Pēdējos gados aizvien populārākas kļūst dažādu mētru tējas. Zāļu tēju gatavotāji piedāvā tās kopā ar citiem augiem, kā arī tikai mētru tējas. Reti kuram gan ziemā negaršo piparmētru tēja vai vasarā veldzējošs citrona dzēriens, kurā smaržo mētras lapiņa.
“Piparmētru tēja ir no populārākajām ikdienas tējām. Piparmētras garša – viena no
populārākajām konfektēs, košļājamajās gumijās,” uzsver zāļu tēju pazinēja Līga Eglīte. Viņa par piparmētrām zina daudz interesanta.
“Parastā piparmētra, ko mēs pazīstam, ir upes jeb ūdens mētras un krūzmētras krustojums. Vienam augam lapiņas ir gaišākas, otrai tumšākas, pat tumši sarkanas – tā veidojas šķirnes,” stāsta Līga un rāda piparmētru ar
tumši sarkanām lapiņām. Arī
upes mētra, kas aug savvaļā, ir ļoti dažāda. Līga rāda upes mētras un ābolmētras krustojumu – auga lapiņas nav tik mīkstas. “Tas rāda, cik suga ļoti mainīga, tā var izvirst, pazust un rasties no jauna,” bilst Līga un uzsver, ka piparmētrām ir ļoti daudz izskata varietāšu, auga lapiņas var būt ar dzelteniem, baltiem raibumiem, sarkanas. Kam tādas dobē, ir
lepns par daudzveidību. Ja pirms desmit gadiem uzskatīja, ka ir stabilas 70 mētru šķirnes, tad tagad to noteikti ir vairāk nekā simts.
Aizvien biežāk mazdārziņu saimnieki interesējas par kaut nedaudz neparastākām mētrām. Stādaudzētāji piedāvā apelsīnu, zemeņu, banānu, ananasu, šokolādes, ābolu, ingvera, safjāna un citas mētras. “Selekcionāri strādā. Viņi meklē savvaļas šķirnes, dažkārt dārza malā atrod kādu īpatni un rada jaunas šķirnes. Karstā un saulainā vasarā var sajust ļoti dažādos piparmētru aromātus. Īsta piparmētra visspēcīgāk smaržo un reibina Vidusjūras reģionā, bet šokolādes, apelsīnu mētras smarža labāk iederas dienvidu zemēs, nevis pie mums. Daudzām jaunajām šķirnēm aromāts nebūt nav noturīgs. Esmu dzirdējusi, ka zemeņu mētra smaržo pēc sapelējuša zemeņu ievārījuma. Tai ir sīkas lapiņas, un vākums tējai nebūs liels. Kā jau ievestie augi, tie nav piemērojušies mūsu apstākļiem,” stāsta Līga Eglīte. Patlaban viņas dārzā aug tikai piecas mētras. Kailsals iznīcinājis Marokas mētru. Tā šķita dārzā iedzīvojusies, pērnvasar pa celiņa apakšu bija aizlīdusi ciemos pie kartupeļiem. Līgai bijis pat jāpacīnās, lai tai ierādītu īsto vietu. “Pirmos pāris gadus, augot labvēlīgā vidē, aizvējā, ja vēl tiek aprušināti, svešinieki aug labi. Bet mūsu mainīgās ziemas tos izsaldē, šie augi arī ātri izvirst” saka zāļu pazinēja un rosina iestādīt ūdens mētru. Viņai pie mājas grāvītī aug divu veidu. “Ja gribas ko interesantu, var pamēģināt – līdzīga piparmētrai, bet nav tik asa. Ja ļaus saziedēties ar kādu citu piparmētru, izaugs kas interesants,” skaidro Līga un uzsver, ka parastā piparmētra no visiem krustojumiem ir visizturīgākā. Kaitēkļi piparmētras nemīl, upes mētru gan savu reizi pagaršo kāds gliemezītis.
Mētru nosaukumos var viegli apmaldīties – kruzuļainā krūzmētra, matainā mētra, Ēģiptes mētra, garlapu, blusu, cirtainā, bišu, tīruma, staltā garlapu un vēl daudzas citas. Bieži vien vienai mētrai ir vairāki nosaukumi. Citronmētru sauc arī par bišu mētru un ārstniecības melisu. Arī tik pazīstamajai mētrai ir varietātes. Līga rāda augu ar dzeltenām lapiņām. Tā ir kāda citronmētras šķirne. “Latvijā tādu neesmu redzējusi. Varbūt kādam aug puķpodā. Citronmētra ir atšķirīga no citām mētrām. Tā daudzviet aug savvaļā pie vecām mājām un ir stipra pret salu,” bilst Līga.
Mentola smarža ir tā, kas rada interesi par piparmētru. Piparmētras lapiņa der pie ikviena ēdiena. Vasarā var gatavot zaļo tēju, lapiņas noteikti nav jāžāvē. “Saglabāt mentola aromātu vislabāk var, piparmētras sasaldējot. Lapiņas un zariņus salasa, sausus saliek kastītē un noglabā saldētavā. Ziemā var paņemt tik lapiņu, cik vajag. Kad lapiņu iemet karstā tējā, smaržo visa māja,” padomu dod Līga Eglīte un atgādina, ka piparmētru tēja jo noderīga ir pret stresu, saaukstēšanos un vēl citām kaitēm. Un tējai der visas mētras. “Var palīdzēt arī piparmētras vai kādas tās varietātes smarža,” bilst zāļu pazinēja.
Gurķu mētra gan nav rados ar piparmētru. Ir arī tāda odekolona mētra ar sarkaniem, ložņājošiem stublājiem, plānām, gludām lapām un purpursārtiem ziediem. Saulainā dienā izplata stipru odekolona smaržu un viss augs iekrāsojas purpursarkans. Līga smej, ka droši vien kādam, veidojot šķirni, smarža atgādinājusi aromātu, ar ko frizētavā pēc matu griešanas un skūšanās savulaik atsvaidzināja kungus. Šo mētru iesaka izmantot sausajās smaržās, varot arī pagatavot ar medu saldinātu dzērienu.
“Mētru ir ļoti daudz. Visām, kuras veidojusi daba vai cilvēks, pamatā ir upes vai krūzmētra, visas ir ļoti garšīgas un veselīgas. Tas taču ir būtiskākais,” tā Līga Eglīte, pēc profesijas mežkope, aicinājuma un pārliecības – dabas cilvēks, kurš interesējas par tūrismu. Sarmīte Feldmane
Komentāri