Laikā, kad daudzi cīnās, lai atrastu kādu darbu, lai izdzīvotu, priekuliete Anete Lāce (23 gadi) strādājot griežas kā vilciņš, rosoties trīs darba vietās. Un ar to vēl nav gana – pienākumu gūzmā jauniete rod laiku neklātienē Vidzemes Augstskolā studēt arī biznesa vadību. Šķiet, Anete ir meitene formulā 7/24. Taču, taujājot par laiku atpūtai un miegam, viņa mierīgi atbild: „Miegam atvēlu nepieciešamās astoņas stundas. Arī ģimenei un draugam laiku atrodu. Kopā atpūšamies – sarīkojam kino vakaru vai dodamies īsākā izbraukumā. Tas arī man dod enerģiju turpmākam darbam.” Sarunā ar „Druvu” Anete atklāj, ka uzņēmumos SIA „Vinnis” un SIA „Livonia” viņa strādā par grāmatveža palīgu, savukārt „Žagarkalnā” kasieres darbu ziemā nedēļas nogalēs jauniete uzņēmusies sava prieka pēc. „Protams, reizēm uzņēmība mani pamatīgi nogurdina. Nav viegli savienot visu, ko daru. Manu nedēļas ritmu veido pilnas darba dienas grāmatvedībā, piektdien un sestdien ir studijas, bet svētdien darbojos atpūtas bāzē. Cilvēks jau nespēj ilgi izturēt šādu slodzi, tādēļ arī man pienāk brīži, kad vēlos tikai vienu – ieritināties gultā, aizvērt aizkarus un atstāt pārējo pasauli nostāk no sevis. Tomēr man patīk tas, ko daru, un liekas naudiņas nekad nav par daudz. Galvenais, prast visu veiksmīgi apvienot,” smaidot stāsta Anete. Izturību un pamudinājumu ik rītu celties un doties darbu rosmē Anetei ļauj apziņa, ka viņai ir tas, ko vēlas – darbu dažādība un patstāvība. „Man ir svarīga materiālā patstāvība. Došanos uz Žagarkalnu es uztveru kā pārmaiņas – man sagādā neviltotu prieku komunicēt ar cilvēkiem pēc piecu dienu kontakta tikai ar datoru. Esmu atbildīga pret lietām, ko esmu uzņēmusies. Kaut jūtos nogurusi un reizēm enerģija izsīkst, nekad nepadodos,” stāsta Anete. Viņa augstu vērtē darba vadības pretimnākšanu meitenes vēlmei iegūt augstāko izglītību. Tā vienmēr ir bijusi saprotoša, kad Anetei nepieciešama brīvdiena, lai dotos uz studijām Valmierā. Ja situācija būtu citādāka, viņa pieļauj, ka nebūtu pieteikusies studijām. Anete cer, ka iegūtā izglītība palīdzēs īstenot ieceri nākotnē izveidot pašai savu uzņēmumu. „Es labprātāk darbojos radoši, nevis monotoni veicu ikdienas pienākumus ofisā,” teic jauniete. Zināšanas grāmatvedībā viņa ieguvusi Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā. Tur Anete izmācījās par agrouzņēmuma komercdarbinieku. Mācoties pēdējo gadu, viņa tikusi praksē „Vinnī”. Meitenes cītīgais un atbildīgais darbs novērtēts, tādēļ drīz vien izskanējis piedāvājums pilnao darba slodzei. „Žagarkalnā” viņa sastopama jau četrus gadus. Tur nokļuvusi apstākļu sakritības dēļ. Reiz aizbraukusi satikt savu puisi, kad uz kalna bija sabraukuši daudz slēpot gribētāju. Lai spētu apkalpot klientus, darbiniekiem lieti noderējušas papildus darba rokas. Anete palīdzēja nomas punktā, kur pēc tam nostrādājusi vairākus gadus. Vēlāk viņa tika pie kasieres pienākumiem. „Esmu priecīga, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā man ir tik daudz darbiņu. Ne visiem tā ir paveicies, tādēļ nečīkstu par grūtībām. Daudzi draugi un radi ir atstājuši Latviju, lai atrastu darbu, ko nav varējuši dabūt šeit. Tādēļ es cenšos bieži smaidīt, radīt pozitīvismu ap sevi. Ticu, ja uzsmaidīšu pasaulei, tā smaidīs man pretī. Esmu raksturā sīksta, tādēļ apkārtējiem neizrādu nogurumu un nereti jūtamo neapmierinātību. Ja tiešām ir grūti, mēģinu rast iespēju pabūt vienatnē. Ja reizēm uznāk šaubas par to, ka nevarēšu kaut ko izdarīt, tad mēģinu sevī rast ticību. Dzīvē ir pierādījies – ja ļoti kaut ko vēlos, tad visu arī paveicu. Man palīdz gribasspēks, ticība sev un optimisms,” nepazaudējot sejā smaidu, teic Anete. Brīvajā laikā viņa prieku rod slēpojot. Sevi par profesionāli Anete gan neatzīst, bet patika slēpot viņai ir liela. „Tad varu pabūt vienatnē ar savām domām, sakārtot prātu un pārdomāt nākotni. Labprāt braucu arī ar automašīnu, jau piecus gadus esmu autovadītāja. Ar prieku dotos lielākos izbraucienos, taču šīs ieceres esmu atstājusi uz vasaru, kad no studijām būs brīvlaiks. Arī tradicionālā ceļošana man tīk – esmu apceļojusi kaimiņvalstis, tagad sapņoju iepazīt Indiju un Turciju. Tīk man arī sauļoties, tā ir relaksācija no ikdienas,” stāsta jauniete, norādot, ka pašlaik viņas lielākais izaicinājums ir veiksmīgi pabeigt augstskolu. Atslogojot sevi no studijām, Anete domāšot jau par jaunām iespējām savā dzīvē. Anda Dzenža
Komentāri