Cēsniece Zane Zaharova (24 gadi) šovasar ieguva maģistratūra grādu apģērba dizainā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Meitene tagad jau strādā pie nākamā pavasara kolekcijas un teic, ka sevi modes pasaulē saskata. Zanei ir sapņi un mērķi, kurus nākotnē realizēt. Kā pati saka- atrodas tikai paša ceļa sākumā. Viņai viss vēl ir priekšā.
“Uz jautājumu, kādēļ kļuvu par apģērba dizaineri, man nav sava skaistā stāsta, ka piepildīju bērnības sapni. Mana mamma vienmēr ģimenei kaut ko šuva, bet es vienmēr domāju, kā viņa tā var? Kāpēc viņa neaiziet uz veikalu un nenopērk sev to, kas patīk? Pie sevis domāju, ka nekad tā nevarēšu knibināties. Tā nu ir sanācis, ka arī es aizgāju mammas pēdās un trešā kursā augstskolā sapratu, ka tā ir mana īstā vieta,” stāsta Zane un teic, ka augstskolā ir iemācījusies visu no nulles – apģērba konstruēšanu, šaušanu, auduma un materiālu izvēli, kā arī atradusi savu knifiņu, ko apģērbā ielikt, lai to sauktu par savu rokrakstu.
Zane stāsta, ka sešos studiju gados ir mēģinājusi atrast savu stilu. Jaunā apģērbu dizainere atzīst, ka viņai patīk romantiskais un sievišķīgais pieskāriens sieviešu apģērbā.
“Kādreiz gadījās, ka pasniedzēji mūsu ieceres noliedza, bet vienmēr esmu bijusi spītīga, ja ideja man iešāvusies prātā, vienmēr esmu vēlējusies to redzēt realizētu. Raksturojot savus tērpus, jāteic – tie noteikti nav avangards. Mani tērpi ir pietuvināti ikdienai, lai būtu ērti un valkājami. Droši vien tādēļ aizgāju studēt modes dizainu nevis uz Mākslas akadēmiju, bet RTU. Es gribēju iemācīties radīt reāli valkājamu apģērbu. Turklāt, cik tad Latvijā ir tādu cilvēku, kas var atļauties aizrauties ar avangardu? Cik no modes māksliniekiem var dzīvot tikai ar tērpu radīšanu kā mākslu un piedalīšanos kādos starptautiskos konkursos,” vaicā Zane un teic, ka viņas apģērbā dominē sievišķība, to pamatojot: “Sievietei ir jābūt sievišķīgai. Uzskatu, ka sievietēm vairāk būtu jāstaigā kleitās, svārkos, blūzēs, mazāk biksēs.”
Zane teic, ka Latvijā ir daudz labu dizaineru, kuri sevi pierādījuši arī ārpus valsts robežām, lai gan neslēpj, ka šis darba lauciņš nav no vieglākajiem. Tāpat kā daudzās citās radošās profesijās, ir jāprot sevi pierādīt.
Ar Zani runājam arī par to, kā Cēsīs, Rīgā ģērbjas jaunieši un kādas vērojamas atšķirības. Apģērbu dizainere norāda, ka arī Cēsīs, kas nenoliedzami ir mazpilsēta, pamazām jaunieši sāk novērtēt individuālā apģērba un tēla veidošanu.
“Nenoliedzami, Rīgā uz ielas var biežāk sastapt stilīgus jauniešus, bet tas varbūt tādēļ, ka Cēsīs nemaz nav labu apģērbu veikalu. Taču atkal jāsaka, ja būtu pieprasījums, varbūt būtu arī piedāvājums,” teic Zane un nenoliedz iespēju, ka arī Cēsīs kādreiz būs viņas veikaliņš ar pašas modelētiem tērpiem.
“Tā ir fantastiska sajūta, kad redzu cilvēku manis darinātā tērpā. Īpaši, ja cilvēks tajā labi izskatās un jūtas. Kaut gan jāsaka, ka neapmierinātu klientu līdz šim man nav bijis. Vienmēr kopā izdomājam tērpa modeli. Ja pašai kaut kas tērpa tapšanas procesā nepatīk, to ārdu laukā pat vairākas reizes, līdz esmu apmierināta arī pati. Ir man bijis gods šūt arī vienu kāzu kleitu. Tas bija īpaši atbildīgs un skaists mirklis, bet man izdevās,” smaidot teic Zane un atklāj, ka, beidzot maģistrantūras studijas, pievērsusies arī vīriešu uzvalkiem un sev par pārsteigumu atklājusi, ka viņu interesē arī vīriešu apģērbs. Turklāt pat tik klasisku lietu kā uzvalku, viņasprāt, var uzmodelēt un uzšūt savdabīgā skatījumā.
Zane stāsta, ka viņas jaunākā apģērbu kolekcija būs skatāma pavasarī kādā modes konkursā. Pēc tam arī Zanes jaunie tērpi meklēs ceļu pie viņas talanta un darba cienītājiem.
Liene Lote Grizāne
Komentāri