Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Lauku mūzikas skola Dzērbenes pilī

Druva
11:33
01.04.2014
8

Lielā zāle Dzērbenes pilī, Vecpiebalgas novadā, kad koncertē vietējās mūzikas skolas bērni, ir klausītāju pārpildīta.

Klasiskās mūzikas koncerta apmeklētāji kā uz Nacionālo operu nākuši. Vai tie būtu pirmie soļi mūzikā, vai jau piecos gados instrumentu spēlē apgūtas atzīstamas prasmes, ikviens Dzērbenes mūzikas skolas audzēknis saņem klausītāju uzmanību un atzinību. Skolas mājvietā – restaurētajā Dzērbenes pilī – ik reizi pulcējas atsaucīga un pacietīga publika.

Pa vidu svētkiem ir ikdiena ar bērnu darbu, apgūstot instrumentu spēli skolotāju vadībā. Šim mērķim nodibinātā skola nesen atzīmēja 20 gadu pastāvēšanu. Taču skolas divās desmitgadēs bijis ne tikai sūrs darbs un

gandarījuma brīži, bet arī satricinājumi teju līdz pašiem pamatiem. Tas licis pieaugušajiem aizdomāties, vai skola turpmāk varēs pilnvērtīgi darboties. Varbūt tas ir pārāk skaisti, lai būtu ilgstoši, ka arī laucinieku ģimenes mazajiem bērniem var dot muzikālu izglītību ar profesionālu ievirzi?

Pagājuši pieci gadi, kopš krīzes iespaidā valdība

nakts laikā lēma, vai tai maz jāpiešķir finansējums bērnu mūzikas un mākslas skolām pašvaldībās. Mūzikas pedagoģijas profesionāļiem nācās sacelt lielu skandālu, lai valdība iecerēto lēmumu nepieņemtu, lai pusotra simta mūzikas un mākslas skolu, ja tā var teikt, nepaliktu “uz ielas”. Sliktākais scenārijs nepiepildījās, varētu domāt, ka skolotāji, kuri māca mūziku un mākslu, uzelpo, bet

skolas direktore un skolotāja Dzērbenē Ilga Ozola vien rūgti pasmaida. Katru gadu valsts piešķirtā mērķdotācija mūzikas pedagogu darba samaksai mainoties. Pagājušajā gadā 30. decembrī vēl nebijis zināms, kādā apmērā janvārī būs finansējums. Izrādījās – samazināts par 30 procentiem, un tas mācību gada vidū. “Mazās skolas to ļoti jūt,” saka Ilga Ozola, atzīstot, ka no finanšu grūtībām jūtas nogurusi.

Mūzikas skola Dzērbenē turpina darbu. To apmeklē seši desmiti bērnu, ierodoties no vairākiem pagastiem. Vecāki paši uzņemas bērnu atvešanu uz pēcpusdienu nodarbībām – kā tēvi, tā mātes, mainoties dežūrās, gatavi pie skolas kavēties stundām, lai sagaidītu, kad savam un kaimiņu bērniem beigsies nodarbības,

varēs vest mājās. Mājas nav desmit, bet 20 kilometrus vai pat tālāk. Vecāki gatavi arī gādāt instrumentus, ja pašvaldības skolai tie pagaidām nav pieejami.

Mūzikas skolotāji – savas profesijas entuziasti -brauc uz darbu skolā vēl tālāk, 50 un pat simts kilometrus. Direktore uz skolu Dzērbenē, kur

strādāt aicina misijas sajūta, brauc no Rīgas, pa ceļam paņemot arī kolēģus, kuri gaida norunātā vietā uz lielās šosejas. Ierasts, ka uz lauku skolu brauc skolotāji no mūzikas vidusskolas Cēsīs. Dažādu apstākļu dēļ pa kādam arī atkrīt, tad vietā jāmeklē citi. Ilgas Ozolas pieredze liecina, ka šobrīd izvēles tikpat kā nav, visi, kas būtu gatavi braukt uz darbu tālu ceļu, ir jau zināmi. Darbs darāms nopietni un ilgstoši, lai radītu tos brīnumus, ka bērnu pirkstiņiem pēc gadiem ilgiem vingrinājumiem

klausa instrumenti. Kamēr jūs te degsiet, jums sāpēs, tikmēr skola būs – ar tādu misijas izjūtu strādā ilggadējie pedagogi.

Divos gadu desmitos 75 bērni pēc mācību gadiem Dzērbenē saņēmuši

skolas beigšanas apliecību. Vesela virkne no viņiem arī pēc tam skolotājiem ļāvusi palepoties par tālākajiem sasniegumiem mūzikā.

Kādu Dzērbenē mūziku skolu redz tās audzēkņi, bērni jubilejas reizē attēloja

zīmējumos un rakstīja novēlējumos. “Mūsu skola ir daļa no Latvijas. Tāda pati kā Latvija – jauka, mīļa un skanīga,” uzrakstījusi Dārta no Kancēviču muzikālo bērnu ģimenes. “Lai skolai daudz labu skolēnu un pietiek naudas instrumentiem,” zīmējumu, kurā redzami visi Dzērbenē apgūstamie instrumenti – vijole, čells, klavieres, saksofons un citi-, parakstījis Dāvids Amanis. “Mūsu skola ir tik smuka!” savu sakāmo īsi pateicis Ģirts Jakovļevs. Katrs, kas uz skolu nācis, lai instrumentu spēlē paklausītos, neko citu nevarēs pateikt. Šādas sajūtas gūst arī Dzērbenes mūzikas skolas rīkotā konkursa „Piebalgas pavasaris” dalībnieki, jaunie čellisti, kā arī viņu pedagogi, kuri strādā ar bērniem mazajās lauku skolās. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi