Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ar dažādiem iespaidiem no TURCIJAS

Druva
12:13
07.10.2010
81
Nemrut Trip 058 1

Cēsnieces Ilze Krastiņa un Lelde Krūmiņa pirms dažām dienām atgriezās no Turcijas. Tur meitenes pāris mēnešus veica brīvprātīgo darbu vietējā pilsētā Gaziantepā. Meitenes strādāja ar bērniem un jauniešiem, kas nonākuši grūtībās. Līdztekus darbam jauniešu centros, viņas devās arī pie cilvēkiem, kuri zaudējuši redzi, kā arī daudz laika pavadīja onkoloģiskajā slimnīcā pie bērniem, kuri sirgst ar vēzi.

Abas cēsnieces atzīst, ka sākumā viņām bijušas bažas, kā šie bērni jūtas, kā uztvers viņas, taču ātri vien sapratušas, ka sirgstošie vai emocionāli cietušies bērni un jaunieši nejūtas slikti vai sadrūmuši.

“Pat bērni onkoloģiskajā slimnīcā, kuriem no ārstēšanas nogājuši matiņi, bija smaidīgi un priecīgi. Viņi vienmēr mūs sagaidīja ar smaidu un bija gatavi darboties. Tas mūs pārsteidza un lika arī aizdomāties, ka bieži vien veseli cilvēki sūkstās par dzīvi daudz vairāk un biežāk. Taču dzīvē vienmēr ir par ko priecāties, šie bērni un jaunieši to labi prata,” saka Ilze. Meitenes stāsta, ka abas uz Turciju devās, piedaloties biedrības “Jaunatne par iesaistīšanos” piedāvātajā projektā. Abas bijušas ļoti priecīgas, ka viņam bijusi iespēja strādāt tieši Turcija.

Meitenes stāsta, ka viņas pārsteigusi Turcijas skaistā daba, kalni, senās pilis, dažādās pilsētas, cilvēki un kultūra.

“Bija gan sākumā grūti pierast pie klimata maiņas, jo Turcijā dienā gaisa temperatūra sasniedza pat + 50 grādus, arī naktī nebija daudz vēsāks, bija naktis, kad pagulēt nespējām. Karsti, sviedri līst, bet neko padarīt nevar,” stāsta Lelde.

Vaicātas, vai viņas nav nogurdinājusi pārāk lielā turku uzmanība, ko varētu saukt arī par uzmācību, abas smaida, sakot, ka pirmajās dienās bijis pavisam grūti. Vēlāk jau sapratušas, ka pa ielu jāpārvietojas nopietnām sejām un nemitīgajiem komplimentiem nav jāpievērš uzmanība.

“Turki ir ārkārtīgi viesmīlīgi un draudzīgi, ne par ko nesūdzas, kaut gan dzīves apstākļi dažkārt ir smagi. Tiesa gan, latvietim viņu pārāk lielā viesmīlība var likties arī uzmācīga. Viņi vienmēr uzrunās garāmgājēju, īpaši, ja redzēs, ka cilvēks nav vietējais. Protams, no uzmanības nogurst, taču pamazām pie tās pieradām. Jāteic, ka šajā sakarā neiekļuvām arī nevienā konfliktā. . Viss bija normas robežās. Jāteic, ka turkiem ļoti atšķiras laika izpratne. Ja turks saka, ka kaut kas tiks izdarīts pēc 10 minūtēm, bieži tas nozīmē vai nu pēc stundas, vai rīt,” smejot stāsta Lelde.

Abas, stāstot par Turciju, teic, ka turki visbiežāk redzami spēlējot tradicionālo spēli …. vai liekot no maziem akmentiņiem mozaīkas, ko darījušas arī abas latviešu meitenes. Lelde teic, ka pēc pavadītā laika Turcijā, viņai krasi mainījies viedoklis par islāma ticību.

“Turcijā savdabība ir daudzās, krāšņās mošejas, no kurām piecreiz dienā skan aicinājumi uz musulmaņu lūgšanām. Lai ietu mošejās, sievietēm jābūt tērptām īpašās drānās – parandžās, jānovelk apavi. Tā izrāda cieņu,” par reliģiskām un kultūras atšķirībām stāsta Lelde, sakot gan, ka ne visi turki ir tik ticīgi, lai vairākas reizes dienā lūgtos.

Meitenes atklāj, ka kādu dienu viņām prātā ienākusi traka ideja – daudz nedomājot, abas aizbraukušas uz Turcijas kaimiņvalsti Sīriju. Uz robežas nopirkušas vīzas un devušās uz Sīrijas vēsturisko tuksneša Palmiru, sagaidīt saullēktu.

“M Palmira ir plaši pazīstama tās tempļu, kapeņu un mūru dēļ. Pilsētu ieskauj olīvkokos, palmās un granātkokos slīgstošā oāze. Bijām dzirdējušas par skaisto saullēktu, kas paveras Palmirā kādās senās drupās, devāmies turp. Viesnīcu iepriekš sarunājušas nebijām, nakti, gaidot saullēktu, pavadījām, klīstot pa tuksnesi. Jāteic, ka vienu brīdi gan domājām, ka mirsim. Tuksnesī ik pa laikam parādījās cilvēku tēli. Vīri ietinušies austrumniekiem raksturīgās drānās pavīdēja netālu no mums. Pāris stundas līdz saullēktam pavadījām, guļot pie tempļa uz kāpnēm. Bet, kad saule leca, skats tiešām bija fantastisks,” stāsta Ilze bilst, ka, esot Turcijā, tik tuvu Sīrijas robežai, ir grēks uz šo valsti neaizbraukt.

Lelde turpina Ilzas iesākto un saka: “Bijām arī Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, kur satikām vienīgo latvieti šajā valstī – žurnālisti no Latvijas, kura tur dzīvo jau sešus gadus. Bija tik dīvaini būt tālu prom no mājas, bet runāt latviešu valodā.”

Meitenes teic, ka pašlaik viņām ir grūti atkal iejusties Latvijas ikdienā. Un ne tikai tādēļ, ka te ir jau vēss un laika apstākļi liecina par ziemas tuvošanos, trūkstot arī daudz no emocionālās pasaules, ko devusi saulainā Turcija. Meitenes stāsta, ka abas šovasar beigušas studijas Paula Stradiņa Universitātē. Ieguvušas bakalaura grādu

starptautiskajās attiecībās, patlaban ir darba meklējumos.

“Latvijā atrast darbu ir grūti, domājam, ka dosimies atpakaļ uz Turciju. Ceram uz ilgāku programmu, jo labprāt tur turpinātu brīvprātīgo darbu. Žēl, bet jāteic, ka Latvija lielas perspektīvas jauniešiem nepiedāvā. Daudzi gados jauni cilvēki no Latvijas izbrauc, ir saprotams, kādēļ tas tā,” saka Ilze. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi