Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ar dažādiem iespaidiem no TURCIJAS

Druva
12:13
07.10.2010
11
Nemrut Trip 058 1

Cēsnieces Ilze Krastiņa un Lelde Krūmiņa pirms dažām dienām atgriezās no Turcijas. Tur meitenes pāris mēnešus veica brīvprātīgo darbu vietējā pilsētā Gaziantepā. Meitenes strādāja ar bērniem un jauniešiem, kas nonākuši grūtībās. Līdztekus darbam jauniešu centros, viņas devās arī pie cilvēkiem, kuri zaudējuši redzi, kā arī daudz laika pavadīja onkoloģiskajā slimnīcā pie bērniem, kuri sirgst ar vēzi.

Abas cēsnieces atzīst, ka sākumā viņām bijušas bažas, kā šie bērni jūtas, kā uztvers viņas, taču ātri vien sapratušas, ka sirgstošie vai emocionāli cietušies bērni un jaunieši nejūtas slikti vai sadrūmuši.

“Pat bērni onkoloģiskajā slimnīcā, kuriem no ārstēšanas nogājuši matiņi, bija smaidīgi un priecīgi. Viņi vienmēr mūs sagaidīja ar smaidu un bija gatavi darboties. Tas mūs pārsteidza un lika arī aizdomāties, ka bieži vien veseli cilvēki sūkstās par dzīvi daudz vairāk un biežāk. Taču dzīvē vienmēr ir par ko priecāties, šie bērni un jaunieši to labi prata,” saka Ilze. Meitenes stāsta, ka abas uz Turciju devās, piedaloties biedrības “Jaunatne par iesaistīšanos” piedāvātajā projektā. Abas bijušas ļoti priecīgas, ka viņam bijusi iespēja strādāt tieši Turcija.

Meitenes stāsta, ka viņas pārsteigusi Turcijas skaistā daba, kalni, senās pilis, dažādās pilsētas, cilvēki un kultūra.

“Bija gan sākumā grūti pierast pie klimata maiņas, jo Turcijā dienā gaisa temperatūra sasniedza pat + 50 grādus, arī naktī nebija daudz vēsāks, bija naktis, kad pagulēt nespējām. Karsti, sviedri līst, bet neko padarīt nevar,” stāsta Lelde.

Vaicātas, vai viņas nav nogurdinājusi pārāk lielā turku uzmanība, ko varētu saukt arī par uzmācību, abas smaida, sakot, ka pirmajās dienās bijis pavisam grūti. Vēlāk jau sapratušas, ka pa ielu jāpārvietojas nopietnām sejām un nemitīgajiem komplimentiem nav jāpievērš uzmanība.

“Turki ir ārkārtīgi viesmīlīgi un draudzīgi, ne par ko nesūdzas, kaut gan dzīves apstākļi dažkārt ir smagi. Tiesa gan, latvietim viņu pārāk lielā viesmīlība var likties arī uzmācīga. Viņi vienmēr uzrunās garāmgājēju, īpaši, ja redzēs, ka cilvēks nav vietējais. Protams, no uzmanības nogurst, taču pamazām pie tās pieradām. Jāteic, ka šajā sakarā neiekļuvām arī nevienā konfliktā. . Viss bija normas robežās. Jāteic, ka turkiem ļoti atšķiras laika izpratne. Ja turks saka, ka kaut kas tiks izdarīts pēc 10 minūtēm, bieži tas nozīmē vai nu pēc stundas, vai rīt,” smejot stāsta Lelde.

Abas, stāstot par Turciju, teic, ka turki visbiežāk redzami spēlējot tradicionālo spēli …. vai liekot no maziem akmentiņiem mozaīkas, ko darījušas arī abas latviešu meitenes. Lelde teic, ka pēc pavadītā laika Turcijā, viņai krasi mainījies viedoklis par islāma ticību.

“Turcijā savdabība ir daudzās, krāšņās mošejas, no kurām piecreiz dienā skan aicinājumi uz musulmaņu lūgšanām. Lai ietu mošejās, sievietēm jābūt tērptām īpašās drānās – parandžās, jānovelk apavi. Tā izrāda cieņu,” par reliģiskām un kultūras atšķirībām stāsta Lelde, sakot gan, ka ne visi turki ir tik ticīgi, lai vairākas reizes dienā lūgtos.

Meitenes atklāj, ka kādu dienu viņām prātā ienākusi traka ideja – daudz nedomājot, abas aizbraukušas uz Turcijas kaimiņvalsti Sīriju. Uz robežas nopirkušas vīzas un devušās uz Sīrijas vēsturisko tuksneša Palmiru, sagaidīt saullēktu.

“M Palmira ir plaši pazīstama tās tempļu, kapeņu un mūru dēļ. Pilsētu ieskauj olīvkokos, palmās un granātkokos slīgstošā oāze. Bijām dzirdējušas par skaisto saullēktu, kas paveras Palmirā kādās senās drupās, devāmies turp. Viesnīcu iepriekš sarunājušas nebijām, nakti, gaidot saullēktu, pavadījām, klīstot pa tuksnesi. Jāteic, ka vienu brīdi gan domājām, ka mirsim. Tuksnesī ik pa laikam parādījās cilvēku tēli. Vīri ietinušies austrumniekiem raksturīgās drānās pavīdēja netālu no mums. Pāris stundas līdz saullēktam pavadījām, guļot pie tempļa uz kāpnēm. Bet, kad saule leca, skats tiešām bija fantastisks,” stāsta Ilze bilst, ka, esot Turcijā, tik tuvu Sīrijas robežai, ir grēks uz šo valsti neaizbraukt.

Lelde turpina Ilzas iesākto un saka: “Bijām arī Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, kur satikām vienīgo latvieti šajā valstī – žurnālisti no Latvijas, kura tur dzīvo jau sešus gadus. Bija tik dīvaini būt tālu prom no mājas, bet runāt latviešu valodā.”

Meitenes teic, ka pašlaik viņām ir grūti atkal iejusties Latvijas ikdienā. Un ne tikai tādēļ, ka te ir jau vēss un laika apstākļi liecina par ziemas tuvošanos, trūkstot arī daudz no emocionālās pasaules, ko devusi saulainā Turcija. Meitenes stāsta, ka abas šovasar beigušas studijas Paula Stradiņa Universitātē. Ieguvušas bakalaura grādu

starptautiskajās attiecībās, patlaban ir darba meklējumos.

“Latvijā atrast darbu ir grūti, domājam, ka dosimies atpakaļ uz Turciju. Ceram uz ilgāku programmu, jo labprāt tur turpinātu brīvprātīgo darbu. Žēl, bet jāteic, ka Latvija lielas perspektīvas jauniešiem nepiedāvā. Daudzi gados jauni cilvēki no Latvijas izbrauc, ir saprotams, kādēļ tas tā,” saka Ilze. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
49

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
311
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi