Pret Madonas novada domes izstrādāto izglītības reformu ir gandrīz puse pilsētas iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja biedrības “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Avotiņš.
Viņaprāt, varētu šķist, ka 3000 parakstu tāds piliens jūrā vien ir, bet Madonas pilsētā pavisam kopā ir nedaudz vairāk kā 7000 iedzīvotāju, tātad gandrīz puses no pilsētas iedzīvotājiem ir pauduši savu noraidošo attieksmi pret nepārdomātu izglītības iestāžu reformu. Taču Madonas novada pašvaldība to neņemot vērā.
Avotiņš atgādina, ka Madonas novada dome plāno apvienot divas mācību iestādes – Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolu, aizrotējot tās audzēkņus uz Madonas Valsts ģimnāzijas telpām. Madonas Valsts ģimnāzijas telpas pašreizējā tehniskajā izpildījumā nav atbilstošas veselības un higiēnas prasībām. Tādu atzinumu ir sniegusi arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Madonas novada dome uz sabiedrības protestiem nereaģē. Pretēji paustajiem sabiedrības iebildumiem, 31.marta domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu izglītības iestāžu reformu plāns tika apstiprināts un šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
“Esmu vērsies savu klientu uzdevumā ar iesniegumu IZM, kurā lūdzu ministriju savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un rakstiski sniegt savu izvērtējumu par Madonas novada pašvaldības domes iecerēto Madonas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas apvienošanu. Atbilde tika saņemta, un izglītības ministrs paskaidroja, ka tiks veikta padziļināta šīs reorganizācijas izpēte. Atliek vien cerēt, ka šajā izpētes procesā tiks ņemts vērā ne tikai Madonas novada domes funkcionāru, bet arī Madonas skolas pedagogu, skolēnu un viņu vecāku viedoklis. Vēl tikai jāatzīmē, ka neviens ārējais normatīvais akts nenosaka, kādā veidā, pēc kādiem standartiem tiek veiktas šīs izpētes,” informēja advokāts.
Biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” vērtē ļoti skeptiski šo Madonas novada domes izstrādāto plānu un tā izskatīšanu IZM. Par pamatu šādam šaubām ir šo divu institūciju politiskais fons, jo gan novada domes priekšsēdētājs, gan ministrs pārstāv vienu partiju.
Avotiņš uzver, ka Satversmes 91. un 92.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šobrīd attiecībā uz pašvaldību domes lēmumiem šīs cilvēktiesību normas neattiecas. Dome var pieņemt jebkuru lēmumu ar drošu pārliecību, ka nevienā tiesā to nevar apstrīdēt.
“Neviena tiesību norma precīzi nenosaka, kas tad ir administratīvais akts un kādēļ pašvaldību domes lēmumi nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. Vienīgais skaidrojums ir iekļauts Administratīvā procesa likuma ievaddaļā, sadaļā “Likumā lietotie termini” jeb citiem vārdiem – definīcijas. Katrai tiesību normai ir sava struktūra, taču termini jeb “Definīcijas” nav tiesību norma tās klasiskā izpratnē. Ar to, manuprāt, ir par maz, lai ierobežotu cilvēktiesības uz taisnīgu tiesu,” uzskata advokāts.
Avotiņš uzskata, ka tas var novest pie pašvaldību funkcionāru klajas patvaļas, kad sabiedrības interese tiek pakļautas pašvaldības interesēm vai vēl sliktāk – Eiropas fondu apgūšana tiek likta augstāk par sabiedrības indivīdu interesēm. Tas šobrīd ir vērojams Madonas novadā, kad, neskatoties uz sabiedrības iebildumiem, tikai tāpēc, lai apgūtu Eiropas fondu naudu, tiek veiktas mākslīgas un ekonomiski nepamatotas reformas.
“Biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” šobrīd gaida, kādu lēmumu par sniegto blakus sūdzību pieņems Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību, kas neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” nobeigumā min Avotiņš.
LETA jau ziņoja, ka Madonas pilsētas 2.vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību ir savākusi aptuveni 3000 iedzīvotāju parakstu pret plānoto skolu reorganizāciju, aģentūru LETA informēja skolas sabiedrisko attiecību speciālists Dins Ļaudaks.
Ļaudaks atklāja – ņemot vērā to, ka sabiedriskās apspriešanas laikā skolas iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti bez atbilstoša pamatojuma, kā arī netika izveidota kompetenta komisija priekšlikumu izvērtēšanai, skolā uzskata, ka Madonas pilsētas vidusskolu reorganizācija ir vērsta pret Madonas pilsētas 2.vidusskolas administrāciju.
Neraugoties uz to, ka Madonas novada pašvaldības plānotā skolu reorganizācija neapmierina lielu daļu sabiedrības, abu skolu vecākus, skolēnus un skolotājus, pašvaldība joprojām uzskata, ka tā ir šaura interešu grupa, kuras intereses pašvaldība var ignorēt un neievērot. Valstī notiekošā skolu skaita optimizēšanas procesa viens no argumentiem ir skolēnu skaita samazināšanās. Ļaudāns uzsver, ka Madonas pilsētas 2.vidusskolā skolēnu skaits ir pietiekams. Skolā vērojama tendence izglītojamo skaitam palielināties.
“Vēlamies norādīt, ka patlaban mūsu skolā ir 17 klašu komplekti, kuros tiek izglītoti 365 skolēni,” piebilst sabiedrisko attiecību speciālists.
Jau tika ziņots, ka Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība nolēmusi vērsties tiesā pret novada skolu optimizāciju. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Ļaudaks, skolai ir pieejama informācija, ka ir ierosināta tiesvedība.
Valmieras rajona administratīvajā tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka lietu skatīs Augstākajā tiesā. Administratīvās tiesas tiesnesis pieteikumu atteicies izskatīt, jo uzskata, ka tā nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Šobrīd saņemta blakus sūdzība, un lieta nosūtīta Augstākās tiesas senātam.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, skola pašvaldību neinformē par savām darbībām.
“Tādas ir viņu tiesības, un viņi to var darīt. Savukārt pašvaldības strādā tālāk ar tiem lēmumiem, kas ir pieņemti. Viņi uzskata, ka tas nav pieļaujams, un attiecīgi meklē tiesiskos ceļus, kā lēmumu apstrīdēt. Pašvaldībai ir autonomā funkcija pieņemt lēmumu izglītības jomā, un tā nemainīs lēmumu tikai tādēļ, ka kāda daļa tam nepiekrīt,” uzskata Seržāne.
Izglītības nodaļas vadītāja uzsver, ka netiek saskatīti nekādi pārkāpumi lēmuma pieņemšanā, kā arī domei ir tiesības veidot izglītības politiku. Šobrīd ir izveidojusies interešu sadursme starp pašvaldību un šauru interešu grupu.
LETA jau ziņoja, ka Madonas novada dome nolēmusi līdz 2017.gada 31.jūlijam apvienot Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu, izveidojot Madonas pilsētas vidusskolu, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Lēmums pieņemts un nosūtīts saskaņošanai IZM. Pēc saskaņojuma saņemšanas tiks veidota skolu reorganizācijas komisija septiņu cilvēku sastāvā, starp kuriem būs arī abu vidusskolu vadītāji. Komisija izstrādās skolu reorganizācijas plānu, nodrošinās materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, lietvedības nodošanu un veiks citus procesus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Mēneša laikā pēc saskaņojuma saņemšanas no IZM Madonas pilsētas 1.vidusskolas direktora pienākumu izpildītājai un Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktoram jāinformē izglītības iestādes darbinieki, izglītojamie un viņu vecāki par izglītības iestāžu reorganizāciju.
Jau ziņots, ka tika plānots izveidot Madonas pilsētas vidusskolu, apvienojot līdzšinējo Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu. Madonas pilsētas vidusskola atrastos tagadējās Madonas pilsētas 1.vidusskolas telpās un Madonas Valsts ģimnāzijas ēkā. Lai sakārtotu un modernizētu mācību vidi, apvienojot Madonas vidusskolas, tiktu piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 798 000 eiro apmērā.
Madonas Valsts ģimnāzija tiktu pārcelta uz līdzšinējo Madonas pilsētas 2.vidusskolas ēku. Ģimnāzijas telpu jautājumu nav izdevies atrisināt no 2004.gada, kad tika izstrādāts piebūves projekts, bet valsts finansējums netika piešķirts. Pašlaik Madonas Valsts ģimnāzijas mācību process tiek organizēts sešās ēkās – Valdemāra bulvārī 2a, īrētās telpās Raiņa ielā 6, sporta stundas un pasākumi notiek Madonas Sporta centrā, mūzikas stundas Madonas Mūzikas skolā, kultūras pasākumi tiek organizēti Madonas kultūras namā, bet ģimnāzistu ēdināšana – Madonas pilsētas 1.vidusskolā.
ERAF projektu laikā valsts ģimnāzijām ir plānots finansējums, Madonas Valsts ģimnāzijai tas būtu 1 325 000 eiro apmērā, bet, risinot ģimnāzijas telpu jautājumu, pašvaldība vēlas, lai ieguldījums būtu mērķtiecīgs un ilgtermiņā attīstību veicinošs.
Pašvaldībā atgādina, ka pamats pārmaiņu realizēšanai ir kopējā demogrāfiskā situācija gan pilsētā, gan novadā, kā arī nepieciešamība sakārtot, nākotnē racionāli izmantot un noslogot pilsētas skolu ēkas, tostarp pilnveidot un atjaunot materiāltehnisko bāzi. Apvienojot Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolu, tiks veikta skolu sistēmas reorganizācija Madonas pilsētas skolu sistēmā. Reorganizācijas rezultātā abu skolu izglītības darbinieki turpinās darbu apvienotajā skolā.
Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolas administratīvie un tehniskie darbinieki, apvienojot skolas, būs dubultā skaitā, tādēļ skolu reorganizācijas rezultātā tiks veikta administratīvo un tehnisko darbinieku skaita samazināšana atbilstoši Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktam, pirms tam gan veicot šo darbinieku izvērtēšanu atbilstoši Darba likuma 108.pantā iekļautajām tiesību normām, līdz ar to daļa administratīvo un tehnisko darbinieku varēs turpināt darbu pēc skolu reorganizācijas.
Komentāri