Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Modelē tērpus, kuri iekrīt acīs

Druva
09:39
23.09.2011
23
Rudu 1

Kristīni Rublovsku jeb Rudu daudzi zina viņas skaisto rotu dēļ. Jāatzīst, ka tādas filcētas rotas, kādas darina Rudu, šķiet, Latvijā neprot radīt neviens.

Jauniete mācās Valmieras mākslas vidusskolā par tekstilizstrādājumu un apģērbu dizainu. Viņas nākotnes sapnis ir Mākslas akadēmija un iecere par tērpu kolekcijām, kuros cilvēki izskatītos īpaši. “Bija periods, kad teju visi nodarbojās ar pērļošanu un rotu taisīšanu šī vārda vistiešākajā nozīmē, turklāt sakot, ka ir rotu mākslinieki. Tagad šis bums mazinājies. Taču pozitīvais ir tas, ka rokdarbu skolotājas atzīst – meitenes pēc lielāka pārtraukuma uz mājturības stundām nāk ar lielu interesi, jo vēlas iemācīties šūt, adīt, pērļot, filcēt un darīt jebko citu. Taču, ja pavērtējam nopietnāk, jāteic, ka šobrīd daudzas rotu darinātājas no mūsu pulka ir atbirušas un nodarbojas jau ar kaut ko citu. Ir, protams, meitenes ar talantu, kuru rokrakstu var pazīt, ieraugot viņu rotas kādā Latvijas salonveikalā. Turklāt šī sfēra Latvijā ir nostiprinājusies, modē nāk dizaineru veikali. Rīgā viens no zināmākajiem modes dizaineru veikaliem ir “Paviljons”. Arī tur nopērkamas labāko meistaru darinātās rotas,” stāsta Kristīne. Tie, kuri redzējuši Rudu meistarotās rotas, var piekrist viņas pašas sacītajam, ka tās neiederas plaša patēriņa rotu grozā.

“Es apzinos, ka manas rotas nevalkās ikviena meitene. Tā, piemēram, runājot par vienu no manām pazīstamākajām rotām – kurkuļkrellēm, nesen kāda jauniete atzina, ka viņai tās tik ļoti patīkot, bet tādas neuzdrošinātos valkāt, jo ir pārāk uzkrītošas. Ne velti man skolotāja skolā jautāja, ar ko es domāju naudu nākotnē pelnīt. Bet man patīk radīt lietas, kas nav domātas vairumam,” domās dalās Kristīne. Jāatzīst, ka pēdējos gados Kristīnes darbības loks ir paplašinājies. Viņa darina ne tikai rotas, bet arī pievērsusies dažādu aksesuāru veidošanai un cītīgi apgūst tērpu konstruēšanu, modelēšanu un dizainu. “Iestājos Valmieras mākslas vidusskolā. Līdztekus mācībām strādāju šūšanas salonā Valmierā. Redzu, ka pamazām modē atgriežas tas, ka cilvēki novērtē to, ka mugurā ir salonā pēc individuāla pasūtījuma šūdināts, nevis kādā tirdzniecības centrā nopirkts apģērbs. Turklāt nereti nākas atzīt, ka veikalā piedāvātie apģērbi ir zemas kvalitātes un nekam nederīgi,” viedokli pauž Kristīne un atzīst, ka arī apģērbu radīšanā viņai vairāk patīk realizēt trakas idejas.

“Noteikti pati aiz laba prāta nebūšu tā, kura šūs virkni vienādu melnu svārciņu virs celīša. Man patiešām interesē apģērba modelēšana, konstruēšana. Saprotu, ka man šajā jomā vēl ir daudz ko mācīties, lai es spētu realizēt visas savas trakās idejas,” smaidot saka Kristīne. Viņa norāda, ka ikdienā pamana to, ka ir cilvēki, kuri prot ģērbties, un ir tādi, kuri vienkārši nopērk kaut ko, uzvelk kaut kā un par to visu vairs nedomā. “Un es nebūt neesmu no tiem cilvēkiem, kurš noliedz humpalas. Tur bieži var atrast daudz ko labu un nereti pat kvalitatīvāku nekā firmas veikalos. Turklāt vienmēr ir iespēja apģērbu pārveidot,” saka topošā apģērbu modelētāja. Nākamajā vasarā Kristīne beigs skolu, un jau šobrīd meitene domā par diplomdarba kolekciju, kur būs jārada seši tērpi. Kā pati stāsta, divi no tiem būs vīriešu apģērbi. “Ikdienā, ieejot veikalā, redzam, ka vīrieši ir apdalīti. Tomēr viņu apģērbs ir vienveidīgs un diezgan drūms. Pieļauju, ka nākotnē varbūt pati pievērsīšos tieši tam, lai glīti un interesanti saģērbtu Latvijas vīriešus,” smaidot saka Kristīne. Runājam arī par to, ka aktuāli kļuvuši dažādi pārvērtību šovi, kuros sievietes tiek frizētas un pucētas līdz nepazīšanai. Tiek likts akcents uz to, ka katra meitene un sieviete var izskatīties labi, ja vien pati nedaudz piestrādā pie sava koptēla. “Tas, protams, nav nekas slikts, bet man ļoti nepatīk tas, ka nereti visas sievietes šajos šovos tiek taisītas uz vienu šniti. Nu nevar visas sievietes būt cacas. Visām nekad nav jāizskatās vienādi. Ir jāņem vērā cilvēka dzīvesveids, nodarbošanās un viss pārējais. Nepatīk arī tas, ka pārvērtībās pārlieku aizraujas ar kosmētikas līdzekļiem. Tas, manuprāt, ir nevietā,” teic Kristīne un, runājot par modes tendencēm, saka: “Šobrīd saka fui, ja esi saskaņojis apavus ar rokassomiņu un vēl kaut ko. Lai gan kopumā vērtējot sabiedrību un ģērbšanās stilu, jāteic, ka cilvēki baidās izcelties ar apģērbu un būt atšķirīgi. Ir labi ieplūst pelēkajā masā. Tas ir tas, ko redzam uz ielas. Bet, ja runājam par modi, tad aktuāls ir avangards, krāsas un viss interesantais apģērbā. Par sevi runājot, zinu, ka vēlētos modelēt apģērbus, kuri nebūtu garlaicīgi. Kā saka, ir glīta meitene, skaisti saģērbusies, ne ko pielikt, ne atņemt, bet uz viņu skatoties, ir garlaicīgi. Es drīzāk gribētu radīt tērpus, kuri piesaista uzmanību, kuri liek atskatīties.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā Cēsīs tirdziņš Ziemassvētku noskaņās

07:35
21.12.2025
15

Piedāvājot atbalstīt jaunos uzņēmējus, kā arī sarūpēt īpašas dāvanas savai ģimenei, 17. decembrī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) Cēsīs norisinājās jauno uzņēmēju, skolēnu mācību uzņēmumu un topošo pavāru rīkots Ziemassvētku tirdziņš. Uzņēmējdarbības skolotāja Liāna Ozolante “Druvai” pastāsta, ka tirdziņi tehnikumā notiek jau ceturto gadu. Pirmajā gadā gan uz Ziemassvētkiem neesot paguvuši sagatavoties un tirdziņš […]

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
107

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
40

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
103

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
58

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi