Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Jaunieši un greizsirdība

Druva
15:14
15.02.2013
29
Mg 7754 1

Laikā, kad daudzi tieši gados jauni cilvēki gatavojas Valentīna dienai, “Druva” aicināja izteikt savas domas ne gluži par mīlestību, bet gan par greizsirdību.

Palasot gudras grāmatas, tiek teikts, ka pamatā greizsirdība ir dusmu un baiļu sajaukums. Dusmas par to, ka kaut kas nenotiek, kā vēlies. Ka mīļotais cilvēks pārāk daudz runā, flirtē ar citu. Savukārt bailes rodas no iespējas zaudēt mīļoto. Tiesa gan, greizsirdībai ne vienmēr ir tiešs sakars ar mīlestību. Greizsirdība var rasties arī tādēļ, ka cilvēks nerod pretmīlu. Par to stāsta arī Bena Džonsona atziņa: “Ne jau tad cilvēks ir greizsirdīgs, kad mīl, bet kad grib tikt mīlēts.” Tāpat tiek uzskatīts, ka greizsirdību izraisa nedrošības sajūta, kompleksi vai arī pārāk liels privātīpašnieciskums. Greizsirdības iemesls var būt negatīva iepriekšējā pieredze – iepriekšējās attiecībās cilvēks tiek piekrāpts un tāpēc uzmana, lai tas nenotiek atkārtoti. Ar šo nelielo ievadu arī tika uzrunāta Rūta Miezīte (30 gadu) un Raimonds Lācis (26 gadi), kuri abi smaidot atzina, ka greizsirdība nav sveša ne vienam, ne otram. Rūta ir precējusies, audzina meitiņu un pašlaik viņas dzīvē greizsirdībai nav vietas, taču viņa atminas studiju gadus, kad jūtas esot bijušas nekontrolējamas un sirds metusi kūleņus. “Vienmēr esmu brīnījusies par tiem cilvēkiem, kuri saka, ka nemēdz būt greizsirdīgi vai nezina, ko tas nozīmē. Tāpat kā dusmas, bēdas, prieks, arī greizsirdība ir tas, ko ikdienā jūtam. Es drīzāk teiktu, ka ir baltā un melnā greizsirdība, un traki, ja nākas izdzīvot to otro,” saka Rūta un atminas savus studiju biedrus Ievu un Gati, ar kuriem kopā pavadījusi daudz brīvā laika. Braukuši kopā uz dažādiem koncertiem, festivāliem, līdz vienā dienā apjautuši, ka izveidojies mīlas trīsstūris. “To jau visu nevar stāstīt, bet ir traki, ja divas meitenes sāk dalīt vienu puisi. Kaut gan patiesībā mēs bijām tik labas draudzenes, ka mums pat likās normāli, ka visi trijatā tā “mīļi” sadzīvojam. Trakākais sākās tad, kad draudzene saprata, ka patiešām viņai patīk tas puisis, bet tam puisim savukārt es. Man? Man vēlāk jau patika ceturtais,” smiedamās atminas Rūta un teic, ka greizsirdību ir jāprot izdzīvot un izjust. “Es neesmu no tām meitenēm, kura baidās no sāpēm, nodevības vai nelaimīgas mīlestības. Dzīvē gadās visādi. Sanācis satikt jaunības dienu mīlestību, sajust, kā tas ir, kad sirds apmet atkal kūleni. Domāt par to, kā būtu, ja būtu un beigās pavasara plaukumā doties garā pastaigā pa lietu un raudāt no visas sirds. Man patīk izdzīvot arī tādas jūtas, var sacīt, ka patīk izdzīvot arī sāpes un skumjas. Tas ir skaisti,” saka Rūta. Runājot ar puisi par greizsirdību, nākas secināt, ka šīs jūtas vīriešu kārtas pārstāvji vairāk attiecina uz sievietēm. “Bija man viena traka draudzene savulaik, kas bija greizsirdīga pat uz sētas stabu. Bet man jau liekas normāli, ja vīrietim interesē uzmest aci arī citām meitenēm. Kurš gan normāls puisis pavasarī vai vasarā nenovērtē skaistās meitenes, kas iet pa ietvēm,” pus pa jokam, pus nopietni saka Raimonds un vaicāts, vai pats tiešām nekad nav izjutis greizsirdību, tomēr atzīstas: “Pašlaik man ir jauka meitene, kura ir īpaši mīļa. Tagad, ja tā padomāju, droši vien negribētu, ka viņa uztur koķetas attiecības ar citiem puišiem. Bet līdz šim domāju, ka pats īsti greizsirdību jutis neesmu. Varbūt nebiju saticis īsto meitenei, lai par šādām sajūtām varētu runāt.” Runājot par attiecībām, Raimonds saka, jo vairāk iepazīstot sievietes, jo mazāk tās pazīstot. “Man šķiet, ka sievietes un vīrieši tiešām ir no divām dažādām pasaulēm. Ir tik daudz jauku meiteņu, kuras patiesībā ir trakas. Viņas bieži vien nevar izprast. Tāpēc puiši reti atbild uz jautājumu, ja meitene paprasa, ko par viņu domā. Man šķiet, ir neiespējami atbildēt uz šādu jautājumu,” saka puisis. Rūtas viedoklis par divu cilvēku attiecībām ir nedaudz citādāks. Viņa teic, ja ir atrasts īstais cilvēks, tad neesot jārunā ne par dažādām planētām, ne greizsirdību. “Taču es pieļauju, ka ļoti daudzi pāri savas īstās pusītes neatrod un tad gan nākas mocīties visu mūžu. To redzu pēc savām draugu ģimenēm,” atzīst Rūta. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
83

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
38

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
101

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
133

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
199

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi