Cēsnieks Ivars Prokofjevs (19 gadi) ir velo komandas “ZZS-SEB-Cēsis” dalībnieks. Pats stāsta, ka sevi uz velosipēda atminas jau kopš četru gadu vecuma. Ar velosportu aizrāvies, jo arī ģimenē bijuši velosportisti.
“Riteņbraukšana noteikti ir mana aizraušanās, turklāt jāsaka- pēdējos gados arvien vairāk jauniešu aizraujas ar velosportu. Ja sacensībās ir mērķis uzvarēt, treniņiem jāpievērš liela uzmanība. Es treniņiem veltu daudz laika, divas stundas katru dienu braukšanai. Teju ik dienu nobraucu vidēji 60 kilometrus,” stāsta Ivars, sakot, ka ierasti maršruti ir uz Kārļiem, Lenčiem un citām vietām ārpus pilsētai. Ivars stāsta, ka šādā karstumā treniņiem laiku velta vai nu agri no rīta, vai vēlu vakaros.
Runājot par Cēsīm kā draudzīgu pilsētu velobraucējiem, Ivars atzīst, ka pēdējā gada laikā īpaši var manīt, ka daudz cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem. Pat tūristi.
“Tas viss ir forši, velosipēdistu pilsētā varētu būt vēl vairāk. Taču jāteic, ka noteikti jāpaiet vēl daudziem gadiem, lai mainītos autovadītāju attieksme pret velosipēdistiem. Patlaban radies iespaids, ka autovadītāji domā – ceļi paredzēti tikai viņiem. Bieži vien velosipēdisti tiek ignorēti, tā kā mums līdz Eiropas līmenim vēl tālu. Protams, varētu gribēties veloceliņus, taču tiem īsti nav vietas pilsētā. Drīzāk tos varētu izbūvēt pa Gaujas ielu uz Gauju, uz Ninieri vai citām vietām ārpus pilsētas, kurp bieži dodas pilsētnieki,” domās dalās Ivars un teic, ka Cēsis ir gana draudzīgas velosportam. “Ne velti Cēsīs vismaz trīs reizes gadā notiek dažādas sacensības velosipēdistiem. Taču vēl ar lielāku mērķtiecību Cēsis varētu virzīties uz pilsētas nosaukumu, kura draudzīga velosipēdistiem, popularizējot ne tikai velosportu, bet arī riteni kā pārvietošanās līdzekli pilsētā,” saka cēsnieks.
Saruna slaikā Ivars atklāj, ka šopavasar ģimene atvērusi Cēsīs, Palasta ielā velo remonta darbnīcu.
“Tāds neliels ģimenes biznesiņš. Daudz naudas jau ar to nevar nopelnīt, bet pirmajos trīs mēnešos kopš strādājam, vairākiem cilvēkiem esam palīdzējuši velosipēdus salabot. Domāju, ka gan jau ar laiku velosipēdisti mūs pamanīs un darbiņš būs,” teic Ivars, sakot, ka uz ielas redzams – reti kurš savu divriteni uztur labā stāvoklī. Ivars to izskaidro ar naudas trūkumu, taču norāda, ka labi kopts un uzturēts braucamais kalpos krietni ilgāk.
“Ir jau gan bijušas situācijas, ka cilvēks atved salabot velosipēdu, uzzina, cik būs jāmaksā, un teic, ka labāk aiziešot uz “Maximu” jaunu nopirkt par 60 latiem. Te nu gan jāteic, ka nereti cilvēki neapzinās lietu kvalitāti. Tik lēti pirts divritenis nekad nekalpos ilgi, turklāt domāju, ka ar tādu var braukt tikai pa pilsētas ielām, nevis lauku ceļiem vai meža takām. Taču katra paša izvēle, kādu velosipēdu un kādiem mērķiem iegādāties,” saka sportists un norāda, ka svarīgākais, lai velosipēdam būtu kārtīgi uzpumpētas riepas un lai braucamrīkam darbotos bremzes.
Komentāri