši gardi

Druva
08:53
17.10.2011
29
4a

Šomēnes cafe „Karstais suns” šefpavārs Gatis Pētersons un „Druva” uz pusdienu pagatavošanu aicināja cēsnieku, uzņēmēju Renāru Sproģi, kurš gan bilda, ka ar pavārmākslu esot uz jūs. Tomēr uzņēmējs labprāt piekrita padarboties šefpavāra vadībā un iemācīties pagatavot kādu interesantu ēdienu. Šīs reizes īpašais produkts bija ķirbis. Līdz Renāra ierašanās mirklim šefpavārs Gatis Pētersons jau bija paspējis aizbraukt Cēsīs uz veikalu „Solo”, lai iegādātos nepieciešamo maltītes pagatavošanai. Uzņēmējam vien atlika ķerties pie darba. “Šodien gatavosim ķirbja krēmzupu un pamatēdienā galdā celsim vārītas nūdeles ar garnelēm un citām piedevām,” sacīja pavārs. Mizojot ķirbi krēmzupai, Renārs pastāstīja, ka jau četrus gadus ir veģetārietis.

„Dažkārt cilvēki stāsta, ka par veģetāriešiem kļuvuši, jo noskatījušies kādu briesmīgu filmu par dzīvnieku nogalināšanu. Man šis lēmums nāca citādi. Biju Indijā, kur sastapu cilvēkus ar citu dzīves filozofiju. Pievērsos jogai un visam tam, kas saistās ar dziļāku izpratni par dzīvi un to, kas esam mēs. Sapratu, ka nevēlos ēst gaļu. Taču nav tā, ka esmu nosolījies to vairs nekad nedarīt. Pieļauju, ka reiz tik ļoti sakārosies gaļas, ka to ēdīšu. Turklāt nav tā, ka četrus gadus nemaz nebūtu lietojis uzturā gaļas ēdienus. Pirms laika biju Čečenijā, tur gaļu ēdu. Taču tas bija citu apsvērumu dēļ. Vide tur bija tik skarba. Vīri ar automātiem, granātmetējiem un vēl sazin ko. Pat pusdienojot uz galda stāvēja ieroči. Un tad, kad pasniedz pusdienas, kurās lielākoties ir tikai gaļas ēdieni, pie sevis nodomāju, vai viņi sapratīs, ka esmu veģetārietis,” smaidot stāsta Renārs un bilst, ka sākumā, kad kļuvis par veģetārieti, atteicies arī no zivju produktiem, tomēr, regulāri sekojot līdzi nepieciešamajam dzelzs daudzumam organismā, sapratis, ka ēdienkarte vismaz ar zivīm jāpapildina.

Runājot par šīs ēdienu gatavošanas reizes galveno produktu ķirbi, R. Sproģis saka: „Ķirbis, šķiet, vienaldzīgu neatstāj nevienu. Es to ēdu labprāt. Turklāt veģetāriešiem iesaka uzturā lietot ķirbi, jo tajā daudz veselīgu un nepieciešamu vielu. Ja runājam par ēdieniem, kuri man negaršo, teikšu, ka no bērnības ar nepatiku atminos piena zupas, lai gan tagad labprāt dzeru pienu. Lai cik tie nebūtu neveselīgi, man ļoti garšo burgeri, frī kartupeļi un viss pārējais, ko Mcdonald vai Hesburger var iegādāties. Tā kā esmu veģetārietis, ēdu fishburgerus un esmu laimīgs. Vēl paņemu sinepes, majonēzi un priecājos,” gatavojot pusdienas stāsta Renārs.

Rosība virtuvē turpinājās, līdztekus zupai uz plīts vārījās arī nūdeles. Renāram tika dots pienākums sadrupināt pekanriekstus un sagriezt gabaliņos ķirbi, kas tiks pasniegts pie nūdelēm. Pēc neilga laika šķīvjos jau tika servēta krēmzupa, bija pirmie komentāri par pagatavoto: „Sākumā, kad man teica, ka būs jāgatavo krēmzupa, domāju, kā nu būs, jo krēmzupas ir tieši tās, kas man visvairāk nepatīk. Bet te ir pilnīgi kaut kas cits. Turklāt ķirbis īsti negaršo pēc ķirbja, bet patīkami ir tas, ka zupā ir arī kartupeļi. Ļoti labi garšo grauzdiņi. Bazilika eļļa dod labu pikantumu. Tiešām viss kopā garšo lieliski.” Pamatēdienā tika servētas nūdeles ar ķirbi un garnelēm. Renārs atzina, ka šajās pusdienās šis ēdiens ir viņa favorīts. „Zupai tomēr bija raksturīga garšas vienveidība, bet šis ēdiens ir fantastisks. Garneles, pekanrieksti, nūdeles, ķirbju sēkliņas un ķirbju gabaliņi… fantastiski. Šo ēdienu labprāt censtos pagatavot mājās. Arī servēts šis ēdiens izskatās ļoti pievilcīgi,” atzina Renārs.

Pusdienu beigās šefpavārs aicināja šīs reizes ciemiņu R. Sproģi pagatavot piena kokteili. Pienam pievienoja nedaudz vaniļas sīrupa, apelsīna miziņu, sakratīja šeikerī.

„Mēs šoreiz kokteili gatavojām no auksta piena, taču var izmantot arī siltu vai pat karstu pienu, īpaši šādā drēgnā rudenī,” pamācīja šefpavārs. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi