“Teju visu vasaru Cēsu vecpilsētā notiek ielas remonts, bet par drošu pārvietošanos gar būvdarbiem nevienam, šķiet, nav jāraizējas! Nesen biju Cēsīs, devos pa Rīgas ielu uz augšu. Nejauši nokritu, kājā ieguvu dziļu, vaļēju brūci, nobrāzums bija plaukstas lielumā. Iegriežoties aptiekā, farmaceite teica, ka es neesot vienīgā, kam tā šovasar gadījies, turklāt manīts, ka pakrīt arī tūristi. Var jau teikt – kur skatījos, ka neredzēju, kur kāju likt, bet, ja reiz ne viens vien guvis brūces un nobrāzumus, ejot pa centrālo vecpilsētas ielu, vai tā vairs ir neuzmanība? Kādu iespaidu par sevi parādām iebraucējiem? Saprotams, ka iela jāsaved kārtībā, bet jāgādā arī, lai iedzīvotāji bez raizēm var nokļūt, kur nepieciešams. Pēc brauciena uz Cēsīm man laukos darbi palika pusdarīti. Astoņas dienas bija darba nespējas lapa, ārsts nozīmēja gultas režīmu,” pastāstīja Iveta no Skujenes.
