Jaukā un smaidīgā Sindija Buklagina (17 gadi) no Cēsīm ir visai ekstrēma meitene. Viņa brauc motokrosā, kā arī nodarbojas ar snovbordu un savus spēkus pārbauda citās dažādās sacensībās. Sindija motokrosā nopietni brauc jau trešo gadu, ir pieredzēti ne tikai labi mači, bet sacensību laikā arī gūtas dažādas traumas. Tās gan meiteni neattur no treniņiem un sapņa arvien uzlabot savu sniegumu šajā sporta veidā. Snovbordā meitene trenējas no astoņu gadu vecuma, sākumā tā bija pavizināšanās no kalna, bet jau no pagājušās sezonas Sindija brauc borderkrosā. Viņa smaidot teic, ka ikdienā nodarbojas arī ar tautisko deju dejošanu, tā sevī apvienojot gan kaut ko ļoti sievišķīgu un graciozu, gan arī īstu cīņu visai ekstrēmajos sporta veidos. „Tiesa gan, šajā sezonā ar dejošanu nevedas, jo sportā gūtās traumas traucējušas. Pagājušā gada oktobrī motokrosā sanāca nelāgi, traumēju muguras skriemeļus, no šā tā jāatsakās, bet nav tā, ka tas mani atturētu no sporta,” saka Sindija un norāda, ka sportā viņu saista patīkamas sajūtas, emocijas un arī cīņas prieks. Ziemā laiks uz kalna un vasarā motokrosa trasē pavadītie brīži viņai ir būtiski. „Pirmais iespaids par mani nereti tāds, ka es esmu maza, mīļa meitene, taču, kad uzzina, ar ko nodarbojos, apmulst. Bet man kustība ir asinīs. Kad bija trauma un četras nedēļas bija vai jāguļ, prātā juku. Es bez sporta nevaru iedomāties savu ikdienu,” atzīst meitene un teic, ka ir būtiski, lai jaunieši atrastu saistošas nodarbošanās. Viss esot atkarīgs vien no katra gribas un idejas par to, kā pavadīt savu brīvo laiku. Sindija atzīst, ka nespētu izšķiest brīvdienas un neko nedarīt. Runājot par nākotnes plāniem, Sindija atzīst, ka sportā ir daudz iespēju. Var piedalīties dažādās sacensībās ārzemēs, katram jaunam sportistam ir iespēja sevi pierādīt starptautiskā līmenī. „Šogad mans mērķis motokrosā – iegūt pēc iespējas labāku rezultātu. Vēlos cīnīties un pierādīt sev, ka varu. Visos posmos gribētu būt vismaz pirmajā trijniekā. Arī borderkrosā vēlos pierādīt, ka varu sasniegt augstus rezultātus,” smaidot saka Sindija. Viņa stāsta, ka snovbordā trenējusies arī Dienvidkorejas kalnos un Zviedrijā. Tur paveroties cita elpa. Vaicāta pastāstīt par kādu spilgtāko notikumu sportā, Sindija teic, ka trakākais laikam bijis atgadījums, kad sacensību laikā nācās krist no moča. „Jebkurā sportā ļoti būtiski ir koncentrēties uz to, ko dari. Nedrīkst ne mirkli atslābt. Gan motosportā, gan snovbordā, neskatoties uz ātrumu, smadzenēm visu laiku jāstrādā. Jākoncentrējas katram mirklim un katram nākamajam notikumam. Vienmēr ir tā, ka pirms starta iekšā viss vārās, ir arī uztraukums, bet jābūt gatavam, jākoncentrējas. Citādi nekas labs nesanāk. Tad arī gadās kritieni un citas ķibeles,” norāda Sindija un turpina: „Tas attiecas arī uz manu kritienu motokrosā. Atceros, ka nokritu un sajutu milzīgas sāpes mugurā. Mani toreiz nonesa no trases, sāka tirpt rokas un kājas, līdz mani aizveda uz slimnīcu. Taču sliktākais tajā visā ir tas, ka šādu likstu dēļ jākavē skola. Jo saprotu, ka arī mācībām jātiek līdzi,” domās dalās jaunā sportiste. Vaicāta, vai meitenei ir no kaut kā bailes, Sindija smaidot atbild, ka no zirnekļiem. „Ja mājās ieraugu zirnekli, uzreiz kliedzu un spiedzu, saucu, lai mamma ar tēti nāk palīgā,” saka cēsniece. Liene Lote Grizāne
Komentāri