Kad ziemīgais, rudenīgais laiks jau pāris mēnešus nomācis prātu, tad ne vienam vien rodas domas par siltajām zemēm. Arī man šogad janvārī radās vēlme doties uz siltāku vietu, lai kaut pāris dienas sajustu, ka kaut kur ir arī saule un siltums.
Tā nu kādā janvāra dienā pētījām aviobiļešu piedāvājumu, lai izvērtētu, vai vispār varam aizbraukt ceļojumā. Un re, pētot aviobiļetes ne tikai no Rīgas, bet arī no tuvākajām kaimiņvalstīm, atradām samērā lētu iespēju aizlidot uz Sardīniju. Ieraugot biļešu cenu, sapratām, ka noteikti jāņem, un jau pēc pāris minūtēm bijām iegādājušies biļetes “Kauņa – Kaljāri”.
Lidojums bija paredzēts pēc vairāk nekā mēneša, tāpēc par ceļojuma plānošanu daudz nedomājām, taču, izrādās, būtu vajadzējis padomāt gan. Kad lidojuma diena jau tuvojās, sākām apsvērt, ka vēl taču jātiek līdz Kauņas lidostai, jāizdomā, kur pārnakšņot, kā arī vēl jāsakārto šādi tādi organizatoriski darbi. Kad sākām plānot ceļu līdz lidostai, sapratām, ka lētās biļetes nemaz tik lētas nesanāks vis. Ja ņem vērā ceļu līdz Kauņai un atpakaļ, tad ceļojuma cena jau manāmi pieaugusi. Ieteikums tiem, kas plāno šādu ceļojumu, – līdz Kauņai izdevīgāk braukt ar automašīnu un atstāt to samērā lētā autostāvietā netālu no lidostas, nekā doties uz kaimiņu valsti ar autobusu. Tas arī padara komfortablāku ceļu. Taču, ja ar automašīnu aizbraukt nav iespējams, tad ir pieejams arī tiešais autobusa reiss no Rīgas centra līdz Kauņas lidostai.
Sapratuši, ka ceļš līdz Sardīnijai nebūs no lētajiem, mēģinājām sameklēt mājvietu portālā “CouchSurfing”, kas ļauj ceļotājiem īrēt naktsmītnes pie vietējiem iedzīvotājiem. Arī iepriekš biju izmantojusi šo iespēju, kas vienmēr bija veiksmīga, tāpēc nelikās, ka tam vajadzētu sagādāt problēmas, taču šoreiz tik veiksmīgi viss negāja, un līdz pat pēdējam brīdim neviens vietējais neapstiprināja mūsu viesošanos.
Tad nu sapratām, ka jāmeklē citi varianti, rezervējām apartamentus netālu no pilsētas centra. Tā kā izdevīgāk ir apmesties nevis lielās viesnīcās, bet gan nelielos B&B, proti, dzīvokļa tipa apartamentos, arī mēs tos izmantojām. Atradām samērā izdevīgu piedāvājumu. Vēl nopriecājāmies, ka ir arī virtuve, kurā paši varēsim pagatavot pusdienas, taču nekā, izrādās, Itālijā lielākajā daļā šādu apartamentu virtuvi izmantot nedrīkst, tā paredzēta tikai brokastīm, līdz ar to mūsu ideja par maltīšu gatavošanu uz vietas izplēnēja. Ieteikums citiem – apartamentu rezervācijas brīdī pajautāt īpašniekam, vai ir iespēja lietot virtuvi.
Kad beidzot visi sagatavošanās darbi bija paveikti, devāmies ceļā. Nolaižoties Kaljāri, jutām, ka tikko nolijis lietus un jau nedaudz sabijāmies, vai tik visas brīvdienas nebūs jāpavada zem lietussarga. Bijām lasījuši, ka Sardīnijā nokrišņiem bagātākie mēneši ir februāris un marts, kad lietus var pārsteigt nesagatavotus, taču mums paveicās, un dienas, ko pavadījām pilsētā, bija saulainas.
Dodoties no lidostas uz pilsētas centru, pārsteidza latviešu valoda, ko vilcienā dzirdējām ne mazums. Izrādās, nebijām vienīgie, kas pamanījušies iegādāties lētās biļetes uz Sardīniju. Un kas vēl interesantāk, ka izdevās satikt pat cēsniekus, kas arī bija izmantojuši lētos lidojumus. Jāsaka, pasaule tiešām ir maza.
Tā kā Sardīnijā mūsu mērķis bija atpūsties, izbaudīt sauli, siltumu un nobaudīt gardu itāļu ēdienu, tad arī daudz neiespringām uz tūrisma objektu apskati. Pirmajā dienā izstaigājām pilsētu, paskatījāmies vecpilsētu, uzkāpām augstākajos punktos, no kuriem uz apkārtni pavērās brīnišķīgs skats. Iepriekš bijām domājuši, ka varētu nomāt velosipēdus, lai izbraukātu pilsētu, taču jau pēc pirmās pastaigas stundas sapratām, ka velosipēds šeit nav piemērotākais pārvietošanās līdzeklis, jo visas ielas ved vai nu augšup, vai lejup, līdz ar to nekāda mierīgā braukāšana ar velosipēdu gan nesanāks. Otrajā dienā devāmies uz izslavēto Poetto pludmali. Protams, bijām sagatavojušies karstai saulei un kaut nedaudz siltam ūdenim. Jāatzīst, ka ar lielu optimismu līdzi bija paņemts pat peldkostīms, taču nekā. Marts Sardīnijā ir viens no aukstākajiem mēnešiem, arī ūdens bija auksts. Ilgu laiku pat pastaigājoties bija vēsi, kur nu vēl peldēties. Taču nedaudz pasauļoties gan varēja, jo kad mākoņi bija pagaisuši, gaiss iesila līdz +18 grādiem.
Kaljāri noteikti jāaiziet uz ostu, kur var redzēt tādas jahtas, kādas Latvijā neieraudzīt. Šeit skaidrā laikā arī var nedaudz pasauļoties, jo tieši jūras krastā ir novietoti atpūtas krēsli, kuros mierīgi pasēdēt.
Runājot par ēdieniem, šeit noteikti jānogaršo jūras veltes, kas ir plašā klāstā. Mēs izvēlējāmies picu ar jūras veltēm, tā bija lieliska izvēle. Pirmo reizi ēdām astoņkājus uz picas, pārsteidzošā kārtā un par spīti izskatam, garšoja labi. Protams, jānogaršo arī citas picas. Bijām iepriekš, vēl Latvijā, uzzinājuši interesantu picas recepti, kuru pierakstījām itāliski. Sardīnijā picērijā izrādījās, ka tādas picas piedāvājumā nemaz nav, taču tas mūs neatturēja. Pavārs redzēja, ka izmisīgi kaut ko meklējam, paņēma mūsu lapiņu un pateica, ka uztaisīšot speciāli tieši mums vēlamo picu. Tā nu pēc pāris minūtēm jau baudījām picu, kas pagatavota īpaši mums. Garšoja lieliski.
Protams, Sardīnijā vasarā ir daudz vairāk, ko darīt, jo tūrisma objekti ir vaļā, pie jūras notiek dažādi pasākumi, pilsēta ir daudz dzīvāka, taču arī klusajā sezonā šeit var izbaudīt Itālijas garšu un atpūsties. Vēl jāpiemin, ka Sardīnijā šajā laikā ir daudz zemākas cenas gan viesnīcām, gan restorāniem, jo ir ļoti maz tūristu. Zane Ieviņa
Komentāri