Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem uzskata, izstrādāt pamatnosacījumus novadu mācības ieviešanai Latvijas mācību iestādēs kā fakultatīvu mācību priekšmetu. Intervijā laikrakstam “Latvijas avīze” apakškomisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) atzina, ka komisijas jaunā pirmā sēde paredzēta tieši šim jautājumam, jo pēc viņas domām tas ir viens no patriotiskās audzināšanas iespējamiem pamatiem. “Ka novadu mācība būtu noderīga, ļāvusi saprast mana ilggadējā pētniecisko ekspedīciju pieredze gan Latvijas novados, gan ārpus Latvijas, kur saglabājušās latviskās tradīcijas, kur saglabāta latviskā piederības sajūta, kaut varbūt no Latvijas cēlušies vien tāli senči,” stāsta Kursīte-Pakule. Pēc viņas domām, ir viegli uzlikt uz sienas prezidenta bildi, kā arī nolikt redzamā vietā valsts atribūtus – karogu, ģerboni. Tomēr skolēniem ar šiem simboliem nepietiek, jo ar viņiem par patriotismu jārunā, sākot no tuvākā. Saeimas deputāte intervijā kā piemēru minēja suitus, jo tie izdevuši Suitu novada mācības materiālu, ko Alsungas skolā 4. līdz 6.klasēm fakultatīvi māca vienreiz nedēļā. “Kas šajā grāmatā un plašāk – novadu mācībā iekļauts? Novada ģeogrāfiskais apraksts, klimats, vēsture, novada valoda un literatūra, mūzika, māksla, mājturība, suitu tautastērps, izglītība suitu novadā, dižākie suiti,” stāsta politiķe. Tāpat pēc viņas domām svarīgi, lai valstiskā audzināšana un novadu mācība neattiektos tikai uz latviešiem, bet arī uz mazākumtautībām. Piemēram, Latgales novada attīstību ietekmējuši gan ebreji, poļi, krievi, gan lietuvieši un baltkrievi. LETA
Komentāri