Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Katrai rokdarbu tehnikai kāds knifs

Druva
17:24
31.01.2013
75
Img 6205

Inesiete Sandra Jermacāne ir prasmīga rokdarbniece. Viņa ar interesi iemācās un izmanto visu jauno. “Rokdarbu tehniku ir ļoti daudz. Ik pa laikam kāda ir vairāk modē,” saka Sandra. Viņa ir aktīva sieviešu kluba “Zīle “ dalībniece, arī iesaistās nodarbību organizēšanā. Patlaban inesietes ir aizrāvušās ar mebiuss šaļļu adīšanu. Ziemassvētkos tās bijušas iecienīta dāvana. Sandra pastāsta, ka vairākkārt nācies dzirdēt, ka tās ir dārgas. Tad teikusi, ka var tikt arī pie lētākām, atliek nopirkt adatas un dziju un pašai mācīties. Sandra bijusi pārsteigta, ka atnākušas pāris pagasta sievas un iemācījušās. Tiesa, bijušas arī pārsteigtas, cik daudz laika paiet, līdz darbs pabeigts. Sandra daudzus pārsteigusi ar ko agrāk neredzētu. Viņa gatavo sapņu ķērājus. “Tos ieraudzīju internetā. Amerikā katrā mājā tādi ir pie gultas,” viņa bilst. Lai varētu citiem stāstīt, Sandra par sapņu ķērājiem meklēja informāciju un tagad var citiem pastāstīt. Sapņu ķērājus viņa mācīs gatavot citām “Zīles” dalībniecēm, kuras arī grib iemācīties. Sandra stāsta, ka savu reizi noada kādu bactus lakatu, pečvorka tehnikā vesti, bet, kad adatas gribas nolikt malā, izgatavo kādu apsveikuma kartīti kvillinga tehnikā vai rotas no fimo masas, vai čuņčiņtehnikā izgatavo šalles. “Internets ir laba skola, kur var ļoti daudz ko uzzināt. Katrai tehnikai savs laiks,” bilst Sandra un atklāj, ka dakšiņtamborēšana viņai nepatikusi, arī tapošanas grābeklis jau sen stāv kaktā. Savulaik Sandra aizrāvusies arī ar pērļu rotu gatavošanu, dekupāžu, papīra pušķu gatavošanu, filcēšanu, tamborēšanu. “Bieži vien rokdarbnieces aizmirst, ka katrai tehnikai kāda dzija ir piemērotāka. Izmantojot nepiemērotu, var neiznākt tas, kas iecerēts. Bet dziju piedāvājums ir ļoti plašs, vien jāsaprot, kam kura der,” domās dalās rokdarbniece. Tuvākajā laikā “Zīles” dalībnieces iecerējušas iemācīties adīt cimdus pēc senlatviešu parauga, ar lielu lāpāmo adatu veidojot pīnes. “Kā tas darāms, nezinu. Madonas pusē tas kļūst aizvien populārāk,” stāsta Sandra un ir pārliecināta, ka laucinieces labprāt brīvajā laikā nodarbojas ar rokdarbiem. Un visu laiku jau gribas iemācīties un darīt ko jaunu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
134

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi