Līgatnē ne tikai pašu ļaudis, arī ikvienu tūristu, kurš pastaigā nokļūst Skolas kalnā, vienaldzīgs nespēj paiet garām Marijas Lipnevičas mājai. Jau pa gabalu redzama balta kupena. Tā ir kokveida hortenzija, kas uzziedējusi tik krāšņi un bagāti, kā nevienu vasaru. “Te dzīvoju 11 gadus, bet tik daudz ziedu hortenzijai nekad nav bijis. Kad ziedu bija mazāk, ķekari bija kuplāki. Daudzi prasījuši, kur var dabūt stādus, dažs arī interesējies, kas tas par krūmu, ka tā zied,” stāsta saimniece un piebilst, ka pēdējos gados krūms krietni pastiepies augumā. Kaimiņš Dailis Purgailis zina pastāstīt, ka hortenzijai jau vairāk nekā 30 gadu. “Toreiz kaimiņiem iedevu stādu. Arī pats iestādīju, krūms izauga manā augumā, nezinu, kas notika, bet iznīka. Tik lielu kā Marijas dārzā redzējis neesmu,” saka Dailis, kurš visu mūžu bijis dārznieks. Viņš vērtē, kad hortenzija ir četrus metrus augsta un diezin vai augs garāka. Marija priecājas, ka var sagādāt prieku katram garāmgājējam. Tūristi pie hortenzijas arī fotografējas. “Karstā saule ziedus nogurdina, tie noliecas, kad vēsāks, krūms izskatās baltāks un lielāks,” pastāsta Marija. Protams, katrs ziedošs krūms ir skaists un sagādā prieku. Vai tad ceriņi nav brīnišķīgi, ievas vai rododendri. Bet tie ātri nozied. Kokveida hortenzijas zied visu vasaru. Ziedi pamazām iegūst sarkanīgu toni, tad tos var likt vāzē bez ūdens, tie izžūst un arī ziemā nezaudē krāšņumu. Jaunie ziedu ķekari vāzē stāv labi. Skolas gada sākumā ne viens vien skolnieks iemanās nolauzt kādu ziedu. “Rudenī uz saknēm uzberu kūdru, lai ziemā augam siltāk, pavasarī nedaudz pamēsloju. Noziedējušos ziedus gan cenšos nogriezt, lai hortenzija var uzkrāt vairāk spēka,” dažus vārdus par auga kopšanu bilst Marija un uzsver, lai cilvēki nāk un priecājas, jo puķes taču zied, lai priecētu. Tiesa, reibinošas smaržas hortenzijai gan nav. Sarmīte Feldmane
