Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Saruna ar tēvu

Druva
14:19
28.04.2014
5

Domraksts ieguvis 1. vietu literāro darbu konkursā Cēsu bijušā rajona vidusskolu audzēkņiem.

Sveiks, tēt! Atkal pagājis laiks, kopš rakstīju Tev vēstuli. Piedod, ka tik ilgi nākas gaidīt atbildi. Latvijā laiks rit tikpat lēni, kā pie Tevis Īrijā. Protams, katru reizi es Tev varētu pastāstīt, cik skaisti pie mums mostas daba. Šodien no rīta gaisā virmoja agra pavasara smarža, kurai pa vidu jaucās sniegpulkstenīšu nevainīgais aromāts. Putnu trallināšanu, kas pārvēršas dziesmā, ja uzmanīgi neieklausās, vispār ir neiespējami aprakstīt. Solis pa piesalušo zemi man bija tik viegls, līksms un skanīgs. Saules lēkts kā liesma lēni lauzās caur bērziem, tur, pie dīķa, un iededza ugunskuru pļavā. Tu taču vēl atceries, kur tas ir?

Tu vaicāji, kā man iet. Paldies, nevaru žēloties! Tu taču vēlies dzirdēt, ka man iet labi, vai ne? Tu jautāji, kā pa skolu. Arī labi, protams. Tu apvaicājies par mazo brāli. Viņš ir tāds pats blēņdaris, kā pēdējo reizi, kad rakstīju. Es mūžīgi Tev varu atbildēt tikpat vienmuļi, jo nezinu, vai Tevi interesēs, ja sākšu stāstīt patiesību. Piedod, tēt, bet tā ir. Es nezinu, vai varu Tev uzvelt daļu no savas ikdienas nastas. Nevēlos, lai arī Tev ap sirdi kļūtu smagi. Tikpat smagi, kā man.

Kā man iet? Slikti, tēt, man iet slikti. Man pietrūkst māsas. Nepaiet ne diena, neiedomājoties par viņu. Par viņas mazo meitiņu, kurai nu jau pusgads, bet es neesmu vēl satikusi. Ejot gulēt, bieži vien asaras rit uz spilvena, tur neko nevaru darīt. Man sāp. Man sāp viņas aizbraukšana. Ar šīm sāpēm jāsadzīvo katru dienu, un ne jau man vienai. Sāp arī mammai. Mamma pārdzīvo un raud. Raud par to, ka nevar būt līdzās, kad māsai to vajag visvairāk.

Man pietrūkst Tevis. Tu aizbrauci, kad man bija deviņi gadi. Jūtos, it kā būtu uzaugusi bez tēva, un sava taisnība tur ir. Tu ģimeni – divas meitas un divus dēlus – iemainīji pret naudu. Labi, zinu, ka Tev ar mammu bija atsalušas attiecības. Vai tādēļ bija jāpamet bērni? Vai nauda bija tā vērta? Vai dzīve svešumā ir problēmām mazāka un nasta uz pleciem vieglāka?

Atminos to dienu, kad lidoji prom. Kā stāvēju, piespiedusi galvu pie stikla, un skatījos, kā ej caur muitu. Asaras man bira kā lietus karstā vasaras dienā. Savā deviņgadnieces galvā cerēju, ka

pārdomāsi un nāksi atpakaļ, apskausi mūs un nekad nelaidīsi vaļā no savām stiprajām rokām. Tā nebija. Tu nenāci atpakaļ. Tu nekad neatgriezies. Es zinu, ka Tu centies. Sākumā brauci apciemot, bārstīji frāzes – “nākamgad viss būs citādāk”, “nepaies ne gads, un atkal dzīvošu Latvijā”. No gada uz gadu solīji atgriezties. Tev tas neizdevās. Sāki aicināt ciemos uz savu svešo zemi. Mazai esot, man tas bija kā sapnis – braukt uz tālām zemēm. Nespēju vien sagaidīt, kad varēšu iekārtoties pie Tevis. Bet man tas neizdevās. Nesaprotu, kas uzvarēja – bailes no nezināmā, no svešās, drūmās, aukstās un lietainās zemes, kur cilvēki mūžīgi sevī ierāvušies, vai arī ilgas pēc mātes. Pēc manas mīļās, mīļās māmiņas, kura mūs – māsas un brāļus – uzaudzināja. Varbūt tās bija ilgas pēc dzimtenes, pēc smaržām un skaņām, pēc vasaras tveices, puķu pilnām pļavām un siena, pēc smiekliem, vakara sarunām un liepziedu tējas, mājas priekšā vērojot dienā paveikto. Nezinu, tiešām nezinu, kas tieši mani vilka atpakaļ. Es atgriezos. Ja es to varēju, kāpēc Tu to neizdarīji? Piedod, lūdzu, piedod, ka Tev jāsaka šie skarbie vārdi. Ilgāk nevaru klusēt, mana sirds vai lūst…

Pie mūsu mājas kastaņkoka maija vakarā skatījos, kā sarkana

riet saule. Tajā vakarā tik sarkana kā asinis. Tāpat asiņoja mana sirds. Un tad es domāju par Tevi. Vienmēr likās, ka tur, kur saule riet, esi Tu. Reizēm atminos, kā braucām uz ezeru peldēt, un es, turoties Tev ap kaklu, kopā ar Tevi varēju brist dziļumā. Kā Tu mani nesi uz pleciem, kad gājām ciemos pie mammas uz darbu. Tik daudz dažādu siltu atmiņu uzplaiksnī, kad domāju par Tevi. Varēja būt vēl vairāk, bet tās mums abiem atņēmi aizbraucot. Tagad zini, ar kādām sāpēm visu laiku dzīvoju. Sāpes atkārtojas no viena saulrieta uz nākamo. Manī nav palikusi pat vilšanās. Ir tikai trulas, nepārejošas sāpes. Reizēm domāju, ka nevar sāpēt vēl vairāk. Var, kā vēl var!

Jau tik daudz gadu, kopš esi projām. Gana laika pārdomām. Esmu izaugusi no sapņainā vecuma un daudz ko sapratusi. Zinu, ka Latvijā Tu vairs neatgriezīsies. Esmu samierinājusies ar Tavu izvēli, esmu piedevusi. Man tikai gribētos zināt, vai arī Tev iesmeldzas sirds, domājot par mums, par mājām? Tava aizbraukšana paliks kā nedzīstoša rēta. Kāpēc gan Tev tā bija jādara – jāatraujas no mums? Piedod, ka esmu tik atklāta, visu pasaku. Vismaz zināsi, kā man patiešām iet. Es mīlu Tevi, tēt, par spīti visiem pārdzīvojumiem un nelaimēm. Vari būt drošs, ka Tevi mīlēšu. Tu esi mans tētis. Mans mīļais Tētis. Dziļā mīlestībā, Tava meita Saulīte. Anna Kalniņa, Vecpiebalgas vidusskolas skolniece

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi