Tautskola Drustos “99 Baltie zirgi” darbojas jau 20 gadus. Šajā laikā skolas vārds kļuvis pazīstams Latvijā, tās darbības principi ieinteresējuši izglītības darbiniekus arī citās zemēs.
“Tautskola ir izveidojusi savu izglītības filozofiju, kas balstīta cilvēka, tautas un pasaules veseluma idejās. Veseluma idejas pamazām rod plašu rezonansi pasaulē gan zinātnē, gan izglītībā. Lielākā aktivitāte vērojama Amerikā, kur tapušas, tā saucamās, holistiskās skolas. Arī mēs tādu veidojam, šajā ziņā esam pionieri Baltijas valstīs. Pieredze krājas pamazām,” stāsta skolas direktors Ojārs Rode. Tautskolieši labprāt dalās pieredzē, gan rīkojot seminārus, gan stāstot par to mājaslapā. Intereses un nepieciešamības rosināti, bieži tautskolas viesi ir gan to bērnu vecāki, kuri vēlas, lai atvases mācītos alternatīvā pamatskolā, gan radoša meklējuma skolotāju grupas, izglītības darba metodiķi. Tālākie tautskolas viesi bijuši no Nīderlandes, Francijas, Beļģijas, Ukrainas, Krievijas. Skolu apmeklējis arī ukraiņu ārsts un publicists Valērijs Siņeļņikovs, kura grāmatas ir tulkotas arī latviski. “Viņš atbrauca, lai iepazītos ar mūsu pieredzi un dibinātu līdzīgu skolu Ukrainā. Tagad tā jau darbojas.
Mūsu tuvākajās kaimiņu valstīs nav sveša humānā pedagoģija, kura tad arī tiek īstenota vairumā holistisko skolu. Fragmentāri šo pedagoģiju var izmantot jebkurā skolā, taču jāsaka, ka tās mērķi ir sasniedzami viengabalainībā. Pat mums valsts normatīvo aktu ietvaros to ir visai grūti nodrošināt. Cenšamies to darīt, veidojot sociālās attiecības un īpašu vidi, un darba organizāciju. Šo problēmu kopumā ir aptvēruši humānās pedagoģijas fani Lietuvā. Piemēram, Klaipēdā rodamas senas humānās pedagoģijas iestrādes,” skolas darbības principus atklāj direktors.
Nesen tautskolā darba vizītē ieradušās divas iniciatoru grupas no Viļņas un Šauļiem. Viņi
Drustos nodzīvoja divas dienas un apmeklēja arī vienu no tautskolas filiālēm Ikšķilē. “Ļāvām lietuviešiem piedalīties mācību stundās, demonstrējām atsevišķas tradicionālās norises tautskolā, aizvedām arī uz Piltiņkalnu. Lietuvieši visu centās sīki konspektēt, dokumentēt, prasot atļauju par redzēto izstāstīt plašākai auditorijai Lietuvā. Viņi pie mums saskatīja iespēju (viens no lietuviešiem saistīts ar darbu Lietuvas Seimā) panākt grozījumus savas valsts likumdošanā, lai holistisko skolu idejas ieraudzītu zaļo gaismu,” stāsta Ojārs Rode.
Tautskolai pēdējo gadu laikā izveidotas filiāles. Iniciatori bijuši bērnu vecāki. Patlaban tautskolai filiāles Ikšķilē un Tukumā. Šopavasar filiāle Rīgā akreditēja pati savu programmu un pārtapa par patstāvīgu skolu. Šajā mācību gadā
tautskolā “99 Baltie zirgi” mācījās 140 skolēni. Drustos pēdējos gados ir ap 15 audzēkņiem. “Filiāles nav lielas, tādas arī paliks, jo citādi nespēs nodrošināt bērniem labestīgu vidi, kurā notiek individuālas mācības, ievērojot katra dotumus, noslieces, spējas, veselību. Mūsu skola ir piemērota bērniem, kuriem nepatīk drūzma un liela kņada, kuriem nepieciešama saprotoša, iejūtīga attieksme,” pastāsta skolas direktors un uzsver, ka Drustu tautskola “99 Baltie zirgi” ir atvērta visiem. Skola ir akreditējusi pamatizglītības, pirmsskolas izglītības programmas, kā arī pamatizglītības programmu ar humanitāro un sociālo ievirzi un speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. Apgūstot tautskolā pilnu programmu, beigšanas apliecībās tiek ierakstīta papildizglītība, piemēram, apgūtas aušanas iemaņas. Skolā Drustos strādā astoņi pedagogi.
“Dažkārt vecākiem šķiet, ka esam sliņķu un palaidņu glābējskola. Mēs esam brīvības, bet ne visatļautības skola. Gadās nomaldīties, tad, ja ir vēlme atrast ceļu, varam palīdzēt, taču mēs allaž brīdinām gan vecākus, gan topošos skolēnus – būs jāstrādā, latviešu augstākais tikums – tiec pats ar visu galā!” atgādina Ojārs Rode.
Tautskolas darbības sākumā daudz tika darīts pieaugušo izglītošanā, tika rīkoti kursi. Drustēnieši mācījās angļu, franču valodu, apguva projektu rakstīšanu,
uzņēmējdarbības pamatus, arī vēdiskās kulinārijas māku, jogu, aušanu. “Cilvēkiem ir svarīgi vienkārši sanākt kopā, lai pafilozofētu par dzīves augstākām vērtībām, padziedātu. Daudz veicām tautas tradicionālās kultūras popularizēšanā,” par nu jau paveikto stāsta Ojārs Rode, uzsverot, ka iesāktais tiek turpināts.
Tautskolieši uzņēmušies rūpes par Piltiņkalnu. Tajā divreiz gadā notiek talkas. Te tiek svinēti gadskārtu svētki, kuros pabūt vēlas nu jau tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas. Talkās uzcelta
nojume, sastādīti augļkoki un košumkrūmi, tiek gādāts par avota tīrību, grāvmalu un taku izpļaušanu. “Patlaban strādājam, lai nodrošinātu iespēju kalnu apmeklēt pat invalīdiem ratiņkrēslā. Esam uzsākuši lokveida takas planēšanu. Turpmāk taka būs viegli ejama arī vecāka gada gājuma ļaudīm, kā arī jauniem vecākiem, kuru atvases vēl guļ ratiņos. Te gan vēl ļoti daudz darba, bet nu, konsultējoties ar uzņēmēju, svētvietu pētnieku Egonu Garklāvu, esam aptvēruši, kādai jābūt tās veidošanas tehnoloģijai,” stāsta Ojārs Rode. Ne visu ir iespējams paveikt talkās. Vairākkārt tautskola saņēmusi atbalstu no programmas “Sabiedrība ar dvēseli”, ar ziedojumiem palīdzējuši uzņēmēji Guntars Vaišļa, Zaiga Miķelsone, Egons Garklāvs un citi. “Piltiņkalns bez jebkādiem nosacījumiem ir pieejams ikvienam apmeklētājam. Arī gadskārtu svētku norises te nav komerciāls pasākums. Mēs, tautskolieši, sagatavojam kalnu kā vietu svinībām – nopļaujam, sarūpējam malku ugunskuriem un tad gaidām svētku dalībniekus, kuri tad arī paši dzied, danco un muzicē. Tā būs arī šīs vasaras garākajā naktī,” saka Ojārs Rode. Sarmīte Feldmane
Komentāri