Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Augstskola rīko apspriedi

Druva
11:07
17.06.2014
23
Rpiva Sanaaksme

Sāk trūkt studentu uzņēmējdarbības programmā, par vienu no iemesliem nosauc uzdrīkstēšanās trūkumu

Augstskolas auditorijā Cēsīs studējošo vietas uz divām stundām ieņēma pašvaldības, uzņēmējdarbības pārstāvji, lai ievadītu sarunas par studiju programmu pilnveidi, gatavojot jaunus speciālistus, kas būs nepieciešami pilsētai un apkārtējiem novadiem.

Diskusijas iniciatori

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) sarunās, kas notika Cēsu filiālē, bija plaši pārstāvēta. Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Elmārs Vēbers, Uzņēmējdarbības katedras vadītāja Sarmīte Jēgere, Psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centra vadītāja Inga Jurševska, Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Ligita Āzena.

Sarunas sākās ar ieskatu Cēsu filiāles darbībā, tās vadītāja Mārīte Raudziņa augstskolas nozīmi 19 gados raksturoja ar skaitli – Vidzemei sagatavoti tūkstošiem augstākās izglītības speciālistu. Visvairāk tie ir bijuši pedagogi. Vidzemē ikvienā izglītības iestādē ir kāds, kurš ieguvis diplomu RPIVA, daudziem paverot ceļu uz augstāku amatu, no auklītes vai skolotāja palīga karjerā paceļoties līdz iestādes vadošam darbiniekam.

Krietni mazāka gadu gaitā bijusi vidzemnieku interese par augstākās izglītības iegūšanu uzņēmējdarbības vadībā. Augstskolā analizēts, kādi tam ir cēloņi, un diskusijas dalībnieki, kuru vidū bija arī Cēsu filiāles absolventi, speciālisti savās jomās – Ieva Mozumača, Gunta Rozenberga – ar tiem varēja iepazīties un komentēt, ņemot talkā savus secinājumus.

Studēt uzņēmējdarbību īpaši jāiedrošina

Studentu skaita samazināšanos pēdējos gados Cēsu filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa skaidroja ar to, ka 12. klašu beidzējiem augstākās izglītības iegūšanas iespējas ir ļoti plašas. Tajā skaitā ir ārzemju augstskolas. Pie tam vidusskolu absolventu skaits iet mazumā. Viņa atgādināja arī, ka Vidzemē uzņēmējdarbību var apgūt trijās augstskolās, kuras šobrīd savā starpā spēcīgi konkurē.

Starp iemesliem, kas mazina interesi tieši par uzņēmējdarbību, augstskolas praktiķe nosauca neuzdrīkstēšanos. “Cilvēkos ir pārāk zema motivācija kļūt par darba devēju,” nepietiekamo skaitu, lai izveidotu mācību grupas, pamatoja M. Raudziņa un vienu no risinājumiem saskatīja Cēsu filiālē izveidotam īpašam kursam. Tajā augstskola mācītu tieši uzdrīkstēties, daļa šī kursa beidzēju tādējādi nonāktu pie domas un pārliecības, ka vērts kļūt par uzņēmēju. Tad arī iestātos augstskolā uzņēmējdarbības programmā, uz mērķi ejot ar jaunu pārliecību un izpratni.

Šai domai, ka cilvēkus vispirms jāiedrošina pievērsties uzņēmējdarbībai kā profesijai, pilnīgi piekrita uzņēmēja, SIA “Lets Enjoy” valdes locekle Gunta Rozenberga. Viņa aicināja augstskolas pārstāvjus motivēt ne tikai vidusskolēnus, bet arī četrdesmitgadniekus un piebilda, ka pirms 20 gadiem vai varbūt pat agrāk iegūtā izglītība tagad var izrādīties nepietiekama, lai veidotu savu uzņēmumu. Kādreizējā izglītība tagadējā uzņēmējdarbības vidē nedod pārliecību par savām spējām.

G.Rozenberga nosauca virkni priekšnoteikumu par labu studijām Cēsīs – tuvu dzīvesvietai un ģimenei, laipnība un uzmanība saskarsmē ar pasniedzējiem, vidējās paaudzes pārstāvju iedrošināšana. “Augstskolas Cēsu filiālē studējot, ieguvu labu izglītību un saņēmu no augstskolas gaidīto,” apstiprināja uzņēmēja, piebilstot, ka daudziem no jauniešiem viņas kursā gan zināšanas “aizgājušas pāri”. Jaunieši tobrīd nav apzinājušies, vai grib būt uzņēmēji. Kāpēc studentus neņem praksē?

Daļa no diskusijas laika tika veltīta prakses jautājumiem uzņēmumos. Kā mācībspēki, tā uzņēmēji zināja, ka studenti uzņēmumos ne vienmēr ir gaidīti. Kārlis Tomsons, Cēsu Rotari kluba pārstāvis, aicināja analizēt iemeslus, kāpēc uzņēmēji nevēlas strādāt ar praktikantiem, un aizdomāties par veidiem, kā varētu stimulēt prakses vadītājus, piemēram, par šo klapatu ar studentu samaksājot. Taču viņš lika arī domāt, kāpēc daži uzņēmumi ir ļoti atvērti studentiem, bet citi šo iespēju noraida pilnībā vai iesaistās formāli, studentam neko prātīgu neparādot un nepastāstot. “Domāju, ka uzņēmumi, kuros ir dubultā grāmatvedība, studentus praksē nekad negaidīs,” sacīja Kārlis Tomsons.

Arkādijs Suškins, Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs, kurš bieži atsaucies akadēmijas Cēsīs aicinājumam strādāt komisijās, lai novērtētu studentu prakses un diplomdarbus, sacīja: “Mēs, komisija, skaidri redzam, kurš no topošajiem speciālistiem bijis labā praksē – daudz pieredzējis un noskaidrojis – un kurš praksē tikai skaitījies, bijis tajā formāli.” Uzklausot augstskolas pārstāvjus, ka tai nepietiek uzņēmējdarbības profesionāļu klātbūtnes, lasot lekcijas, daloties konkrētā pieredzē, A. Suškins sacīja, ka Cēsu Uzņēmēju klubs kā organizēta profesionāļu grupa var nākt talkā, dalīties pieredzē: “Vērsieties pie mums, un mēs nāksim pastrādāt arī augstskolā.”

To, ka Cēsu Uzņēmēju kluba biedri jau strādājuši sabiedrības interešu labā, apliecināja piemēri no sadarbības ar Cēsu pašvaldību. “Dome mums “piespēlē” tēmas un procesus, kuros pašvaldība grib iejaukties un pārveidot, bet mēs, kluba biedri, pirms pašvaldība sagatavo un pieņem lēmumus, pastrādājam kā eksperti.”

Profesori piekritīs sadarbībai

Uzklausot Cēsu novada domes pārstāvju – priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga un Attīstības nodaļas vadītājas Laines Madalānes – sacīto, akadēmijas mācībspēki savai zināšanai atzīmēja vairākas specifisku kursu tēmas, ar kurām varētu papildināt uzņēmējdarbības programmu Cēsīs. Bija arī ieceres mācības piedāvāt interesentiem kā tālākizglītības kursus pilsētai vajadzīgās sfērās. Tajā skaitā bija priekšlikumi ievirzes organizēt kultūras un mūzikas jomā. “Programmas kultūras, mūzikas menedžmentā un izrāžu producēšanā mēs varam iekustināt ātri arī Cēsīs. Pasniedzēji būs gatavi iesaistīties arī projektos, vietējiem uzņēmējiem sniedzot profesionālu palīdzību kultūras projektu izstrādē,” sacīja Sarmīte Jēgere, Uzņēmējdarbības katedras vadītāja. Viņa uzsvēra, ka Rīgā ir daudz profesoru, kuri labi pārzina darbu projektu teorētiskās daļas sagatavošanā un neatteiksies sadarboties ar uzņēmējiem. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi