Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kāda naudas vienība ir Ungārijā?

Druva
08:58
06.09.2010
48
Img 0014 1

Nopietni nenopietnajā Jauniešu lappuses spēlē „Divkauja”

šoreiz tikās divi cēsnieki – peintbolists Edgars Zvaigzne ( 20 gadi) un LU Filozofijas fakultātes students Roberts Osītis (20 gadi). Puiši cīnās par dāvanu karti foto sesijai no Cēsīs labākā fotosalona „Vidzemes fotostudija”. –Uzzīmējiet kādu dzīvu būtni.

Roberts:- Uzzīmēju Kristapu no Alūksnes…. Varbūt tur tāds Kristaps patiešām dzīvo.

Edgars:- Zīmēšana man nekad nav padevusies, bet centos uzzīmēt putnu. Tas varētu būt dzenis.

Ar ko jums asociējas rudens?

Roberts:- Pirmā asociācija – balts. Bet vispār rudens man šķiet kā laiks pēc katarses, pēc lielajiem emociju plūdiem, kas vasarā norisinās. Rudens neiezīmē tikai kaut kā beigu sākumu, bet drīzāk jaunas iespējas. Baltas lapas princips. Kaut kas sākas no sākuma.

Edgars:- Pirmā asociācija ar rudeni- Sigulda. Pašam rudens ir visnotaļ pozitīvs mēnesis, kurš atrodas starp maniem diviem mīļākajiem gadalaikiem – vasaru un ziemu. Rudens arī man ir pārejas mēnesis.

Kāda naudas vienība ir Ungārijā? (Pareizā atbilde- forinti)

Roberts:- Nezinu gan. Varbūt Ungārijas zlots.

Edgars:- Nezinu. –Atminiet latviešu tautas mīklu- liela, liela pļava, divi gani- viens zelta, otrs- sudraba. (Pareizā atbilde- Saule un Mēness)

Roberts:- Ja pieņemam, ka lielā pļava ir debess jums, tad gani varētu būt Saule un Mēness.

Edgars:- Mana asociācija bija ar kaut kādiem laukaugiem. Kukurūza un kaut kādi graudi.

Kā vērtējat TV piedāvājumu Latvijā?

Roberts:- Es televizoru skatos ļoti reti, tādēļ īsti nezināšu visu, ko TV ekrānos var redzēt. Taču, cik nācies aci uzmest, neteikšu, ka tas, ko mums piedāvā, ir kaut kas ļoti kvalitatīvs. Saturiski televīzijas izvēlas romiešu principu- maize un izklaides. Lai cilvēki, skatoties TV, aizmirstos. Piedāvājumā ir dažādi šovi, izklaides programmas. Man patīk LTV1 „Vakara intervijas”. Tās bieži ir interesantas un saturiskas. Arī raidījums „Krējums saldais” bija skatāms raidījums. Gribētos TV redzēt vairāk kvalitatīvu kino un pārdomātu izklaides programmu.

Edgars:- Svētdien vakarā ieslēdzu televizoru un vīlos. Vienā kanālā dziedāja ģimenes, otrā sacentās Latvijas zvaigznes. Sapratu, ka līdz pat Ziemassvētkiem šajos kanālos vismaz svētdienas vakarā nebūs, ko redzēt. Mans favorītraidījums ir „Tūkstošs jūdzes”, kur ar džipiem vīri dodas pa Eiropu. Nepatīk, ka lielākā daļa raidījumu ir špikoti no ārzemju kanāliem, turklāt tas nav pat izdarīts kvalitatīvi. Žēl, ka mums pašiem nav savu ideju, kuras realizēt ā. Pats vēlētos, lai mūsu televīzijās būtu plašāki sporta apskati, jo sporta dzīve nebeidzas ar vienas hokeja, basketbola vai futbola komandas panākumiem. Ir taču arī plašāki sporta notikumi pasaulē.

„Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību.” Kas teicis šos vārdus un kā tos vērtējat? (Pareizā atbilde- Māte Terēze)

Roberts:- Teicis to varētu būt Gandī. Man rodas pretjautājums, ko vispār nozīmē liels vai mazs darbs? Arī Hitlers ir padarījis lielus darbus, kas gan palikuši pagātnē, bet tos atceras arī šodien. Taču skatoties uz to no visuma fona, tas ir neliels smilšu graudiņš visā plašumā. Domāju, ka katrs dzīvē darām to, ko mums lemts darīt un neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs vienkārši darām savus darbus, kas ir nozīmīgi.

Edgars:- Nezinu, kas to teicis. Taču šis teiciens man asociējas ar Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kuri, strādādami šajā valstī, nespēj paveikt neko lielu Eiropas līmenī, bet strādā ar mīlestību un dara, ko var pašu zemes robežās.

-Pēc kā vērtējat cilvēkus, ar kuriem iepazīstaties?

Roberts:- Vienmēr jau cilvēkos piesaista atšķirīgais un neparastais. Vēl svarīgs uzsvars, lai cilvēks būtu patiess, nevis samākslots. Man nepatīk cilvēki, kuri atdarina citu manieres vai izturēšanos, pazaudējot savu identitāti.

Edgars:- Iepazīstoties ar cilvēku, svarīgs ir pirmais iespaids. Svarīgas ir elementāras lietas – vai cilvēks ir pieklājīgs, saistošs sarunās un tā tālāk. Piekritīšu Robertam, ka atšķirīgais citos liekas pievilcīgs.

Iedomājies- tu esi kuģa kapteinis. Uz kuģa ir četras kajītes, astoņi logi, viens pavārs. Kuģis būvēts 2000. gadā un kuģim ir viens klājs. Sakiet, cik gadu ir kuģa kapteinim?

Roberts:- …

Edgars:- Tā kā prasīji iedomāties, ka esmu kuģa kapteinis, tad tas būs mans vecums.

Roberts:- Re kā! Uzmanības spēle un es kārtīgi neklausījos jautājumu. – Kur Latvijā atrodas apdzīvota vieta Rugāji? (Pareizā atbilde- Latgalē, netālu no Balviem)

Roberts:- Varbūt Kurzemes pusē. Taču nenoliegšu, ka Latvijā visur bijis neesmu, lai gan ar lielu interesi apceļoju dzimto zemi. Turklāt Latvija ir dažāda. Latgale no Kurzemes atšķiras krasi.

Edgars:- Teikšu, ka Latgalē, bet pats tur bijis neesmu. Bet ar vecākiem esam gana daudz izbraukājuši Latviju, apskatot ievērojamākos kultūrvēsturiskā mantojuma objektus.

Kā vērtējat eiro ieviešanu Latvijā?

Roberts:- Esmu par, jo, manuprāt, ir smieklīgi vienīgajiem turēties pie kaut kādas latviskās nominālās identitātes. Eiro ieviešanas palīdzēs biznesmeņiem veidot saikni ar Eiropu un iziet ārpus Latvijas. Bet es neesmu ekonomists un varbūt mans viedoklis ir maldīgs. Varbūt esmu no tās paaudzes, kas neizjūt tādu piesaisti latam, kā mūsu vecvecāki, kuri par to cīnījās. Un tas atkal ir iemesls paaudžu strīdiem, jo nenovērtējam to, par ko cīnījušies mūsu senči un senču senči.

Edgars:- Es atbalstu, jo Eiropas Savienībā varētu būt vienota naudas zīme. Jo cilvēki mūsdienās daudz ceļo, viena valūta atvieglotu ceļošanu, nebūtu jāmaina nauda. Taču tā Latvija zaudēs arī savu identitāti, savu naudas zīmi, kas varbūt mūs raksturo kā spēcīgu tautu.

-Kāpēc cilvēki raud?

Roberts:- Pēc tam kļūst vieglāk. Raudāšana ir iemesls, kā samierināties ar kādu situāciju. Tas, protams, arī ir fizioloģisks process, ko izskaidrot nevaru, kāpēc tā notiek. Taču šajā gadījumā gribu pateikt, ka nepiekrītu stereotipam par to, ka raudāt var tikai meitenes. Arī vīrieši var raudāt. Tas nav nekas nosodāms.

Edgars:- Raudāšana ir emociju izrādīšana- bēdās, laimē. Es arī nepiekritīšu stereotipam par to, ka vīrieši neraud. Vai tad vīrietim jābūt koka gabalam, kurš nevar izrādīt emocijas un jūtas? Emociju izrādīšana nav nekas nosodāms. Vecākiem nevajag maziem puikām mācīt, lai viņi neraud! -Labākais darbs, ko līdz šim esat paveikuši?

Roberts:- Ceru, ka mani labākie darbi vēl sekos. Visa dzīve vēl priekšā! Es mēģinu būt labs un cenšos arvien kļūt labāks nekā esmu.

Edgars:- Kaut kas viens prātā nenāk, bet varu teikt, ka esmu izpalīdzīgs cilvēks un, ja vien varu, palīdzību neliedzu. Zinu, ka labie darbi atmaksājas ar to pašu. -Iesakiet nākamās spēles dalībniekus. Roberts:- Alisi Upmali. Edgars:- Aneti Pavāri.

Foto: Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi