Šomēnes Jauniešu lapas spēlē “Divkauja” piedalījās cēsnieces Anete Pavāre un Zane Zālīte, kuras cīnās par foto studijas “Vidzemes foto aģentūra” vērtīgo dāvanu karti. Uzvarētāju noteiks jau pazīstamie spēles vērtētāji -Divi gudrie.
-Uzzīmējiet kādu sadzīves priekšmetu. Anete:- Uzzīmēju dakšu. Bez tās mūsu ikdiena būtu daudz sarežģītāka. Zane:- Es izvēlējos attēlot mobilo telefonu, kurš sadzīvē ļoti noder.
-Cik politisko spēku piedalās šī gada vēlēšanās? (Pareizā atbilde- 13)
Anete:- Teikšu 12. Šogad došos vēlēt pirmo reizi, esmu jau izdarījusi izvēli. Taču man šķiet, ka neatkarīgi no tā, par ko balsojam, vēlēšanās uzvar vienmēr tie, kuriem it kā ir jāuzvar.
Zane:- Man atbilde būs – 11 politiskie spēki. Taču runājot par vēlēšanām, jāteic, ka šajās vēlēšanās varētu ievēlēt tādu valdību, kas nākamo četru gadu laikā dzīvi Latvijā nepadarīs vēl neciešamāku. Bet vēlēšanās piedalīšos noteikti. Tas ir mans pilsoniskais pienākums.
-Atminiet latviešu tautas mīklu. Pilna kūts ar aitiņām, visas guļ bez ļipiņām. Kas tas ir? (Pareizā atbilde- krāsns un ogles) Anete:- Krāsns un maizes kukulīši.
Zane:- Nezinu gan.
– Par ko bērnībā sapņojāt kļūt un vai jūsu sapņi piepildās? Anete:- Galvenais, lai ir ideja vai sapnis, uz kuru tiekties. Bērnībā un arī tagad bieži sapņoju. Patlaban gana nereāls sapnis ir personīgais auto.
Zane:- Bērnībā sapņoju kļūt par mākslinieci, mani sapņi pamazām sāka piepildīties ar to, ka pabeidzu Cēsu mākslas skolu. Pašreiz domāju turpināt mākslas ceļu, mani interesē studijas saistībā ar kultūru, režiju. Uzskatu, ka sapņi piepildās ar to mirkli, kas skaidri izvirzām mērķus un uz tiem virzāmies.
-Kura ir ASV prezidenta mītnes pilsēta? (Pareizā atbilde- Vašingtona)
Anete:- Vašingtona, ja nekas nav mainījies. Šajā jautājumā.
Zane:- Viennozīmīgi- Vašingtona.
-Ko domājat par jauniešiem, kuri dodas studēt uz ārzemēm?
Anete:- Manuprāt, tas ir slikti, jo Latvijā zaudējam labus speciālistus. Ja cilvēks iegūst zināšanas ārpus savas zemes, līdz ar to lielā mērā viņš savu turpmāko karjeru saista ar šo valsti. Domāju, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri pēc studijām ārzemēs atgriežas Latvijā. Turklāt šis ir laiks, kad no Latvijas izceļo ļoti daudz cilvēku gan darba, gan mācību nolūkos. Par sevi zinu, ka uz ārzemēm, iespējams, došos, lai nopelnītu naudu studijām. Tiesa gan, studijām Latvijā.
Zane:- No vienas puses tas ir labi, jo ārzemēs izglītībai ir labāka kvalitāte. Tā ir arī cita pieredze, valodas zināšanas un konkurence daudz plašākā darba tirgū. Šāds speciālists Latvijā būtu ļoti nozīmīgs un vērtīgs, jautājums, protams, cik daudz jauniešu atgriežas Latvijā, lai te strādātu?! Es domāju studēt Latvijā, jo uzskatu, ka te arī var iegūt labu izglītību. Bet pieļauju, ka vispirms došos strādāt ārpus Latvijas, jo būs jānopelna studijām. Divus gadus cenšos pa vasaru darbu atrast tepat Latvijā, diemžēl nesekmīgi. Tātad, nekas cits neatliks, kā braukt prom.
-Kāda ir jūsu pēdējā laika lielākā vilšanās?
Anete:- Medicīnas aprūpe šajā valstī. Man kājai nepieciešama operācija, atskārtu, ka tā maksā ļoti dārgi, turklāt jāgaida rindās. Uzskatu, ka Latvijā cilvēks ir nepasargāts. Īpaši, ja saslimst. Man pat bija doma šo operāciju netaisīt, jo to īsti nevaru atļauties.
Zane:- Uzskatu, ka pēdējā laika vilšanās ir izglītība un pedagogu atalgojums. Mamma strādā izglītības nozarē, un atalgojums ir vienkārši smieklīgs. Laikam šajā valstī neviens nesaprot – ja nebūtu pedagogu, nebūtu ne ministru, ne ārstu, ne uzņēmēju. No tā visa ciešu arī es, jo bieži mamma nevar nopirkt man to, ko es drīkstētu vēlēties. Vispār jāsaka, ka pēdējā laikā vilties nākas gana bieži un dažādos jautājumos.
-Cik aktuāla problēma mūsdienās ir vardarbība? Anete:- Tā ir ļoti aktuāla problēma. Īpaši klubos bieži notiek vardarbīga izrēķināšanās. Nesen bija gadījums, kad manai draudzenei kāds nepazīstams puisi sāka sist neparko. Savukārt cita draudzene ar puisi pirms divām nedēļām Cēsīs gāja cauri Maija parkam, kur viņiem piesējās jaunietis, prasot cigareti. To nedabūjis, uzsāka kauties un paziņam pārsita seju.
Zane:- Man nevajag aiziet uz klubu, lai redzētu vardarbību. Tā dažādos veidos izpaužas pat ikdienā uz ielas. Turklāt vardarbība nav tikai fiziska izrēķināšanās. Bieži var redzēt arī emocionālu vardarbību, kad cilvēki tiek apsaukāti, izsmieti. Ir situācijas, kad vājākajiem atņem pēdo naudiņu. Uzskatu, ja cilvēki būtu vairāk nodarbināti, viņos būtu mazāk agresijas.
-Jūsu dzīves moto.
Anete:- Ja spēj mani aprunāt aiz muguras, tad esi ideālā situācijā, lai nobučotu man pakaļu.
Zane:- Kā tu izturēsies pret mani, tā es pret tevi.
-Kā pārvarēt rudens drūmo un pelēko laiku?
Anete:- Doties rudenīgās pastaigās, neskatoties uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Un nevajag domāt par negatīvo!
Zane:- Šajā laikā pievēršos nodarbēm, kuras patīk – zīmēju, gleznoju, adu, pavadu laiku ar draugiem un ģimeni. Daru visu to, kam vasarā un pavasara ziedonī laika neatliek.
-Ja jums būtu iespēja kaut ko mainīt Cēsīs, kas tas būtu?
Anete:- Vajadzētu Cēsīs beidzot vienu lieli, normālu veikalu. Jā, tagad ir “Globuss”, bet tajā nekā nav. Otrs acīmredzams trūkums – nepietiekams ielas apgaismojums. Dzīvoju Akmens ielas apkaimē, kur gandrīz nav nevienas laternas. Pat Pils parkā, daļā Maija parka nav apgaismojuma
Zane:- Piekrītu Anetei par lielveikalu vai tirdzniecības centru ar boulingu, kinoteātri. Lai jauniešiem būtu, ko pilsētā darīt. Arī apgaismojums ir aktuāla problēma, pilnīgi piekrītu. Bieži jauniešus piekauj vēlās vakara stundās tumšās ielās pilsētā, kas nav pat nomalēs.
-Iesakiet nākamos spēles dalībniekus. Anete:- Emīlu Joninu. Zane:- Kristapu Eltermani.
Liene Lote Grizāne DIVI GUDRIE lēma, ka šajā “Divkaujā” uzvar Zane Zālīte. Esi laipni gaidīta redakcijā pēc dāvanu kartes, ko dāvina foto studija “Vidzemes foto aģentūra”.
Komentāri