Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kolekcija – ap un par kaķiem

Druva
13:48
21.01.2014
68
Kaki 3

Cilvēki krāj visdažādākās lietas. Kādam kolekcionēšana ir bijusi apzināta izvēle, cits to sācis neviļus. Zaubēniete Mārīte Leopolde pirms gadiem desmit saņēmusi dāvanā kaķa figūriņu, nu izveidota raiba kaķu kolekcija. „Man kaķi ir patikuši vienmēr. Tie arī vienmēr ir bijuši mājās, taču ar dzīvniekiem bieži gadījās visādas ķibeles, bija lieli pārdzīvojumi. Pirmais kaķis-suvenīrs pat nav kaķis, bet tīģeris. Mums kādreiz mājās bija ruds kaķis, tāpēc šis priekšmets man iepatikās. Un sapratu, ka ar šādiem kaķiem jau gan nekas nevar gadīties, tie vienmēr būs sveiki un veseli. Tā mana kaķu kolekcija sāka veidoties pati par sevi. Nu jau visi zina, ka man var dāvināt jebko, kam būtu saistība ar kaķa tēlu,” stāsta M.Leopolde.

Mārītes kolekcijā ir dažādas, galvenokārt sīkas figūriņas. Kopskaitā būšot jau kādi 300 nieciņi. Ir tādi, kas pirkti, bet lielāko daļu dāvinājuši draugi, radi un paziņas. Liela daļa ir suvenīri, kas atvesti no ārzemēm. Starp dekoratīviem priekšmetiem ir arī praktiskas lietas ar kaķu tēliem – krūzītes, spilveni, zīmuļu asināmais, puķupods, korķviļķis, kalendāri un tamlīdzīgi. Tāpat viņai ir sakrātas fotogrāfijas, grāmatas, apsveikumu kartītes ar kaķu attēliem. „Cilvēkam jau gribas kaut ko savam priekam. Man tas ir viss, kas saistīts ar kaķiem. Ja kāds uzdāvina kādu jaunu lietiņu ar kaķa tēlu, to nolieku viesistabā. Kad paiet kāds laiks, tad tam nākas pārcelties uz plauktiem – pie citiem minkām,” smej Mārīte.

Kaķu figūriņas ir izvietotas pa visām istabām. Kā teikt – katram kaķim sava vieta. Jāteic, ka telpās tie labi iederas. Uz krēsla sēd Gārfīldi, kas pirkti humānās palīdzības veikalā. No plaukta lūkojas kaķis, kurš atvests no Taivānas, uz palodzes apmeties vesels bars pūkainu astaiņu. Tā varētu turpināt vēl un vēl.

Mājās, protams, ir arī īsts kaķis – Muris, kurš nu jau ir gana cienījamā vecumā. Starp kaķu figūriņām viņam ir tas gods sajusties kā karalim. „Šis kaķis mūsu mājās nonāca pirms vairākiem gadiem. Var teikt, ka tas pats izvēlējās sev saimniekus, atnāca no kaimiņmājas. Sadraudzējās ar manu vīru un tā arī te palika. Murim nav klājies viegli. Savulaik tas pārslimoja insultu, bet stipri gribēja dzīvot un slimību uzveica,” stāsta M.Leopolde. Viņa piebilst, ka kaķiem piemīt tik daudz cilvēcisku īpašību kā nevienam. Viņai arī patīk kaķu mīlīgums, graciozitāte un prasme saglabāt savu neatkarību. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi