Nopietni nenopietnajā Jauniešu lappuses spēlē „Divkauja”
šoreiz tikās divi cēsnieki – peintbolists Edgars Zvaigzne ( 20 gadi) un LU Filozofijas fakultātes students Roberts Osītis (20 gadi). Puiši cīnās par dāvanu karti foto sesijai no Cēsīs labākā fotosalona „Vidzemes fotostudija”. –Uzzīmējiet kādu dzīvu būtni.
Roberts:- Uzzīmēju Kristapu no Alūksnes…. Varbūt tur tāds Kristaps patiešām dzīvo.
Edgars:- Zīmēšana man nekad nav padevusies, bet centos uzzīmēt putnu. Tas varētu būt dzenis.
–Ar ko jums asociējas rudens?
Roberts:- Pirmā asociācija – balts. Bet vispār rudens man šķiet kā laiks pēc katarses, pēc lielajiem emociju plūdiem, kas vasarā norisinās. Rudens neiezīmē tikai kaut kā beigu sākumu, bet drīzāk jaunas iespējas. Baltas lapas princips. Kaut kas sākas no sākuma.
Edgars:- Pirmā asociācija ar rudeni- Sigulda. Pašam rudens ir visnotaļ pozitīvs mēnesis, kurš atrodas starp maniem diviem mīļākajiem gadalaikiem – vasaru un ziemu. Rudens arī man ir pārejas mēnesis.
–Kāda naudas vienība ir Ungārijā? (Pareizā atbilde- forinti)
Roberts:- Nezinu gan. Varbūt Ungārijas zlots.
Edgars:- Nezinu. –Atminiet latviešu tautas mīklu- liela, liela pļava, divi gani- viens zelta, otrs- sudraba. (Pareizā atbilde- Saule un Mēness)
Roberts:- Ja pieņemam, ka lielā pļava ir debess jums, tad gani varētu būt Saule un Mēness.
Edgars:- Mana asociācija bija ar kaut kādiem laukaugiem. Kukurūza un kaut kādi graudi.
–Kā vērtējat TV piedāvājumu Latvijā?
Roberts:- Es televizoru skatos ļoti reti, tādēļ īsti nezināšu visu, ko TV ekrānos var redzēt. Taču, cik nācies aci uzmest, neteikšu, ka tas, ko mums piedāvā, ir kaut kas ļoti kvalitatīvs. Saturiski televīzijas izvēlas romiešu principu- maize un izklaides. Lai cilvēki, skatoties TV, aizmirstos. Piedāvājumā ir dažādi šovi, izklaides programmas. Man patīk LTV1 „Vakara intervijas”. Tās bieži ir interesantas un saturiskas. Arī raidījums „Krējums saldais” bija skatāms raidījums. Gribētos TV redzēt vairāk kvalitatīvu kino un pārdomātu izklaides programmu.
Edgars:- Svētdien vakarā ieslēdzu televizoru un vīlos. Vienā kanālā dziedāja ģimenes, otrā sacentās Latvijas zvaigznes. Sapratu, ka līdz pat Ziemassvētkiem šajos kanālos vismaz svētdienas vakarā nebūs, ko redzēt. Mans favorītraidījums ir „Tūkstošs jūdzes”, kur ar džipiem vīri dodas pa Eiropu. Nepatīk, ka lielākā daļa raidījumu ir špikoti no ārzemju kanāliem, turklāt tas nav pat izdarīts kvalitatīvi. Žēl, ka mums pašiem nav savu ideju, kuras realizēt ā. Pats vēlētos, lai mūsu televīzijās būtu plašāki sporta apskati, jo sporta dzīve nebeidzas ar vienas hokeja, basketbola vai futbola komandas panākumiem. Ir taču arī plašāki sporta notikumi pasaulē.
– „Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību.” Kas teicis šos vārdus un kā tos vērtējat? (Pareizā atbilde- Māte Terēze)
Roberts:- Teicis to varētu būt Gandī. Man rodas pretjautājums, ko vispār nozīmē liels vai mazs darbs? Arī Hitlers ir padarījis lielus darbus, kas gan palikuši pagātnē, bet tos atceras arī šodien. Taču skatoties uz to no visuma fona, tas ir neliels smilšu graudiņš visā plašumā. Domāju, ka katrs dzīvē darām to, ko mums lemts darīt un neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs vienkārši darām savus darbus, kas ir nozīmīgi.
Edgars:- Nezinu, kas to teicis. Taču šis teiciens man asociējas ar Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kuri, strādādami šajā valstī, nespēj paveikt neko lielu Eiropas līmenī, bet strādā ar mīlestību un dara, ko var pašu zemes robežās.
-Pēc kā vērtējat cilvēkus, ar kuriem iepazīstaties?
Roberts:- Vienmēr jau cilvēkos piesaista atšķirīgais un neparastais. Vēl svarīgs uzsvars, lai cilvēks būtu patiess, nevis samākslots. Man nepatīk cilvēki, kuri atdarina citu manieres vai izturēšanos, pazaudējot savu identitāti.
Edgars:- Iepazīstoties ar cilvēku, svarīgs ir pirmais iespaids. Svarīgas ir elementāras lietas – vai cilvēks ir pieklājīgs, saistošs sarunās un tā tālāk. Piekritīšu Robertam, ka atšķirīgais citos liekas pievilcīgs.
– Iedomājies- tu esi kuģa kapteinis. Uz kuģa ir četras kajītes, astoņi logi, viens pavārs. Kuģis būvēts 2000. gadā un kuģim ir viens klājs. Sakiet, cik gadu ir kuģa kapteinim?
Roberts:- …
Edgars:- Tā kā prasīji iedomāties, ka esmu kuģa kapteinis, tad tas būs mans vecums.
Roberts:- Re kā! Uzmanības spēle un es kārtīgi neklausījos jautājumu. – Kur Latvijā atrodas apdzīvota vieta Rugāji? (Pareizā atbilde- Latgalē, netālu no Balviem)
Roberts:- Varbūt Kurzemes pusē. Taču nenoliegšu, ka Latvijā visur bijis neesmu, lai gan ar lielu interesi apceļoju dzimto zemi. Turklāt Latvija ir dažāda. Latgale no Kurzemes atšķiras krasi.
Edgars:- Teikšu, ka Latgalē, bet pats tur bijis neesmu. Bet ar vecākiem esam gana daudz izbraukājuši Latviju, apskatot ievērojamākos kultūrvēsturiskā mantojuma objektus.
–Kā vērtējat eiro ieviešanu Latvijā?
Roberts:- Esmu par, jo, manuprāt, ir smieklīgi vienīgajiem turēties pie kaut kādas latviskās nominālās identitātes. Eiro ieviešanas palīdzēs biznesmeņiem veidot saikni ar Eiropu un iziet ārpus Latvijas. Bet es neesmu ekonomists un varbūt mans viedoklis ir maldīgs. Varbūt esmu no tās paaudzes, kas neizjūt tādu piesaisti latam, kā mūsu vecvecāki, kuri par to cīnījās. Un tas atkal ir iemesls paaudžu strīdiem, jo nenovērtējam to, par ko cīnījušies mūsu senči un senču senči.
Edgars:- Es atbalstu, jo Eiropas Savienībā varētu būt vienota naudas zīme. Jo cilvēki mūsdienās daudz ceļo, viena valūta atvieglotu ceļošanu, nebūtu jāmaina nauda. Taču tā Latvija zaudēs arī savu identitāti, savu naudas zīmi, kas varbūt mūs raksturo kā spēcīgu tautu.
-Kāpēc cilvēki raud?
Roberts:- Pēc tam kļūst vieglāk. Raudāšana ir iemesls, kā samierināties ar kādu situāciju. Tas, protams, arī ir fizioloģisks process, ko izskaidrot nevaru, kāpēc tā notiek. Taču šajā gadījumā gribu pateikt, ka nepiekrītu stereotipam par to, ka raudāt var tikai meitenes. Arī vīrieši var raudāt. Tas nav nekas nosodāms.
Edgars:- Raudāšana ir emociju izrādīšana- bēdās, laimē. Es arī nepiekritīšu stereotipam par to, ka vīrieši neraud. Vai tad vīrietim jābūt koka gabalam, kurš nevar izrādīt emocijas un jūtas? Emociju izrādīšana nav nekas nosodāms. Vecākiem nevajag maziem puikām mācīt, lai viņi neraud! -Labākais darbs, ko līdz šim esat paveikuši?
Roberts:- Ceru, ka mani labākie darbi vēl sekos. Visa dzīve vēl priekšā! Es mēģinu būt labs un cenšos arvien kļūt labāks nekā esmu.
Edgars:- Kaut kas viens prātā nenāk, bet varu teikt, ka esmu izpalīdzīgs cilvēks un, ja vien varu, palīdzību neliedzu. Zinu, ka labie darbi atmaksājas ar to pašu. -Iesakiet nākamās spēles dalībniekus. Roberts:- Alisi Upmali. Edgars:- Aneti Pavāri.
Foto: Liene Lote Grizāne
Komentāri