Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pazīstu daudzus depresīvus jauniešus…

Druva
13:53
23.03.2012
21
Mg 1991 1

Šomēnes jaunieši diskutēja par problēmu – depresiju un nomācošām domām. Viedokli pauda cēsnieki Mārtiņš Zīriņš, Anete Darģe un Evita Zagorska. -Kas ir pusaudžu un jauniešu depresija? Mārtiņš: -Tā ir ļoti slikta pašsajūta, kad dzīve krāsojas tumšos toņos. Lai kas arī notiktu, šķiet, viss notiek pret mani. Tās nav patīkamas sajūtas. Turklāt šādās reizēs nav vēlēšanās nevienu uzklausīt. Jāteic, ka arī pats reizumis šādu stāvokli esmu izdzīvojis. Anete: -Tā ir tāda lūzuma robeža, ko reizēm nākas pārdzīvot, un iemesli var būt dažādi. Taču pati neesmu tādu stāvokli izjutusi. -Vai ievērojat, ka vienaudžiem šāds nomācošs garastāvoklis ir gana bieža parādība? Evita:- Domāju, daudzi jaunieši tā jūtas, taču iemesli var būt dažādi. Varbūt viņi klases kolektīvā jūtas atstumti, varbūt neveicas skolā vai mājās. Varbūt sašķobījušās attiecības ar draugiem vai mīļoto cilvēku. Tad šādas emocijas pārņem. Anete: -Man bail runāt par jauniešu depresiju. Tas liekas tik nopietni. Drīzāk jāsaka, ka bieži tās ir nomācošas domas, slikts vai mainīgs garastāvoklis. Piekrītu, ka jaunieši jūtas slikti, ja ir neizprasti, neuzklausīti, nemīlēti vai tiek emocionāli aizskarti. Mārtiņš:- Domāju, ka pie sliktas pašsajūtas var novest arī neveiksmes mācībās – ja no jaunieša tiek prasīti augsti rezultāti, bet skolas mācības īsti nesekmējas. Daudziem pozitīvs vērtējums mācībās ir svarīgs. Anete: -Iemesls tam varētu būt arī tas, ka jaunietis jūtas vientuļš, nav ar ko padalīties pārdomās un piedzīvojumos.

-Vai esat saskārušies ar situāciju, kad draugs, paziņa vai klasesbiedrs cieš no slikta garastāvokļa? Mārtiņš: – Zinu meiteni, kurai regulāri uznāca depresīvs noskaņojums, bet, paldies Dievam, viņa pati veiksmīgi tika no tā laukā, jo pēc dabas ir diezgan dzīvespriecīgs cilvēks. Taču bija brīži, kad viņa burtiski norobežojās no apkārtējiem, nerunāja ne ar vienu un tikai klausījās mūziku austiņās.

Es vienmēr esmu centies palīdzēt citiem, ja redzu, ka ir slikti. Pieļauju, ka dažkārt pat krītu uz nerviem, bet, manuprāt, svarīgi nepalikt vienaldzīgam pret otra likstām un ķibelēm. Jo pusaudžu un jauniešu vecums ir tāds jocīgs. Patiesi liekas, ka neesi nevienam vajadzīgs, ka neviens nesaprot…nu kaut kā tā. Evita: -Man arī laikam jāsaka, ka pazīstu daudzus depresīvus jauniešus. Iemesls bijusi nelaimīga mīlestība vai problēmas ģimenē un skolā. Vienmēr esmu centusies uzklausīt un palīdzēt ar padomu. Tiešām šādās reizēs pat vismazākajos sīkumos tiek saskatīts tikai sliktais. Anete: -Atceros gadījumu, kad kāds puisis ieslīga teju vai depresijā, kad uzzināja, ka viņa 18 gadus vecā draudzene palikusi stāvoklī. Pirmajā mirklī bija izmisums, bet tagad pāris ir laimīgi kopā.

-Vai skolā ir pieejams psihologs? Vai paši ietu pie psihologa izrunāties? Anete: -Psihologs bija, vai tagad ir, nezinu. Nekad neesmu pie šī speciālista gājusi. Diemžēl psihologs nebūs pirmais cilvēks, pie kura skolēni ies meklēt palīdzību. Evita: -Izveidojies tāds nelāgs stereotips. Vismaz skolā jaunieši, manuprāt, kautrējas iet pie psihologa un atklāt savu sāpi. Tas laikam ir pēdējais un galējais variants, pie psihologa jaunieti varētu aizsūtīt vecāki vai skolotājs. -Kā tad jaunieši cenšas sakārtot savu emocionālo pasauli? Evita: -Vispirms mēģina tikt galā paša spēkiem, tad vēršas pie draugiem, vecākiem vai skolotājiem. Mārtiņš: -Citi izvēlas kādu aizraušanos, kur visu slikto izliek – mūziku, mākslu vai vēl ko citu. Taču vēlos papildināt meiteņu teikto, ka pie jauniešu depresijas bieži patiešām vainojama nelaimīga pirmā mīlestība. Pirms vairākiem gadiem Cēsīs pašnāvību izdarīja puisis un meitene, pāris, viņi noleca no torņa. Runāja, ka vecāki nav ļāvuši būt kopā. Tas bija traģisks notikums. Ar to vēlos pateikt, ka problēmas un likstas ikdienas dzīvē nav tikai pieaugušajiem vien. Bērniem, pusaudžiem un jauniešiem – katram savas. -Vai piekrītat viedoklim, ka depresija biežāk piemeklē meitenes, puišus retāk? Mārtiņš: -Varētu teikt, ka meitenes ir emocionālākas, tomēr viņas biežāk izrunājas ar draudzenēm, puiši ar draugiem ne, domāju, viņi visu patur sevī. Nav jau pierasts, ka puiši savā starpā apspriestu savu emocionālo pasauli. Runā par sportu un kaut ko citu. Evita: -Laikam jau jāpiekrīt Mārtiņam. Meitenes izraudas, izrunājas un tā atbrīvojas no daudziem pārdzīvojumiem. -Vai vecāki spēj šādos depresīvos brīžos palīdzēt saviem bērniem? Mārtiņš: -Tas atkarīgs no bērnu un vecāku attiecībām. Ir vecāki, kuri tik pārņemti ar darbiem, ka īsti nemaz neredz, kā bērns – jaunietis – jūtas. Vecāki noguruši pārnāk mājās un vēlas tikai mieru. Taču situācijas ir dažādas.

Evita:- Arī manu paziņu vidū daudziem ar vecākiem nav tuvu attiecību vai vecāki ir šķīrušies. Drīzāk jau tās likstas tiek uzticētas draugiem. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
311
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi