Izturīgākais latvietis

Andis studē pedagoģiju, būs sporta un bioloģijas skolotājs, strādā par ugunsdzēsēju. 23 gadus vecais puisis šogad studijas izvēlētajā programmā jau beigs, un pašreiz vēl iziet pēdējo praksi, pasniedzot stundas Dzērbenes vidusskolā.

Viņa pagātne ir cieši saistīta arī ar sportu. „Mācījos Murjāņu sporta ģimnāzijā un trenējos akadēmiskajā airēšanā, ar ko nodarbojos piecus gadus. Iegūtas daudzas medaļas un izcīnītas godalgotas. Kļuvu pat par pasaules junioru čempionu. Sāku studēt, strādāt un sapratu, ka nespēju visu pavilkt. Savukārt nodarbojoties tikai ar sportu, izdzīvot ir ļoti grūti. Bija jāizdara izvēle,” saka Andis un atzīst, ka tieši šī sportiskā pieredze un rūdījums palīdzēja šoruden LNT šovā „Cik izturīgs ir latvietis?” izcīnīt jauno automašīnu. Andis 54 dalībnieku konkurencē izrādījās visizturīgākais.

Vaicāts, kas viņa dzīvē pēc šova mainījies, Andis jokojot saka: „Problēmas. Nezinu, kur otru automašīnu likt. Taču patiesībā – prieks jau ir.”

Runājot par piedzīvoto LNT šovā, Andis atzīst – tas bijis liktenis. Pats līdz pēdējam mirklim nav zinājis, vai vispār šovā piedalīsies.

„Draudzene mani pieteica šajā eksperimentā, sacīja, ka man jāmēģina. Īsti nezināju, ko darīt, taču kaut kas uz turieni vilka. Prātoju- pāris dienās nopelnīt jaunu auto ir laba haltūra. Izlēmu, ka iešu,” stāsta puisis un atzīst: „Viegli nebija ne fiziski, ne garīgi. Pirmajā dienā, kad visi stāvējām pie auto, daudzi iepazinās, sarunājās, bet tas viņiem atņēma spēku. Varēja redzēt, ka otrajā dienā visi lielie runātāji bija galīgi švaki. Turklāt pirmajā dienā apmēram astoņas stundas uz saviem pleciem turēju vienu džekiņu. Viņš kaut kā jocīgi bija nostājies, man sanāca visu laiku viņu balstīt. Abi kopā svīdām (smejas)… Mocījos, mocījos, kamēr viņš izstājās.”

Andis stāsta, ka šova beigās parādījās arī psiholoģiskais terors. Dalībnieki visādi centās konkurentus no spēles izstumt.

„Bija jāuzmanās no mobilā telefona zvaniem. Lai, uzsākot sarunu, neatlaistu roku no automašīnas. Īpaši otrajā, trešajā naktī, kad pamazām jau sāka iet ciet… Brīžiem rādījās

baltās pelītes. Nopietni. Fiziski možumu uzturēju un miegu prom dzinu, ik pa laikam sev iekniebjot kājās, ausīs. Sāpes miegu kaut uz pāris sekundēm aizdzina. Pārtiku no saldināta ūdens, šokolādes un banāniem. Citu neko neēdu. Brīvajās desmit minūtēs, ko mums piešķīra ik pēc divām stundām, galvenais bija atpūtināt kājas. Citiem tā arī bija lielākā problēma- kājas sāka tirpt, pampt,” par piedzīvoto stāsta puisis un saka, ka noteikti būtu izturējis vēl ilgāk.

„Šova laikā un pēc tā visvairāk uz nerviem krita jautājums: „Kā tu jūties?” To prasīja visi. Galvenokārt šova veidotāji. Pēc trīs negulētām diennaktīm nav nekāda prieka atbildēt uz šādu jautājumu,” ar smaidu saka dzērbenietis – izturīgākais latvietis. – Kas tevi visbiežāk garlaiko? – Vienveidība. Ik pa laikam patīk kaut ko savā dzīvē mainīt. Ne radikāli, bet kādu niansi. – Ko nekad nenovēlētu otram? – To, ko negribētu nekad piedzīvot pats.

– Mīļākie ziedi? – Man patīk puķes. Tas laikam no mammas iedzimts. Patīk gerberas, tās krāsainās pīpenes. – Piektdienas vakarā priekšroku dod… – …laikam kļūstu vecs, bet mierīgai atpūtai pie TV. Uz klubiem mani nevelk. – Par ko gribētu uzrakstīt dzejoli? – Laikam nevis par ko, bet kam… Gribētu veltīt dzejoli mammai.