Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Iespējama misija – būt skolotājai

Druva
15:00
31.08.2011
124
Img 4358 1

Linda Dambe (25 gadi) Cēsu Valsts ģimnāzijā vidusskolas klašu skolēniem šajā mācību gadā sāks mācīt kulturoloģiju un literatūru. Viņa to darīs kā izglītības programmas “Iespējamā misija” pārstāve.

Linda Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu kultūras teorijā, taču pēc studiju beigšanas neesot atradusi īsto vietu darba tirgū. Devusies trīs mēnešu ceļojumā uz Dienvidaustrumāziju, kur, apdomājot dzīvi, nolēmusi, ka varētu darboties izglītības jomā. Līdz šim nopietnākā darba pieredze Lindai bijusi vidusskolas laikā, kad viņa strādājusi par laboranti informācijas tehnoloģiju kabinetā, bet skolotāja darba specifiku iepazinusi arī caur savas mammas, pedagoģes, pieredzi. “Beidzu Kultūras akadēmiju, ar izcilību aizstāvēju bakalaura un maģistra darbus. Tie bija par čigānu kultūru. Tēma pie manis atnāca it kā pati no sevis un izvērtās par pētījumiem sešu gadu garumā,” saka Linda.

Stāstot par „Iespējamo misiju”, Linda teic, ka konkurss šajā programmā ir nopietns, uz vienu vietu kandidē 12 cilvēki. “Es vienu mirkli apjuku ar domām par nākotni, lai gan labi apzinājos, ka vēlos darīt ko tādu, kas kaut ko būtiski mainītu sabiedrībā. Tā kā mana mamma ir skolotāja un tas darbs man nav svešs, nolēmu mēģināt startēt „Iespējamajā misijā”. Vasarā sešas nedēļas mūs, „Iespējamās misijas” dalībniekus, intensīvajos kursos sagatavoja pedagoģijā,” saka Linda un vaicāta, kas dod viņai ticību, ka tiks galā ar pedagoga pienākumiem, atbild: “Es to redzu kā izaicinājumu, esmu pārliecināta, ka galā tikšu. Tā ir tāda sajūta – vai esi spējīgs nostāties klases priekšā, otram kaut ko iemācīt… Ticu, ka to varu izdarīt. Iepriekš esmu arī vadījusi skautu nodarbības, deju grupas, tas man dod pārliecību, ka ar darbu skolā galā tikšu. Par kulturoloģijas mācību priekšmetu man nav ne mazāko šaubu. Jā, latviešu literatūru neesmu studējusi specifiski, bet uzskatu, ka to mācīt spēšu. Neuzskatu, ka literatūras pasniegšanai jābūt balstītai tikai uz hrestomātiju. Skolēniem nav jāmācās konkrēti darbi, viņiem jāapgūst dažādas prasmes- runāt, rakstīt, analizēt, diskutēt. Tas viņiem jāiemācās. Jā, varu tūlīt nepateikt, kad dzimis Rainis, bet katrai stundai gatavojoties, uzzināšu to. Turklāt vienmēr ir iespēja atzīt, ka kaut ko nezinu, bet nākamajai stundai sagatavošu. Uzskatu, ka man pietiek zināšanu, lai šo mācību priekšmetu pasniegtu skolēniem. Ja to nespētu, „Iespējamā misijā” mani par skolotāju šiem priekšmetiem neapstiprinātu. Domāju, „Iespējamā misija” dara labu darbu. Šīs programmas darbība droši vien pierāda arī to, ka valstī trūkst jauno pedagogu. Kur tad paliek tie visi pedagoģijas augstskolu absolventi, kāpēc viņi nav tie super-truper labie skolotāji skolās? Vai arī – kāpēc mūsu izglītība sistēma ir tāda, ka nespēj sagatavot labus pedagogus?” Linda vērtē, ka „Iespējamās misijas” atvēlētajā laikā – divos gados – nebūt nevēlas skolēniem pateikt to, ka viņa ļoti mīl literatūru vai ka visiem obligāti jāmācās šis priekšmets, bet dot iespēju skolēniem pašiem atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņi ir šeit, ko darīs nākotnē un kā tas, ko viņa zina, palīdzēs pašiem skolēniem. “Es vēlētos lielā mērā šo atbildību uzlikt viņiem, lai, sēžot skolā, jau tagad domātu par savu nākotni. Nav svarīgi, vai es pietiekami daudz zinu par Aspazijas dzīvi, vai pārzinu Bārdas dzeju, bet svarīgāk ir saprast, ko domā tie jaunieši, kuri sēž klasē. Vai viņus vispār kaut kas interesē?” domās dalās jaunā skolotāja un pauž cerību, ka viņai turpmākos divus gadus izdosies veiksmīgi nostrādāt Cēsu Valsts ģimnāzijā un iedzīvoties arī Cēsīs, kas lieluma ziņā ir līdzīga viņas dzimtajai pilsētai Bauskai. “Mana bija neliela iespēja izvēlēties skolas, kurās strādāt. Biju vienā skolā Rīgā, bet, ieejot direktora kabinetā, uzreiz sapratu, ka tā nebūs skola, kurā strādāšu. Man nepatika atmosfēra. Ar piedāvājumu Cēsīs esmu apmierināta. Kolēģi izskatās jauki, skola mājīga, arī mani pirmie iespaidi par pilsētu ir jauki. Turklāt labprāt gribēju tikt laukā no Rīgas, kur pēdējos septiņus gadus esmu dzīvojusi. Cēsīs iepriekš esmu bijusi, braukusi ciemos pie draugiem, apmeklējusi dažādus kultūras pasākumus, tādēļ domāju, ka viss būs labi,” optimistiski saka L. Dambe, lai gan atzīst, ka satraukums pirms jaunā mācību gada un darba uzsākšanas ir. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
104

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
39

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
102

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
57

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
200

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi