“Rītos un vakaros cēsnieki, saprotams, ir steidzīgi. To īpaši izjūt tie, kuri dzīvo netālu no bērnudārziem. Vecāki ved bērnus uz dārziņu, ātruma ierobežojumu ievēro retais. Savukārt pa dienu daža mazā iela – Oktobra, Celtnieku, Ezera – dažai smagajai mašīnai kļūst par īstu ātrumposmu. Var vien brīnīties, kā izdodas paņemt līkumu, bet māju logi trīc. Kad nebija melnā seguma, visi brauca lēnāk. Pa ielām iet gājēji, arī bērnudārznieki pastaigās. Esmu zvanījusi policijai, lai pakontrolē ātrumus, viss turpinās,” par savu ikdienu stāstīja cēsniece Ieva.
Komentāri