Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Viss sākās ar dāvanu no “Druvas”

Sarmīte Feldmane
08:08
12.11.2018
25
Pildspalvas 2 1

Cēsniece Vineta Bērziņa rāda pildspalvu ar uzrakstu “Es mīlu Latviju!”. Tā viņas 3500 rakstāmo kolekcijā arī pēc gadiem atgādinās par valsts simtgadi.

Viss sākās nejauši. 1996.gadā “Druvas” redaktors Verners Rudzītis un fotogrāfe, Vinetas klasesbiedrene Valda Rozenberga ieradās pie Vinetas, lai sagatavotu rakstu par skolotāju. Un uzdāvināja pildspalvu ar “Druvas” logo. Toreiz vēl pildspalvas ar uzrakstiem nebija tik izplatītas. Drīz pēc tam Vinetai uzdāvināja pildspalvu ar uzrakstu “Laimīgu Jauno gadu!”. “Pēkšņi kļuvu modra. Pildspalvas noliku plauktā. Neko tolaik nekrāju, daudz adīju, bet radās interese. Un tā aizvien jaunas pildspalvas nonāca pie manis,” stāsta Vineta.

Visa gados sakrātā bagātība glabājas desmit un piecu litru burkās, slēgtās kastēs, lai tik bieži nebūtu jācīnās ar putekļiem. Katra pildspalva ir ar savu stāstu, atgādina par dāvinātāju, brīdi, kad tā nonākusi pie Vinetas.

“Tagad jau visi draugi, kolēģi, arī skolēni zina, ka krāju pildspalvas, un parūpējas, lai kolekcija papildinātos. Viņi man sagādā prieku un, ceru, priecājas, ieraugot, ka esmu priecīga,” saka Vineta.

Nesen kāds audzēknis skolotājai uzdāvinājis pildspalvu no Krievijas ar matrjošku galā, cits kādu no padomju laikiem ar uzrakstu krieviski “Laimīgu Jauno gadu!” un sveicieniem no Krimas.

Vineta pildspalvas sistematizējusi. Gana daudz ir suvenīru no dažādām valstīm. Tālākās atceļojušas no Honkongas. “Arī pildspalva var pastāstīt par konkrēto zemi, cilvēkiem. Man vissimpātiskākā šķiet no Meksikas. Tā ir no koka. Meksikānis ar sombrero galvā, un pār roku valsts karogs. Tā vien šķiet, ka viņam vajadzētu sākt dejot vai savaldīt vērsi. Uzreiz skaidrs, no kurienes pildspalva. Lūk, no Ēģiptes ar mūmiju, ar vudu lellīti no Taizemes, no Spānijas ar vērsi, bet no Itālijas ar Pinokio, uz pildspalvas no Īrijas redzama valsts karte. Pildspalva no Portugāles ir ar gaili, Brēmenei, protams, muzikanti. Metāla cirtnis, ko izmanto akmeņlauztuvēs, un kalnos kāpēju zābaki, kas piestiprināti pie rakstāmā, daudz ko pastāsta par Slovēniju, ” nedaudz savu krājumu atklāj kolekcionāre un atzīst, ka, nezinot, kāpēc kāds simbols izvēlēts, lai raksturotu valsti, gribas to noskaidrot.

Daudz ir pildspalvu, kuras Vineta sauc par amizantajām. Ar tām rakstīt sarežģīti, bet, ja nepieciešams kaut ko pierakstīt, to var. Lielākās ir līdz 30 centimetriem garas. Izrādās, rakstāmais var būt arī kā tūbiņa – atver vāciņu, un redzams kodoliņš. “Vismazākā ir mūsu pašu “Venden” pildspalva, kas noder arī kā piekariņš. Ir pildspalvas – magnētiņi. Lūk, pildspalva no Holandes. Kad raksta, iedegas gaismiņa, kas izgaismo tulpi. Dažādās valstīs populāri ir izmantot delfīnus, kuģīšus, zivtiņas, kas peld.”

Ļoti daudz kolekcijā ir parastu pildspalvu ar dažādu firmu uzrakstiem. “Pildspalvas ir vienas no populārākajiem reklāmas produktiem. Tās ir lētas, praktiskas,” saka Vineta un piebilst, ka vismaz pati diezin vai, ieraugot firmas nosaukumu uz pildspalvas, uzreiz izmantos tās pakalpojumus vai produktus, taču kaut uz brīdi uzmanība tiek piesaistīta.

Vineta atzīst, ka ar gadiem mainās pildspalvu dizains, arī materiāls, tās kļūst greznākas. Daudzas ir kā suvenīrs, rakstīšana ir tikai otra tās funkcija.

“Diemžēl Latvijā pildspalvas kā suvenīri ir garlaicīgas. Vienādas pildspalvas, tikai mainās uzraksti. Pēdējā laikā arī amatnieki mēģina kaut ko piedāvāt, taču pārsvarā tas ir vienkāršs koka ietvars, uz tā uzraksts, iekšā kodoliņš,” pārdomās dalās cēsniece un piebilst, ka amatniekiem šai jomā ir plašs darba lauks.

Vineta labi atceras, kas ir viņas kolekcijā. “Ja arī man jau ir kādas firmas pildspalva, tad katru gadu taču tiek izdomāts kas jauns,” bilst kolekcionāre.

Vineta zina vismaz piecus sešus cēsniekus, kuri arī krāj pildspalvas. Starp viņiem ir pāris kolēģu. “Kad kāds kaut kur aizbraucam, atvedam arī citiem. Ja gadās vairākas vienādas pildspalvas, maināmies,” atklāj Vineta un piebilst, ka nesen viņas kolekcijā nokļuvusi kolēģes atvestā pildspalva no Belovežas gāršas Baltkrievijā.

Vineta veikalos pildspalvas kolekcijai nemeklē un nepērk. “Katra pildspalva pie manis nonākusi ar mīlestību. Tas, kurš dāvinājis, to ir izraudzījies, domājis par mani,” saka Vineta. Ar tām, kuras tikko uzdāvinātas, skolotāja raksta. Kolekcionāre atzīst, ka prātīgāk ir krāt pildspalvu ietvarus bez kodoliņiem, jo tie dažkārt sāk tecēt.

Vecmāmiņas kolekcija patīk arī abiem mazbērniem. Ar viņiem ir stingra noruna, ka jābūt uz­manīgiem, jo pildspalvas var salūzt. Gabrielai ļoti patīk bai­dīties, kad vecmāmiņa spēlējas ar pildsplavu, kurai galā spalvains zirneklis.

“Katram cilvēkam jau vajag kādu aizraušanos. Ģimenē ir krāti mazie kalendāri un sērkociņu etiķetes. Nu vairs ne. Laikam ejot, kaut kas mainās. Pildspalvas turpināšu krāt. Arī ģimene ir iesaistījusies,” saka Vineta Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
100

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
140

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
284

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
109

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi