Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vasarā meitenes vairāk lutina kājas

Druva
10:04
27.07.2012
77
Mbf 7563

Vasarā meitenes vēlas sakopt pēdas un kāju nagus, lai nebūtu kauns valkāt siksniņkurpes. Nagu kopšanas speciāliste Inga Kosteviča stāsta, ka vasaras sākumā uzrodas visvairāk klienšu, kuras vēlas veikt pedikīru. Inga Kosteviča teic, ka par kājām būtu jārūpējas visu gadu, jo tās mūs nes ikdienas darbos un visvairāk nogurst. “Pedikīrs padara kājas un kāju nagus sakoptākus un skaistākus. Regulāras procedūras ne tikai uzlabo kāju izskatu, bet arī palīdz izvairīties no dažādām nagu un pēdu slimībām. Turklāt pedikīra laikā tiek apkopti ne tikai nagi, bet arī pēdas,” stāsta Inga, norādot, ka pedikīra procedūrā ietilpst pēdu un kāju masāža, kas klientēm ļoti patīk, jo palīdz relaksēties. Inga stāsta, ka medicīnisko pedikīru veic speciālists, kuru sauc par podiatru, taču Inga uzpucē veselas kājas. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav nagu sēnes, varžacu un citu kāju problēmu. “Taču laikam jau satraucošākais, ka ļoti daudzām sievietēm ir problēmas ar kājām vai kāju nagiem. Turklāt esmu ievērojusi, ka cilvēki nereti pret to izturas ne visai nopietni,” saka Inga un uzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu peldbaseinā staigāt basām kājām vai veikalos, piemērot apavus, kājās vilkt piedāvātās zeķītes, kuras uzvelk vairāki apavu pircēji. Nagu sēnīti var arī iegūt, valkājot humānās palīdzības veikalos pirktos lietotos apavus, kā arī pirtīs, sporta zālēs un citās vietās, kur staigā basām kājām. Nagu sēnīte ir nopietna slimība, tā jāārstē pie speciālista. Tāpat jāatceras, ka kājās jāvelk vienmēr ērti un atbilstoši apavi. „Nēsājot šaurus apavus, var tikt pie varžacs, kura arī tad jāārstē,” saka nagu kopšanas speciāliste. Inga stāsta, ka par rokām un kājām jārūpējas tāpat kā par seju, ķermeni vai matiem.

“Biežāk jau meitenes steidz sakopt rokas, kuras ir redzamākas, taču aizmirst nevajag ne par vienu, ne otru. Jo gadās, ka cilvēks par kājām aizmirst visu rudeni, ziemu un pavasari, bet vasaras sākumā vēlās, lai kāju kopšanas speciālists darītu brīnumus. Sievietes pašas mājās var gatavot skrubīšus un kājas palutināt. Piemēram, no visparastākās maltās kafijas biezumiem sanāk labs skrubis, ar ko parīvēt pēdas,” saka Inga un dod padomu, ka, smērējot pēdas ar krēmu, to nevajag ziest starp kāju pirkstiem. Tas neuzsūcas un tādēļ var veicināt dažādas slimības. Vaicāta, kādēļ izmācījusies par nagu kopšanas speciālisti, Inga teic, ka viņai šis darbs patīk. Turklāt viņa kā liepēniete radusi iespēju strādāt Cēsīs. “Katru dienu sēžos autobusā un braucu uz darbu. Nav grūti. Man patīk savs darbs un patīk komunicēt ar cilvēkiem. Turklāt, lai arī saka, ka Cēsīs skaistumkopšanas saloni ir uz katra stūra, darba mums netrūkst,” saka Inga Kosteviča, kura aptuveni pirms gada kopā ar draudzeni Cēsīs atvēra skaistumkopšanas salonu “Style 26”, pierādot arī, ka divas jaunas sievietes var strādāt tandēmā un nodrošināt ar darbu gan sevi, gan citus meistarus. “Domāju, ka mums ir izdevies izveidot jauku salonu. Lielākais prieks, ka to novērtē klienti. Un dzīvē viss izdodas, ja cilvēks to dara no sirds,” tikko no klientes saņēmusi smaržīgu puķuzirņu pušķi, sacīja Inga.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
133

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi