Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Viss sākās ar dāvanu no “Druvas”

Sarmīte Feldmane
08:08
12.11.2018
160
Pildspalvas 2 1

Cēsniece Vineta Bērziņa rāda pildspalvu ar uzrakstu “Es mīlu Latviju!”. Tā viņas 3500 rakstāmo kolekcijā arī pēc gadiem atgādinās par valsts simtgadi.

Viss sākās nejauši. 1996.gadā “Druvas” redaktors Verners Rudzītis un fotogrāfe, Vinetas klasesbiedrene Valda Rozenberga ieradās pie Vinetas, lai sagatavotu rakstu par skolotāju. Un uzdāvināja pildspalvu ar “Druvas” logo. Toreiz vēl pildspalvas ar uzrakstiem nebija tik izplatītas. Drīz pēc tam Vinetai uzdāvināja pildspalvu ar uzrakstu “Laimīgu Jauno gadu!”. “Pēkšņi kļuvu modra. Pildspalvas noliku plauktā. Neko tolaik nekrāju, daudz adīju, bet radās interese. Un tā aizvien jaunas pildspalvas nonāca pie manis,” stāsta Vineta.

Visa gados sakrātā bagātība glabājas desmit un piecu litru burkās, slēgtās kastēs, lai tik bieži nebūtu jācīnās ar putekļiem. Katra pildspalva ir ar savu stāstu, atgādina par dāvinātāju, brīdi, kad tā nonākusi pie Vinetas.

“Tagad jau visi draugi, kolēģi, arī skolēni zina, ka krāju pildspalvas, un parūpējas, lai kolekcija papildinātos. Viņi man sagādā prieku un, ceru, priecājas, ieraugot, ka esmu priecīga,” saka Vineta.

Nesen kāds audzēknis skolotājai uzdāvinājis pildspalvu no Krievijas ar matrjošku galā, cits kādu no padomju laikiem ar uzrakstu krieviski “Laimīgu Jauno gadu!” un sveicieniem no Krimas.

Vineta pildspalvas sistematizējusi. Gana daudz ir suvenīru no dažādām valstīm. Tālākās atceļojušas no Honkongas. “Arī pildspalva var pastāstīt par konkrēto zemi, cilvēkiem. Man vissimpātiskākā šķiet no Meksikas. Tā ir no koka. Meksikānis ar sombrero galvā, un pār roku valsts karogs. Tā vien šķiet, ka viņam vajadzētu sākt dejot vai savaldīt vērsi. Uzreiz skaidrs, no kurienes pildspalva. Lūk, no Ēģiptes ar mūmiju, ar vudu lellīti no Taizemes, no Spānijas ar vērsi, bet no Itālijas ar Pinokio, uz pildspalvas no Īrijas redzama valsts karte. Pildspalva no Portugāles ir ar gaili, Brēmenei, protams, muzikanti. Metāla cirtnis, ko izmanto akmeņlauztuvēs, un kalnos kāpēju zābaki, kas piestiprināti pie rakstāmā, daudz ko pastāsta par Slovēniju, ” nedaudz savu krājumu atklāj kolekcionāre un atzīst, ka, nezinot, kāpēc kāds simbols izvēlēts, lai raksturotu valsti, gribas to noskaidrot.

Daudz ir pildspalvu, kuras Vineta sauc par amizantajām. Ar tām rakstīt sarežģīti, bet, ja nepieciešams kaut ko pierakstīt, to var. Lielākās ir līdz 30 centimetriem garas. Izrādās, rakstāmais var būt arī kā tūbiņa – atver vāciņu, un redzams kodoliņš. “Vismazākā ir mūsu pašu “Venden” pildspalva, kas noder arī kā piekariņš. Ir pildspalvas – magnētiņi. Lūk, pildspalva no Holandes. Kad raksta, iedegas gaismiņa, kas izgaismo tulpi. Dažādās valstīs populāri ir izmantot delfīnus, kuģīšus, zivtiņas, kas peld.”

Ļoti daudz kolekcijā ir parastu pildspalvu ar dažādu firmu uzrakstiem. “Pildspalvas ir vienas no populārākajiem reklāmas produktiem. Tās ir lētas, praktiskas,” saka Vineta un piebilst, ka vismaz pati diezin vai, ieraugot firmas nosaukumu uz pildspalvas, uzreiz izmantos tās pakalpojumus vai produktus, taču kaut uz brīdi uzmanība tiek piesaistīta.

Vineta atzīst, ka ar gadiem mainās pildspalvu dizains, arī materiāls, tās kļūst greznākas. Daudzas ir kā suvenīrs, rakstīšana ir tikai otra tās funkcija.

“Diemžēl Latvijā pildspalvas kā suvenīri ir garlaicīgas. Vienādas pildspalvas, tikai mainās uzraksti. Pēdējā laikā arī amatnieki mēģina kaut ko piedāvāt, taču pārsvarā tas ir vienkāršs koka ietvars, uz tā uzraksts, iekšā kodoliņš,” pārdomās dalās cēsniece un piebilst, ka amatniekiem šai jomā ir plašs darba lauks.

Vineta labi atceras, kas ir viņas kolekcijā. “Ja arī man jau ir kādas firmas pildspalva, tad katru gadu taču tiek izdomāts kas jauns,” bilst kolekcionāre.

Vineta zina vismaz piecus sešus cēsniekus, kuri arī krāj pildspalvas. Starp viņiem ir pāris kolēģu. “Kad kāds kaut kur aizbraucam, atvedam arī citiem. Ja gadās vairākas vienādas pildspalvas, maināmies,” atklāj Vineta un piebilst, ka nesen viņas kolekcijā nokļuvusi kolēģes atvestā pildspalva no Belovežas gāršas Baltkrievijā.

Vineta veikalos pildspalvas kolekcijai nemeklē un nepērk. “Katra pildspalva pie manis nonākusi ar mīlestību. Tas, kurš dāvinājis, to ir izraudzījies, domājis par mani,” saka Vineta. Ar tām, kuras tikko uzdāvinātas, skolotāja raksta. Kolekcionāre atzīst, ka prātīgāk ir krāt pildspalvu ietvarus bez kodoliņiem, jo tie dažkārt sāk tecēt.

Vecmāmiņas kolekcija patīk arī abiem mazbērniem. Ar viņiem ir stingra noruna, ka jābūt uz­manīgiem, jo pildspalvas var salūzt. Gabrielai ļoti patīk bai­dīties, kad vecmāmiņa spēlējas ar pildsplavu, kurai galā spalvains zirneklis.

“Katram cilvēkam jau vajag kādu aizraušanos. Ģimenē ir krāti mazie kalendāri un sērkociņu etiķetes. Nu vairs ne. Laikam ejot, kaut kas mainās. Pildspalvas turpināšu krāt. Arī ģimene ir iesaistījusies,” saka Vineta Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
18

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
75

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
266

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
699
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
166

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
281

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi