Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Dārza veidojumi savam priekam

Druva
10:48
30.10.2013
14
Img 9716

Cēsnieces Zojas Petrovas radošais gars izpaužas praktisku, dekoratīvu priekšmetu veidošanā. Zojas rokām top figūriņas, kas izdaiļo mājas apkārtni. Ko līdzīgu var iegādāties arī veikalos, taču Zoja pašas veidotos tēlus izlolo no idejas līdz tīkamam rezultātam. “Visa pamatā ir darbs ar celtniecības materiāliem, no cementa, ūdens un smiltīm var radīt visneiedomājamākās lietas,” viņa saka un zina stāstīt, ka betona masa līdz sacietēšanai līdzinās rauga mīklai, tāpēc to var izmantot dažādu formu izgatavošanai.

Šobrīd kundzes kolekcijā ir suņu un kaķu figūras, arī rūķīši, vāveres, cilvēku tēli un daudz kas cits, kas izdaiļo apkārtni.

Zoja klāsta, ka šāda netipiska aizraušanās sākusies pirms vairākiem gadiem. “Esmu cilvēks, kas uz vietas nevar nosēdēt. Vienmēr gribu apgūt ko jaunu. Pamēģināju pielikt arī savu roku šajā nodarbē. Sanāca, man iepatikās rezultāts, sāka aizraut,” saka Z.Petrova. Viņa arī norāda, ka ko līdzīgu varot darīt katrs, taču, lai sasniegtu cerēto rezultātu, vajadzīga liela pacietība. Tāpat jārēķinās ar samērā lieliem izdevumiem. “Figūru radīšana ir darbietilpīgs process. Vispirms man bija jāmācās sagatavot masu, iemācījos. Kad figūra izveidota, gaidu, kad nožūs. Tad lieku virsū krāsu. Ar krāsām var variēt. Piemēram, dārza rūķītim tēlu mainu sezonāli, pavasarī tam pienākas košāks ietērps,” par figūriņu veidošanas procesu stāsta Z.Petrova.

Zoja ir izveidojusi arī pieminekļus mīļdzīvnieciņiem, kas vairs nav šajā saulē. Cēsu dzīvnieku kapsētā uzmanību piesaista divu sunīšu figūriņas. Tās Zoja pēc fotogrāfijām darinājusi saviem sunīšiem Džesijai un Bellai, kas te apglabāti. “Veidoju figūras pēc līdzības krāsās un izmēros. Bellai piemineklis tapa tikai šovasar, jo, lai izveidotu līdzīgu tēlu, bija daudz jāstrādā. Uz dzīvnieku kapsētu apraudzīt savus mīluļus nāku visai bieži. Kad Cēsīs vēl nebija dzīvnieku kapsētas, savus mīļdzīvnieciņus nācās apglabāt pagalmā. Arī tur ir vairāki piemineklīši. Izveidoju arī trusīti. Tas savulaik auga kopā ar citiem četrkājainajiem,” pastāsta Z. Petrova. Viņa atsauc atmiņā gadījumu, kad garnadzis mēģinājis aiznest vienu no viņas veidotajām figūriņām. “Vienam sunīša tēlam tika nolauztas ķepiņas. Taču garnadzim nepaveicās. Figūras ir smagas, labu gabalu ievietotas zemē, tās grūti pārvietot,” saka sieviete. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi